Emocionālā sīknauda

Es jau gribēju rakstīt - nu,pamēģināsim, tad redzēsi! Bet tad pārdomāju :D kaut kā lidot iemācīties nav pat manā desmitgades plānā.
Pure fun, man šķiet, nekad tā īsti nevar sasniegt. Vienkārši tiekties uz to un mēģināt šo to sev iemācīt. Jā,bet smilšu pilis brūk. Agrāk vai vēlāk, bet brūk. That's life. Nav variantu. Nevienam tas nepatīk un nekad nepatiks. Jautājums-kādu metodi mēs izvēlamies, lai tiktu ar to galā.
Auč, es noskatījos to vājprātu :D tagad galvā skan "trast mī, aim an enžiņjēēr" :D

He he, vai tiešām jāsāk cilāt banalitātes?
Tipa, ja nevari mainīt problēmu, tad mani savu attieksmi pret to :D

Tad pēc Tavas teorijas, katrs cilvēks mūsu dzīvē nāk ar sūtību "kaut ko iemācīt"? Labi,veido savus likumus un noteikumus. Bet beigu beigās mēs visi tāpat nonāksim vienā un tajā pašā punktā. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām :) Bet, tā kā esi spītīgs, Tev par katru cenu jāpierāda kaut kas savs :D

Ne,ne,ne. Tu pārprati - es skrēju un es dzēru :D
Tūlīt visiem aizspriedumiem būs slūžas vaļā :D
Es pēdējā laikā esmu piebremzējusi ar ballīšu sindromu. Manuprāt, es kādus 5-6 gadus esmu daudz par daudz to darījusi. Pēkšņi atjēdzos, ka 2x nedēļā "izklaidēties" ir mazliet par traku. Un, redzi, tad jau sākas marazms, kad manī ir kaut kādas negācijas un izlieku ne tur, kur vajag. Tagad man sakārojās paskriet.. :) Īsāk sakot, priecājos iepazīties - esmu meitene, kas daudz par daudz dzēra (balllītēēē! un es uzlecu uz krēsla un situ plaukstas).
Junikorni man riebjas. Izņemto Čārliju & candy mountain :D

Varbūt tagad es varētu iepazīties ar Tavu attieksmi un dzīvesstilu? :)

Mmm..nekādā ziņā es šeit to nestāstīšu. Tas ir personiski. Ja kādreiz satikšu Tevi aci pret aci, tad varbūt izstāstīšu.