4/16/11 08:14 pmsaņēmu no pašvaldības uzaicinājumu iet uz bezmaksas chlamydia screening. kā Markuss teica, you're in Amsterdam now. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/16/11 01:59 ampēdējā laikā kaut kā apkārtējie sākuši kniebt man sānos, un līdz ar to sāni visu laiku sāp. smieklīgi.un vēl mēs šovakar bijām uz Mateja pasiju, sākums un nobeigums bija satriecoši, bet vidus daļa ar solistiem atstāja diezgan vienaldzīgu, lai neteiktu vairāk. draudziņš gan visu laiku noturēja uzmanību, jo koncentrējās uz šķībi spēlējošo vijolistu. |
4/8/11 03:04 pmatklāju jaunu mūziciņu, kas gan citiem, protams, būs pašsaprotama vērtība, bet Blonde Redhead ir kaut kas tiešām brīnišķīgs. žēl, ka tikai tagad atklāju, bet labāk vēlāk nekā par vēlu, kā sacīt jāsaka. (man riebjas šis izteiciens, bet nu literārās atsauces ir jātur godā)note to self: literārie varoņi, kuriem ar laiku varētu sākt līdzināties, vismaz runasstila ziņā: dīns m. (on the road), prof. trilonija (harijs poters) |
3/21/11 06:03 pmjo ilgāk dzīvoju NL, jo vairāk pārliecinos, ka īgnums nav tikai latviešu īpašība. nīderlandieši, piemēram, neslēpj, ka viņi ir īgni un nenormāli rupji, bet to tā kā pieņem un pieskaita pie savas mentalitātes. var jau būt, ka tā ir tāda Amsterdamas specifika, bet cilvēki uz ielām mēdz būt nenormāli nejauki. latvieši parasti paliek pie murmināšanas un īgņošanās, bet šodien pīppauzē ar skolasbiedriem apmainījāmies ar visādiem šausmu stāstiemm iz amsterdamas dzīves, un oh my. piemēram, viena vācu meitene reiz mierīgi riteņoja pa atbilstošo celiņu un pabrauca garām tantei ar kruķiem. ne viņa tanti aiztika, ne nobiedēja, bet tante sāka kliegt un lamāties, un meitene, kā jau ļoti pieklājīga un jauka būtne, apstājās, lai atvainotos. un galu galā trakā tante sāk nabaga studenti sist ar saviem kruķiem un lamāt nīderlandiešu valodā, ko, protams, attiecīgā studente nesaprot. man jau arī sanākuši visādi nejauki incidenti, kas mājās būtu diezgan neiedomājami, piemēram, vienvakar braucām ar dažiem draudziņiem uz centru un piestājām pie bankomāta. kamēr viens ņēma ārā naudu, pārējie gaidīja pie saviem riteņiem blakus. un tad viens random čalis ielīda rindā un sāka uz mums lamāties, sak, mēs gribam viņu apzagt un vispār stāvam daudz par tuvu. izskatījās, ka arī tūlīt nāks mūs visus sist, lai arī mēs kādi septiņi. šodien dabūju lamas no tantes, kas stāvēja pirms manis rindā filmakadēmijā, kur gāju pielikt filmu klubiņa plakātu. un tādi trakāki vai mazāk traki stāsti ir katram, it sevišķi tiem, kuri nav vietējie.vienvārdsakot, biedri latvieši, īgnums un nejaukums, un rupjība uz ielām nav tikai mūsu eksluzīva privilēģija. un tomēr varbūt būtu laiks, sekojot nīderlandiešu piemēram, beidzot konkrēti atzīt, ka esam īgni un nejauki, un tad neviens vairs īpaši nebūs par to pārsteigts. |
3/7/11 05:29 pmšodien parciņā pretī skolai skraidīja čalis dinozaura kostīmā, un pēc tam es kādas 10 minūtes pļāpāju ar puiku, kuram matos bija stīpiņa ar bantīti leoparda rakstā. izskatās, ka pavasaris Amsterdamā būs interesants. |
3/2/11 04:08 pmvienvārdsakot, vakar bija vēl viena traka diena, daudz skolas, teātris un vakarā ballīte. un galu galā pusi vakara pavadīju ar Peldētāju, un gulēt tiku ap pieciem. lai nu kā, tad bija kārtējais jocīgais sapnis. es atvainojos, ka pēdējā laikā tik par triviālām lietām, bet šis man ir jāpieraksta. tātad, es sapnī redzēju filmu. filma, cik atceros, bija brīnišķīga, bet tas ir pats šausmīgākais: es visu dienu cīnos ar visādām domām un idejām par to, kas un kā būtu jādara, jo ir laiks sākt darīt lietas, un tad pēkšņi pffff, sapnī man ir brīnišķīga un ļoti skaista filma, kuru es varētu vienkārši pierakstīt, bet nu jau viss aizmirsies, tikai tā skaistā sajūta.vienvārdsakot, laikam vairāk jāballējas, acīmredzot tas labi ietekmē manu zemapziņu un sapnīšus. |
