(bez virsraksta) @ 12:50
īstenībā man ir vienalga, ko jūs audzējat un ēdat. mani daudz vairāk interesē, ko jūs domājat par būtisko
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
16. Oktobris 2006(bez virsraksta) @ 12:50īstenībā man ir vienalga, ko jūs audzējat un ēdat. mani daudz vairāk interesē, ko jūs domājat par būtisko | | Add to Memories | Tell A Friend CommentsKā tad! Varu derēt, ka Tev ir pilnīgi vienaldzīgi, ko, piemēram, es domāju par būtisko! Vēl jo vairāk - vai tas, par ko domāju, piemēram, es, jau ar to vien nav zaudējis iespēju tikt uzskatītam par būtisku!
(Reply to this)
(Thread)
šobrīd ļoti, ļoti svarīgi man ir, lai mani bērni un mēs paši būtu veseli. un vēl man ir būtiski iemācīties saglabāt vēsu prātu un nelēkt uz ecēšām dēļ izlietas ābolu sulas. pat ja tas notiek sesto reizi dienā.
tas man tā ģimeniski būtiski. globālāk būtiski - lai cilvēki spētu dzirdēt, uzklausīt viens otru un nekašķētos par sīkumiem. visvieglāk jau ir paziņot, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizais un geji grauj sabiedrību, laukos dzīvo cietsirdīgi sliņķi un mazu bērnu māmiņas, kas neliek bērnus automašīnās autosēdeklīšos vajag atspārdīt.
(Reply to this)
(Parent)
to, bez kā nevar iztikt - mīlestību, pastaigu gar jūru, zemē sabirušus kastaņus un Šūberta nepabeigtās simfonijas finālu
tu tik smuki to uzrakstīji, ka es sajutos nelāga, ka tev sākumā nenoticēju...
mēs katrs atsevišķi un visi kopā vēlamies noticēt. piemēram, tam, ka jaunā valdība nezags. pat pēc tik ļoti daudzām vilšanās reizēm. bet kā lai izskaitļo, kad patiešām dienasgramata nejoko un jautā nopietni nevis ironiski smīn? Vai tad viņš mēdz ironiski smīnēt? Man šķiet, ka viņu redz vai nu sparīgi vīlušos vai nebēdnīgi smejamies. Un tad, kad neredz, viņš, domās iegrimis, raksta.
manā galā viņa teksti ir ar ironisku smīniņu. protams pastāv liela varbūtība, ka tas smīniņš ir manējais tāpat kā tavējās ir sparīgās vilšanās un nebēdnīgās smiešanās. katrs jau mēs pēc sava ģīmja un līdzības iztēlojamies tos, ko redzam tikai burtos ekrānā
Nē, pārsvarā tas ir variants, kad viņš domās iegrimis raksta. Tas, ko varbūt iedomājamies kā smīniņu, ir pazemīgs aicinājums padomāt par to pašu no dažādiem rakursiem vienlaikus.
Jā, esam reiz pārmijuši skatienus. Uzreiz abi izmežģījām acis un sākām smieties. Vai tas varētu būt definējams kā pazīšanās.. iespējams.
nē - nav definējams. bet tad es nesaprotu tavu pārliecību, ka tu rakstītos burtus saproti ar pareizajiem kontekstiem.
Konteksts manuprāt nav definējams kā pareizs/nepareizs. Konteksts ir faktu kopuma fiksācija robežvienādojumā, kurā laika komponente tiecas uz mazāko iespējamo laika sprīdi. "Pareizs/nepareizs" savukārt ir subjektīvs viedoklis par lietas/notikumu/personu atbilstību vienam no iespējamajiem n-tajiem pareizuma stereotipiem, tātad vairumā gadījumu izplūdis un analīzei nederīgs apzīmējums.
Tu droši vien domāji pārliecību par manu rakstveida interpretāciju kā visprecīzāko konteksta un minētās personas mijiedarbības atainojumu. Ja tici - tā bija tikai impresija. Ja tici citādi - būs bijis citādi. Tu taču pats/pati ik mirkli radi pasauli caur miljardiem savu interpretāciju par kontekstiem un to mijiedarbībām. Par dažām no tiem Tu saņemies padomāt un uzrakstīt, jo tie šķiet būtiskāki par citiem. Vai nav tā, ka šādā kontekstā tas, vai dienasgramata tagad smīn vai nē, Tev jau ir diezgan maznozīmīgi? :) imho tu uzrakstīji tieši to, ko es pāris komentārus augstāk, tikai izraibināji ar visādām spārnotībām.
taču uz manu jautājumu tā arī neatbildēji. :/ Piekrītu, bet tikai daļēji. Bet uz kuru tieši no Taviem jautājumiem es neatbildēju? To par kā gan es zinu, ka nesmīn, bet pazemīgi aicina uz plurālu skatījumu uz notikumiem? To var apstiprināt vai noliegt tikai viņš pats.
Man - mīlestība un ģimene, rīta kafija savās mājās, saule logos, kāds, ar kuru parunāt par būtisko.
Bez jūras nu jau gandrīz pusgadu iztieku, bet grūti... ļoti grūti. Kompensēju to ar pastaigu gar dīķi vai ezeru. Būšnieks nebija slikts. Ai, vispār jau mīlestība, ģimene un māja un viss. Pārējās ir vienkārši mīļlietas, sirdslietas.
(Reply to this)
(Parent)
re kaa - izradaaas, ka rudenjos par piekto dalju vairaak buutiskaa :)
hmmm, taapeec jau likaas, no kurienes man taas pavasara depresijas?...
(Reply to this)
(Parent)
labi, mēs varam pieņemt ka tas ir būtiski. bet vai tas ir būtiskākais? Tu gribi aizstāvēt lopiņus, padarot viņus par pašiem būtiskākajiem, bet tikpat labi tu varētu runāt par badu un aids āfrikā. kas tavuprāt tomēr ir būtiskāk?
(Reply to this)
(Thread)
Tici man - ir arī muļķīgākas lietas.
Muļķīgi ir visur pieminēt badu āfrikā, jo tā ir kārtējā klišeja. Ja kaut kur piemin globālās problēmas, kāds vienmēr iesprauž to Āfriku. Un ko tu zini par badu Latvijā? Un par AIDS Krievijā? Zini, ir tāds teiciens - viegli ir mīlēt cilvēci, bet grūti mīlēt cilvēku sev blakus. Vai tavai omei vai kaimiņienei ir ziemas zābaki un siltas zeķes? varbūt ka āfriku piemin tādēļ jo tā ir ieilgusi problēma. es nesaku ka kāds to vispār spēj atrisināt - es apgalvoju ka tā ir lielāka problēma par lopņiem latvijā.
par badu latvijā un aids krievijā - ja tas tā būtu tad par to zinātu gan es gan arī veel miljardiem cilvēku pasaulē. un varbūt tad arī tā tev tā būtu "klišeja". labi, centīsimies domāt un būsim ārkārtīgi būtiski? Tu vari domāt ārkārtīgi gudras domas, bet tas nevienam tāpat nepalīdz. ne lopiņiem latvijā, nedz arī nēģeriem āfrikā...
tās ir vienkārši lietas ko mēs domājot un pat darot nespējam mainīt. mēs šeit latvijā audzējam savus mīļos lopiņus lai pēc tam viņiem uzgrieztu puncīšus un kārtīgi paēstu, kamēr nēģeri āfrikā grauž palmas...
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|