Emocionālā sīknauda

Es to pieminēju tāpēc, ka parasti gadās noraustīties šādās reizēs [Ar domu - ko tas viss tagad nozīmē un vai vispār tam ir jāmeklē kāda nozīme, jo] Ārpus intravertuma konteksta skatoties, jēdzīgs dialogs [man] veidojas ar ļoti nelielu cilvēku loku un, ja veidojas, tad jautājums - kāpēc. Tev šķiet - normāli, man - neierasti, lai gan tas, nenoliedzami, ir patīkami. Parasti tas beidzas ar saiešanu ragos, bet reizēm notiek brīnumi [par cik es joprojām skaitos Direktors un joprojām esmu pelnījis labāko!] :DD Tā, ka tikt līdz 100 komentiem - phah, pupu mizas! Pāāršpļaušim kai nebūs redzēt, ko.

Tālāk. Jā, es esmu rakstījis uz raidījumiem, zvanījis uz tiešo ēteru, jo tieši tā vislabāk var saprast, ka tā ir tāda demokrātijas falsifikācija, drošības ventilis penšiem vai tiem, kas sirdī penši. Viedoklim, kas izskan studijā ir pilnīgi nulles vērtība un tas nevienam nav saistošs. Katru pēcpusdienu Artiņa (tā, kas Skuja), uzdod kaut kādus jautājumus kaut kādā sastrēgumstundas pārraidē, kas vispār orientēta tikai uz Rīdziniekiem (jo pārējā Latvijā satiksmes sastrēgumu nav un Daugavpils ir Krievijas Federācijas sastāvā or smntg)...

Šajā vietā gan es mazliet atvainošos. Nervi. almighty_j šodien ir nervozs. Pārāk daudz visādas drazas kaklā karās. Ko Tu ieteiktu kā kapilāro barjeru pret mitrumu, kas nāk no [betona] grīdas? Cik lielu sniega kārtu var turēt EVA (etilvinilacetāta) siltumnīcas plēve?


Un, kad visas šīs nianses saskaita kopā - uzmini, kas sanāk? Uzmini, kāpēc es gribu atpakaļ to sirsnīgo naivumu? Jā, inde tikusi arī līdz laukiem. Baigais kaifs staigāt ar biezu ādu? Cloud Atlas vēstījums joprojām turpina spert pa galvu. Pa sirdi arī.