Emocionālā sīknauda

Gribi teikt, ka Tu nelamā radioaparātu no panckām ārā, tiklīdz EHR, SWH or-what-have-you palaiž reklāmas pauzi?

Paldies par izturību? Nav, par ko. :) Ja jau reiz runājam pilnīgi atklāti, Tava humora izjūta ir Tava lielā priekšrocība, tas nav tikai mans smadzeņu gļuks. Uz nerviem krīt cilvēki, kas neprot smieties. Tie ir jau pa pusei ar vienu kāju kapā. Dzīvie miroņi. Tā "izturība" paredzēta viņiem. Lietas, par kurām vajadzētu smieties, tie uztver nopietni. Un nopietnās - par tām viņi smejas. Piemēram, šie paši "direktoru" jociņi ir totāls insaideru džouks, kuru neviens no malas bez attiecīgā backgrounda neuztvers. Un man pat gribas, lai tā paliek.
Kamēr vēl esmu šajā rindkopā - ko tieši Tu domāji ar priekškaru raušanu? Man ir āsom mīmika, tikai no tās maza jēga augstākminēto problēmu dēļ.

Tad vēl - es zinu, kādu kļūdu pieļāvu, jautājot, kas ir nākamais līmenis aiz vārdiem. :D :D Bet tas ir tikai tā tripa dēļ. Es biju domājis telepātiju, bet apmēram varu iedomāties, ko savās smadzenēs domā homo vulgaris.
Filozofē, ja vēlies.

Un visbeidzot, tā kā es tik tikko nenopirku atpakaļ savu veco auto, ar jebļu bija domāts tas viss, kas uzreiz sāka gāzties pāri - čekot spiedienu riepās, pumpis jāpērk, kāda kannniņa 10W40 eļļas rezervei. Jāpārraksta, no jauna jāapdrošina, jānopērk saskaņotā paziņojuma veidlapas, pirms braukšanas jāčeko vai deg visas gaismas, gabarīti, bremžu ugunis.. Kur ir tuvākās gāzes uzpildes stacijas. Pēkšņi ir jāievēro noteikumi, atļautie braukšanas ātrumi, apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.

Citiem vārdiem sakot - BĻE, it kā brīva planēta, brīva, demokrātiska sabiedrība, bet šitādas KLAPATAS. Es laikam esmu pārāk pieradis pie velo sniegtās brīvības. Atpakaļceļa nav.