Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Bet te arī ir par pielāgošanos-jābūt aklam, lai neredzētu, cik atklāti, liekot klāt sirdi, es atbildu. Un arī, ka garastāvoklis ir labs. Un viss pārējais. Man negribas nošļūkt no tā pozitīvā viļņa. Bet tad Tu atbildi man tik ļoti pretēji, tik strupi un savā ziņā bezpersoniski. Tajos brīžos arī gribas lamāties. Tā kā tas nav nekas interesants, vienkārši emocionālā vētra,kas norisinās manā pusē, par kuras eksistenci Tev, visticamāk, nav ne jausmas :)
Bet te katram ir sava loma. Es plivinos gaisā un nedrīkstu to prasīt no Tevis !
Bet rezultāts mums ir vienāds, tāpat mēs tiekam pie īstiem draugiem, piemēram. Tikai metodes atšķirās. Spiežot uz kvantitāti, iemācies ātri vien "atpazīt" pērles, iemācies atrast cilvēkus, kuri tajā dzīves periodā tev var sniegt visvairāk un otrādāk. Tiem arī tiek veltītas pūles un enerģija. Bet mīlēt un pazaudēt sanāk 3x vairāk. Tas saplosa savā ziņā, bet tas, šķiet, ir vienīgais veids,kā justies dzīvam.
"Ja muļķīgs jautājums - neņem ļaunā, vienkārša ziņkāre." Ko tad tas nozīmē? Tu vispār nelieto alkoholu?
Jā,palīdz,bet konkrētos periodos. Es varu noņemt stresu un atslābināties, bet viss ir ok tikai tad,ja iekšēji tomēr jūtos labi. Nepilnu gadu atpakaļ katru piektdienu es burtiski uzprasījos uz nepatikšanām. Joprojām nesaprotu, kā tiku sveikā cauri. Jo iedzērušus latviešu vīriešus nokaitināt ir diezgan vienkārši, pie tam esmu profesionāle šajā jomā ;)
Dzeršana nevar aizstāt skriešanu, piemēram, dusmu gadījumā. Aizej paskrien, pēc stundas smaidīsi kā saulīte. Aizej piedzeries, pēc stundas tev vairs nebūs neviena "drauga" (un arī tev viņus nevajadzēs), jo būsi kļuvis agresīvs :D
Skriešana ir pašterapija, palīdz sakārtot domas, jo: a)nedomā ne par ko, bet vienkārši skrien,tādā veidā atslēdzoties no jebkurām problēmām; b)intensīvi domā par visu, tādējādi saliekot visu pa plauktiņiem.
:)
Jā,bet Tev taču ir fiziskās aktivitātes,vai ne? Tas nenormāli daudz ko dod, tas taču palīdz atbrīvoties no 80% negācijām. Pat maza pastaiga uzlabo garastāvokli. Kur nu vēl kaut kas vairāk :)
___supēcpusi", un tas ir viens zelta vērts teiciens. Kad par kaut ko pārāk sapriecājas, parasti kritiens ir vēl smagāks. Kas augstu lido, zemu krīt. Racionālā prāta pārvaldītās kreisās smadzeņu puslodes diktēti rīcības modeļi. :)Modeļi un metodes. Un metodes tiešām atšķiras. Kas der vienam, neder otram. :] Intravertie vienkārši tādu emocionālo slodzi un tempu neizturētu, līdz ar to nepieciešama atšķirīga pieeja. Mīlēt un pazaudēt, un tikt emocionāli & mentāli saplosītam gabalos. How-about-no-bear.
Un vispār es nelietoju, jā. Man ir pilnīgi citas substances arsenālā. Tā, ka tā laikam nebūs vienīgā nianse, ar ko es atšķiros no 'parastajiem' ļaudīm. Un nelietoju es tieši šī iemesla dēļ - alkohols dara brīnumus, ja ir vēlme izvest kādu no pacietības, nodzert visu naudu un pazaudēt maku, uzprasīties dabūt pa muti vai....
Nu, labi. Es pieklusīšu. Negācijas. :) Patiesībā itin labi zinu, ko dod gan alko, gan skriešana, gan soļošana. Fizskas aktivitātes man ir regulāri, katru otro dienu savi 5km vismaz ir jānosoļo - ikdienas gaitās. Savukārt visiem, kas skrien, mana rekomendācija būtu - pa mežu. Meža meditācija. Pēdējo reizi tādu gadījās noķert ogojot - tad ir tas stāvoklis, kad domas kārtojas pašas. Dīvaini, bet vellim tas ir savādāk. Tur ir tikai pliks lidojums un atslēgšanās no pasaules.
Kas augstu lido un zemu krīt, spēj piecelties, lai tiktu vēl augstāk, tas ir dzīvs cilvēks :)
Jap. Ar laiku arī sanāk uztaisīt pārsteigumā lielas acis par to, cik reāli spēj izturēt. Pats uz sevi skaties kā sīku, emocionāli nestabilu, jūtīgu radījumu līdz brīdim, kad notiek kaut kas sāpīgs. Tad pēkšņi saproti, ka spēj piecelties un iet tālāk.
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki nāk un iet. Dzīve vienkārši tāda ir. Kāpēc neuzkačāt tādu līmeni, ka spēj to cilvēku mīlēt, tad, kad viņš ir tev blakām, un īpaši neskumt tad, kad viņa vairs nav? :)
Pilnīgi citas substances? Tas ir, nekas kaitīgs veselībai? Piekop absolūti veselīgu dzīvesveidu?
Nuuu,godīgi sakot, tādi, kuri neko nelieto, ir daudz. Bet bieži vien tur ir mazliet dziļāks iemesls par visas naudas nodzeršanu un maka pazaudēšanu utt. Īstā atbilde slēpjas daudzpunktēs?
:D negācijas arī vajag! Citādāk viss ir pārāk pūkains.
Jā,protams, mežs it kā ir ļoti laba lieta, bet nu es mazliet raustos no visādiem jaukiem tipiem :) manā 24 gadus īsajā pieredzē bijuši visvisādi gadījumi. Diemžēl. Šie ir tie brīži, kad man smaids sejā noplok.