Emocionālā sīknauda

Simonas? Nevienu. Nulli. Vienīgais, ka ja man jāizvēlas starp Simonu un Emiiliju, tad paliks Emīlija, protams. No question about that.
Tagad laiks noskaidrot, ko Tu šeit dari. Es pateikšu. Tu domā. Droši vien fakts, ka neviens no mums nav 100% 'uz iekšu' vai 'āru' vērsts nebūs nekāds jaunums, taču veids, kā tas strādā, ir šāds: domas ir jāpieraksta. Lai cik nebūtiskas tās arī liktos. Citādi tās pārplēsīs galvu. Sēdīs dvēseli. Ar Mazo mēs parasti ierēcam, ka tad, kad mūsu paaudze būs sasniegusi penšu vecumu, problēmas, kādas tās ir pašreizējai paaudzei, kurā visi burkšķ un kurai bieži vien nav, ar ko runāties (kas pats par sevi, protams, ir skumjš fakts), atkritīs pašas no sevis. Visi mācēs burkšķēt internetā, purkšķināt, blogot un atkal purkšķināt. You gotta appreciate that. :)

Tad par skaidrojumiem, vai, pirms tiem - baidos, ka mums ir radies PĀRpratums. Mēs te nenācām runāt par mani, bet gan vienādās daļās par Tevi UN mani. Acīmredzot ir laiks iepazīstināt ar neredzamu noteikumu, kurš ir spēkā jau no pašas pirmās rindiņas, saukts par "1:1 protokolu". Tas nosaka, ka Tu saņem to, ko dod pretī, es tikai aizmirsu Tev par to paziņot. :P :D
Tātad - solārijā es netupu, fakts. Bet arī ne pagrabā. Tu tupi?
Tālāk - kāpēc Sarežģītais ir sliktāks par Cinisko draņķi? Es spēju stundām vārīties arī dzīvē, it īpaši, ja esmu aizrāvies par tēmu, ja ir jūtams, ka otru cilvēku tas interesē un esam uz viena viļņa. Ja negrauj manas vibrācijas. Ja grauj - roc kapu vai get tha' f*ck off.

Ko es vēl Tev varētu pajautāt, hmm. Cik tad bieži Tu maini darbavietas? Kāda ir Tava kvalifikācija dīlošanā ar 'big ass problems'? Cik stundas pavadi solārijā? Tam ir kaut kāda fakin' nozīme globālākā mērogā? Man šķiet, ka saglabāt hipiju sevī ir daudz svarīgāk.