Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
___supēcpusi", un tas ir viens zelta vērts teiciens. Kad par kaut ko pārāk sapriecājas, parasti kritiens ir vēl smagāks. Kas augstu lido, zemu krīt. Racionālā prāta pārvaldītās kreisās smadzeņu puslodes diktēti rīcības modeļi. :)Modeļi un metodes. Un metodes tiešām atšķiras. Kas der vienam, neder otram. :] Intravertie vienkārši tādu emocionālo slodzi un tempu neizturētu, līdz ar to nepieciešama atšķirīga pieeja. Mīlēt un pazaudēt, un tikt emocionāli & mentāli saplosītam gabalos. How-about-no-bear.
Un vispār es nelietoju, jā. Man ir pilnīgi citas substances arsenālā. Tā, ka tā laikam nebūs vienīgā nianse, ar ko es atšķiros no 'parastajiem' ļaudīm. Un nelietoju es tieši šī iemesla dēļ - alkohols dara brīnumus, ja ir vēlme izvest kādu no pacietības, nodzert visu naudu un pazaudēt maku, uzprasīties dabūt pa muti vai....
Nu, labi. Es pieklusīšu. Negācijas. :) Patiesībā itin labi zinu, ko dod gan alko, gan skriešana, gan soļošana. Fizskas aktivitātes man ir regulāri, katru otro dienu savi 5km vismaz ir jānosoļo - ikdienas gaitās. Savukārt visiem, kas skrien, mana rekomendācija būtu - pa mežu. Meža meditācija. Pēdējo reizi tādu gadījās noķert ogojot - tad ir tas stāvoklis, kad domas kārtojas pašas. Dīvaini, bet vellim tas ir savādāk. Tur ir tikai pliks lidojums un atslēgšanās no pasaules.
Kas augstu lido un zemu krīt, spēj piecelties, lai tiktu vēl augstāk, tas ir dzīvs cilvēks :)
Jap. Ar laiku arī sanāk uztaisīt pārsteigumā lielas acis par to, cik reāli spēj izturēt. Pats uz sevi skaties kā sīku, emocionāli nestabilu, jūtīgu radījumu līdz brīdim, kad notiek kaut kas sāpīgs. Tad pēkšņi saproti, ka spēj piecelties un iet tālāk.
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki nāk un iet. Dzīve vienkārši tāda ir. Kāpēc neuzkačāt tādu līmeni, ka spēj to cilvēku mīlēt, tad, kad viņš ir tev blakām, un īpaši neskumt tad, kad viņa vairs nav? :)
Pilnīgi citas substances? Tas ir, nekas kaitīgs veselībai? Piekop absolūti veselīgu dzīvesveidu?
Nuuu,godīgi sakot, tādi, kuri neko nelieto, ir daudz. Bet bieži vien tur ir mazliet dziļāks iemesls par visas naudas nodzeršanu un maka pazaudēšanu utt. Īstā atbilde slēpjas daudzpunktēs?
:D negācijas arī vajag! Citādāk viss ir pārāk pūkains.
Jā,protams, mežs it kā ir ļoti laba lieta, bet nu es mazliet raustos no visādiem jaukiem tipiem :) manā 24 gadus īsajā pieredzē bijuši visvisādi gadījumi. Diemžēl. Šie ir tie brīži, kad man smaids sejā noplok.