Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Es esmu pieradis šādas teorijas neizpaust, jo, pirmkārt, reti kurš tām tic, otrkārt, to ļoti labi var redzēt pēc tā, kā izmainās grimase sejā(-s). Bet, galu galā, kāpēc ne? Tā ir šāda:
Mēs savas dzīves laikā satiekam cilvēkus. Nevienu no viņiem mēs neatrodam paši. Tajā visā ir tikai kaut kāda daļa līdzdalības no mūsu pašu puses. Pēc šī scenārija ir uzradušies teju visi cilvēki, kurus pazīstu. Ar teju visiem ir iespējamas šādas sarunas. Ar daudziem tās ir jau aiz tieša verbālas komunikācijas līmeņa un tuvāk telepātijai. Ar dažiem ir sajūta, ka šī pat nav pirmā dzīve, kurā ceļi krustojas, un tad ir tas jautājums, kas tirda - "kastuesi? kastuesi? kastuesi? kas tagad būs? kāda mācība?" Es negribu izklausīties agresīvs, tie ir tikai seni aizsargmehānismi, kuri eksistē vēl no laikiem, kad šādi personiskie uzskati būtu sagādājuši (un arī sagādāja) daudz vairāk galvassāpju un nepatikšanu. Par savu naivumu un labo gribu var nākties dārgi maksāt. Ja es mēģināšu visiem pielāgoties un vienmēr glaudīt pa spalvai, kas tad mani glaudīs pa spalvai? Neviens. Pēc tā nebūs nekādas vajadzības.
Tātad mazliet pakoriģēšu iepriekš teikto. Šodien es esmu nervozĀKS, nekā parasti. Bet arī smejos un smaidu es daudz. Kā mēs jau iepriekš noskaidrojām, dzīve bez humora izjūtas - tas nozīmē, ka esi jau ar vienu kāju kapā.
Un tāpēc - kādēļ gan veltīt kaut minūti sava laika TV kastei, kura NEKAD tev neizstāstīs, kas esi, ko tev savā dzīvē jāpaveic un kā satiksi tos cilvēkus, kuri jāsatiek?
Kā tādā gadījumā starp bilanci, apgrozījumu un PVN pārmaksu Tu atrodi kaut jel minūti TV kastei?
The point behind all this is: aiz ļoti, ļoti bieziem mūriem es esmu ārkārtīgi jauks, mīļš, sirsnīgs un vienkāršs radījums, kurš drošības labad nēsā sev līdzi implozijas granātu jostu, 2 gaismas zobenus, divus automātiskās šautenes un smagās klases plazmas ložmetēju.
Nesaprotu, kāpēc neizpaust to citiem cilvēkiem (nu, ne jau kuram katram), ja pats tam tici. Kamēr tu to nesludini kā vienīgo patiesību un citiem netraucē, tikmēr viss kārtībā.
Bet kopumā mēs nenosakām savu dzīvi jebkurā gadījumā. Mēs varam mainīt daudzas detaļas, bet lielos vilcienos ir tā,kā ir. Tāpat arī ietekmīgākie cilvēki dzīvē vienkārši "uzrodas no zila gaisa". Par telepātiju gan man šķiet dīvaini. Es saprotu, ka, pavadod ilgu laiku kopā ar cilvēku, brīžiem nevajag vārdus, jo pielāgojaties viens otram jau tādā līmenī, ka ne tik sarežģītas lietas nav jāskaidro. Viss notiek plūstoši.
Diemžēl tu izklausies agresīvs. Diezgan bieži :( un es esmu bieži tā duračka,kura tic labajam cilvēkos, lai arī tik daudz reizes man sists un sperts. Nezinu.
Es vienkārši palūgšu man nespert vai vismaz to darīt pēc iespējas mazāk. Es reāli neesmu tas cilvēks, kurš tevi apvainos/smiesies(vismaz ne ļauni)/iemetīs ar ķieģeli un vēl publiski pazemos. Nu, nebūšu :) Lūdzu, nebojā man garīgo, jo katru reizi, kad tu izliec kkādas negācijas, es to uzsūcu kā švamme.
Bet tu tiešām par sevi māki pasmieties? Tiešām,tiešām? Ja es pasmejos par tevi, tu māki smieties līdzi,mmm?
Ai,ja vajag, cilvēks var visam kam atrast laiku. Es, piem, mēģinu aizvilkties mājās pašlaik. Joprojām sēžu birojā (yeeey!), bet te ir labi. Te ir mana pasaule :D
TV kaste ir dažkārt kaut kādas savdabīgas info avots. Drīzāk tas tiek izmantots, lai pēc tam iesmietu par kādu lietu, lai labāk socializētos :)
Lūdzu,lūdzu,lūdzu, nemēģini mani sadalīt pa gabaliņiem ar visu savu munīciju. Es tiešām to neesmu pelnījusi, tici man! Tevi taču ne kurš katrs var izturēt :D padomā, cik komentāri kontā! :D
Sorry :) tas nav nopietni.
