Emocionālā sīknauda

Varbūt šajā punktā es tomēr pamainīšu savas domas par klātbūtnes efektu, žestiem, mīmiku un sarunām realitātē. Uz vienu brīdi - tieši tik ilgu, cik nepieciešams (skat. punktu "patiess cilvēcisks kontakts"), lai nogludinātu pārpratumus. Piemēram, trešajā rindkopā man pēkšņi šķiet, ka Tev gadījies ar kreiso kāju no gultas izkāpt (un tad tad paklupt un izgāzties no tās.. :D ), jebšu vienkārši apvainojies, ka nestāstu. Un tas ir pilnīgi saprotams. Tā esmu pieradis, jo ikreiz, kad kāds pajautā, ar ko nodarbojos, to ir grūti precīzi definēt. Piemēram, ja es būtu mediķis un strādātu NMP, varētu vienkārši pateikt - ārsts.
Unfortunately, realitātē viss sarežģītāk. Savulaik esmu bijis velokurjers, mērnieka palīgs, uzstādījis līmplēves un veikalu noformējumu(s) (dekorators?). Joprojām darbojos kā rasētājs-asistents interjera dizaina projektu jomā, laboju datortehniku un vēl bez visa ir arī maizes darbs. Taču tas viss mani neinteresē. Tas ir tikai līdzeklis, lai tiktu pie naudas. Ja teikšu, ka esmu Emulators, Tevi šāda atbilde apmierinās? Nostāsies uz labās kājas?

No psihologiem parasti baidās cilvēki, kas aizmirsuši, ka arī psihologs tāds pats cilvēks vien ir. To ir svarīgi paturēt prātā.
Un psihoLOGS no psihoPĀTA (a.k.a. "psihie") nemaz tik tālu nav. Es tieši tāpat savu balsi atdodu par vasaru, sauli un siltumu.