Un ja nu visas mūsu dzīves un eksistences jēga ir miegs? Var taču tā gadīties, ka mēs esam nepareizi sapratuši un patiesībā nevis nomods ir jēgpilns un ar jēgu piepildāms, bet gan diennakts tumšā puse ir tā, kuras dēļ mēs esam radīti? Tā puse, kurā mēs guļam un aizmiegam. Ikviens dzīvs organisms taču ir interpretējams kā sarežģīta, iekšēji saistīta sitēma, kurā katrs process ir sekas kādam citam un iemesls nākamajam. Vai - mehānisms, kurā katra detaļa novietota precīzi savā vietā, lai iekustinātu sev blakus stāvošo. Un tas viss, ko mēs darām nomoda laikā - ēdam, strādājam, domājam, kustamies, kaut ko plānojam un realizējam - tas viss ir pakārtots vienam vienīgam augstākam mērķim. Miegam. Mums ir nepieciešams ēst tik daudz, lai būtu nodrošināta vielmaiņa miega laikā, mums ir jāstrādā tik daudz, lai varētu nopirkt ēdienu tikko nosauktajai vajadzībai un gultu veselīgam miegam. Mums ir jādomā, jālasa grāmatas, jāredz dažādi priekšmeti un filmas tikai tāpēc, lai tēli un emocijas nodrošinātu izejmateriālu sapņiem miega laikā. Galu galā, visas reliģijas, psihoanalīzes un ētiskās mācības mums ir vajadzīgas tikai tādēļ, lai sirdsapziņa būtu mierīga un netraucētu vakarā aizmigt. Viss, ko mēs darām, ir savstarpēji saistīts un hierarhiski pakārtots cēloņu un seku attiecībās. Ikvienu mūsu eksistences elementu iespējams uztvert kā sekas iepriekš izdarītām darbībām un kā iemeslu nākamajām. Un tikai miegs ir šīs hierarhijas virsotnē, jo tam nav jēgas. Tam nav seku. Tam nav mērķa. Jebkuri mēģinājumi zinātniski izskaidrot, kāpēc šajā sarežģītajā mehānismā, ko mēs saucam par cilvēku, ir iebūvēts tik laikietilpīgs un bezjēdzīgs process, ir beigušies ar tukšām hipotēzēm. Muskuļu nogurums ir subjektīvs, tā likvidācijai nav nepieciešams gulēt, daudz labāk ar to tiek galā viena veida aktivitātes nomaiņa ar citu. Vielmaiņas procesiem vai gremošanai miegs neko daudz nepalīdz, drīzāk to var dēvēt par organisma pielāgošanos, lai pārciestu miega periodu. Ir hipotēze par to, ka miegs nepieciešams smadzeņu darbības nodrošināšanai, atmiņas mehānismu uzturēšanai, dienas laikā saņemtās informācijas sakārtošanai. Izklausās izzīsts no pirksta. Nav atrasti pierādījumi, ka tieši miega laikā notiktu neaizvietojami procesi smadzenēs. Gluži pretēji - ir medicīniski fiksēti gadījumi, kad cilvēks ilgstoši neguļ. Ir mērījumi, kas liecina par to, ka regulāras meditācijas spēj veiksmīgi aizvietot miegu. Jā, ikdienā mēs izjūtam spēcīgu diskomfortu, ja nespējam normāli gulēt. Taču problēmas, kas sākas, ilgstoši dzīvojot bez miega, ir organisma reakcija uz jēgas zudumu. Ja nav miega, tad nav jēgas dzīvot, nospriež organisms un saiet dēlī. Bet miegam kā tādam nav atrodams pamatojums un jēga. Miegs pats ir visa jēga. Mēs dzīvojam, lai gulētu. Mēs skrienam, pārdzīvojam, cenšamies, iemīlamies, rokam zemi un rakstām dzejoļus tikai viena vienīga mērķa labā - lai pārnāktu vakarā mājās un aizmigtu. Aizmigtu un redzētu sapņus.