Tā, ka nopietni. Centīšos nenodarīt pāri, nemest granātas, ja mest, tad uz citu pusi, visādā ziņā brīdināt un visos iespējamos veidos izvairīties nodarīt Tev jelkādus būtiskus bojājumus. Es māku par sevi smieties, ja skaidri zinu, ka mani neizsmej. Ja izsmej - tad ir tā apziņa, ka agresija nav pieļaujama, bet sevi ir jāaizstāv. Balva Tev par izturību. :) :D
Paskat.
"Par telepātiju gan man šķiet dīvaini. Es saprotu, ka, pavadod ilgu laiku kopā ar cilvēku, brīžiem nevajag vārdus, jo pielāgojaties viens otram jau tādā līmenī, ka ne tik sarežģītas lietas nav jāskaidro. Viss notiek plūstoši."
Tu saprati gluži pareizi. :) Un tā spēja neapstājas, bet turpina progresēt. Evolution.
Bet, redz, par to sēdēšanu birojā - Tev neuzkrājas aknās? Neparādās tāds nīgrums, kašķīgums, negativitāte? Kur Tu liec tās liekās, "nepareizās" emocijas?
Dīvaini, bet visaugstāko pilotāžu bez vārdiem esmu sasniegusi ar savu tēvu. Kuru es mīlu un neciešu reizē :D
Neuzkrājas aknās? Kādā ziņā? Ka daudz sanāk strādāt?
Jebkurā gadījumā, man gribētos šovakar piedzerties vai vismaz kārtīgi iedzert :D
Agrāk palīdzēja skriešana, bet tas bija agrāk :D man šķiet, ka dzeršana arī. Abi divi. Tad man bija tas jau iepriekš pieminētais krievu tautības čoms, kuram es varēju bļaut virsū,cik tik uziet. Labāka nervu sistēma nebija nevienam :)
un varbūt man nemaz nav TIK daudz negāciju. Jo es izpaužu emocijas. Trakāk ir tiem, kuri to ne pārāk bieži dara..
Un ko Tu dari? Bļausites uz mani šeit? :D
p.s. - es noteikti neizsmeju. Tā es daru ar cilvēkiem, kuri man tiešām nepatīk.
Tikmēr par aknu tēmu - dzeršana palīdz? Ja muļķīgs jautājums - neņem ļaunā, vienkārša ziņkāre. Dzeršana var aizstāt skriešanu? Vai skriešanai ir tāds pats efekts? Kādam efektam vispār jābūt?
Manā gadījumā emocijas pārsvarā paliek iekšienē, reizumis pārvēršoties dusmās, un tām ir ellīgs spēks, ar kuru, ja to izdodas savaldīt, var nogāzt Everestu. Šad tad izārdos virtuāli. Kādreiz līdzēja datorspēles.
Principā šobrīd nav pamata uzskatīt, ka Tev draudētu kādas briesmas.
Bet te arī ir par pielāgošanos-jābūt aklam, lai neredzētu, cik atklāti, liekot klāt sirdi, es atbildu. Un arī, ka garastāvoklis ir labs. Un viss pārējais. Man negribas nošļūkt no tā pozitīvā viļņa. Bet tad Tu atbildi man tik ļoti pretēji, tik strupi un savā ziņā bezpersoniski. Tajos brīžos arī gribas lamāties. Tā kā tas nav nekas interesants, vienkārši emocionālā vētra,kas norisinās manā pusē, par kuras eksistenci Tev, visticamāk, nav ne jausmas :)
Bet te katram ir sava loma. Es plivinos gaisā un nedrīkstu to prasīt no Tevis !
Bet rezultāts mums ir vienāds, tāpat mēs tiekam pie īstiem draugiem, piemēram. Tikai metodes atšķirās. Spiežot uz kvantitāti, iemācies ātri vien "atpazīt" pērles, iemācies atrast cilvēkus, kuri tajā dzīves periodā tev var sniegt visvairāk un otrādāk. Tiem arī tiek veltītas pūles un enerģija. Bet mīlēt un pazaudēt sanāk 3x vairāk. Tas saplosa savā ziņā, bet tas, šķiet, ir vienīgais veids,kā justies dzīvam.
"Ja muļķīgs jautājums - neņem ļaunā, vienkārša ziņkāre." Ko tad tas nozīmē? Tu vispār nelieto alkoholu?
Jā,palīdz,bet konkrētos periodos. Es varu noņemt stresu un atslābināties, bet viss ir ok tikai tad,ja iekšēji tomēr jūtos labi. Nepilnu gadu atpakaļ katru piektdienu es burtiski uzprasījos uz nepatikšanām. Joprojām nesaprotu, kā tiku sveikā cauri. Jo iedzērušus latviešu vīriešus nokaitināt ir diezgan vienkārši, pie tam esmu profesionāle šajā jomā ;)
Dzeršana nevar aizstāt skriešanu, piemēram, dusmu gadījumā. Aizej paskrien, pēc stundas smaidīsi kā saulīte. Aizej piedzeries, pēc stundas tev vairs nebūs neviena "drauga" (un arī tev viņus nevajadzēs), jo būsi kļuvis agresīvs :D
Skriešana ir pašterapija, palīdz sakārtot domas, jo: a)nedomā ne par ko, bet vienkārši skrien,tādā veidā atslēdzoties no jebkurām problēmām; b)intensīvi domā par visu, tādējādi saliekot visu pa plauktiņiem.
:)
Jā,bet Tev taču ir fiziskās aktivitātes,vai ne? Tas nenormāli daudz ko dod, tas taču palīdz atbrīvoties no 80% negācijām. Pat maza pastaiga uzlabo garastāvokli. Kur nu vēl kaut kas vairāk :)
___supēcpusi", un tas ir viens zelta vērts teiciens. Kad par kaut ko pārāk sapriecājas, parasti kritiens ir vēl smagāks. Kas augstu lido, zemu krīt. Racionālā prāta pārvaldītās kreisās smadzeņu puslodes diktēti rīcības modeļi. :)Modeļi un metodes. Un metodes tiešām atšķiras. Kas der vienam, neder otram. :] Intravertie vienkārši tādu emocionālo slodzi un tempu neizturētu, līdz ar to nepieciešama atšķirīga pieeja. Mīlēt un pazaudēt, un tikt emocionāli & mentāli saplosītam gabalos. How-about-no-bear.
Un vispār es nelietoju, jā. Man ir pilnīgi citas substances arsenālā. Tā, ka tā laikam nebūs vienīgā nianse, ar ko es atšķiros no 'parastajiem' ļaudīm. Un nelietoju es tieši šī iemesla dēļ - alkohols dara brīnumus, ja ir vēlme izvest kādu no pacietības, nodzert visu naudu un pazaudēt maku, uzprasīties dabūt pa muti vai....
Nu, labi. Es pieklusīšu. Negācijas. :) Patiesībā itin labi zinu, ko dod gan alko, gan skriešana, gan soļošana. Fizskas aktivitātes man ir regulāri, katru otro dienu savi 5km vismaz ir jānosoļo - ikdienas gaitās. Savukārt visiem, kas skrien, mana rekomendācija būtu - pa mežu. Meža meditācija. Pēdējo reizi tādu gadījās noķert ogojot - tad ir tas stāvoklis, kad domas kārtojas pašas. Dīvaini, bet vellim tas ir savādāk. Tur ir tikai pliks lidojums un atslēgšanās no pasaules.
Kas augstu lido un zemu krīt, spēj piecelties, lai tiktu vēl augstāk, tas ir dzīvs cilvēks :)
Jap. Ar laiku arī sanāk uztaisīt pārsteigumā lielas acis par to, cik reāli spēj izturēt. Pats uz sevi skaties kā sīku, emocionāli nestabilu, jūtīgu radījumu līdz brīdim, kad notiek kaut kas sāpīgs. Tad pēkšņi saproti, ka spēj piecelties un iet tālāk.
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki nāk un iet. Dzīve vienkārši tāda ir. Kāpēc neuzkačāt tādu līmeni, ka spēj to cilvēku mīlēt, tad, kad viņš ir tev blakām, un īpaši neskumt tad, kad viņa vairs nav? :)
Pilnīgi citas substances? Tas ir, nekas kaitīgs veselībai? Piekop absolūti veselīgu dzīvesveidu?
Nuuu,godīgi sakot, tādi, kuri neko nelieto, ir daudz. Bet bieži vien tur ir mazliet dziļāks iemesls par visas naudas nodzeršanu un maka pazaudēšanu utt. Īstā atbilde slēpjas daudzpunktēs?
:D negācijas arī vajag! Citādāk viss ir pārāk pūkains.
Jā,protams, mežs it kā ir ļoti laba lieta, bet nu es mazliet raustos no visādiem jaukiem tipiem :) manā 24 gadus īsajā pieredzē bijuši visvisādi gadījumi. Diemžēl. Šie ir tie brīži, kad man smaids sejā noplok.