2/28/11 11:00 amAcademy Award Winner Trent Reznor |
2/23/11 12:38 ammēs runājām skolā par pravietiskiem sapņiem un tādām lietām, un bāc, kāpēc gan es nevarētu reiz nosapņot kaut ko derīgu, nevis tikai tos beigtos putnus un žurkas neona krāsās. |
2/16/11 09:42 pm - par to, ka cilvēks tomēr ir viena sasodīta sistēmatātad, kamēr jums tur sniegi un kupenas, un aukstums, mums ir pavasaris. nu labi, visi gan iebilst, ka šis nav nekāds pavasaris, bet man +7 liekas tāds marta-cienīgs laiks, un tad jau pufaika jānomaina pret rudens/pavasara mēteļiem un kurpītēm, un, vienvārdsakot, ir taču forši. un acīmredzot arī manam ķermenim liekas, ka ir pavasaris, jo jau ceturto gadu pēc kārtas bez kāda īpaša un acīmredzama iemesla es vienkārši zaudēju svaru. kad savu jauno novērojumu pastāstīju biedriem, kas mācās visādas sarežģītas lietas, kā psiholoģiju, fiziku, medicīnu etc (jā, es te retais humanities studentiņš), viņi mani apgaismoja, ka tas esot tāds evolūcijas triks acīmredzot. pavasarī ir laiks meklēt partneri un taisīt bērniņus, līdz ar to meitenes cenšas izskatīties pēc iespējas smukāk (=> pazūd svars, kaut kāds pēkšņs starojums, utt), savukārt puikas it kā ēd vairāk pavasarī, jo cenšas izskatīties stiprāki un vīrišķīgāki.vienvārdsakot, neuzķeraties, ja, tā tik daba ar mums trikus spēlē. svars tik un tā nāks atpakaļ, spēciņi pazudīs un miegs vienā brīdī arī sāks nākt nenormāli. |
2/11/11 08:27 pmrunājām ar māmiņu pa skaipu par dzīvi un tādām lietām, un šis likās pierakstīšanas vērts(es) - starp citu, mammu, es palieku arvien līdzīgāka tev (mamma) - ak, kungs, nē, tikai ne to. |
2/2/11 12:55 pmaktīvi nodarbojos ar darba meklēšanu un prokrastināciju. no otras puses, ja es varētu strādāt par prokrastinētāju, nekas vairs nebūtu jāmeklē.un lasīt Invisible Cities ir diezgan nogurdinoši. man ļoti patīk tā grāmata, bet tomēr visu laiku nāk miegs. |
1/30/11 04:49 pmskatoties Return of the Jedi, es beidzot sapratu, ko man atgādina zeltainais robots C-3PO - viņš taču runā tieši tāpat kā mans pasniedzējs Marko. oh, dear un I'm afraid it is not so it īpaši tiek pateikts vienā un tai pašā izteiksmē. |
1/24/11 12:38 pm( awesome ) |
12/29/10 05:08 pmlabākais, ko es šodien esmu redzējusi, lai dzīvo dr.lv |
12/26/10 10:24 pminteresants svētdienas vakars. you'll meet a tall dark stranger, lai arī skatāma, diez ko neuzrunāja, man vispār vudijs alens nepatīk, it sevišķi kopš viņš pārcēla filmas uz Londonu, Rīgas panorāmas rats gan ir diezgan foršs, it sevišķi tumsā, un man ir (atkal) sācies Mumford&Sons periods.un vēl ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nistagms lika pateikt (jo viņam nav datora), ka Ziemassvētku sajūta viņam beidzot radās makdonaldā. cilvēku rosība, gaismiņas, krāsiņas un mūziciņa. |
12/23/10 11:23 pmpar trīs latiem šodien nopirku svārkus, džemperi, nenormāli superīgu kleitu un dāvanu tētim (mīkstā mantiņa - kosmonauts - ar uzrakstu 2003 virsū. sudraba krāsā.), Rīgas humpalas ir tik superīgas. un vēl es šodien saņēmu dāvanā penāli ar Edvardu uz vāciņa, kas papildina meiteņu dāvāto Grifidora apmetni; lulz, laikam mani draugi diez ko nopietni mani neuztver. un vēl es šodien noskatījos Last Night, kas ir savā ziņā apdeitots Closer, un man pirmo reizi likās, ka Keira Naitlija izskatās nenormāli skaisti.un vispār.. nu jā, laikam ir diezgan traki mēģināt visus mīļos un tuvos apķert un satikt dažu dienu laikā. galu galā vispār nav vairs spēciņa ne ar vienu tā īsti runāt, un tas jau ir bēdīgi. un priekšā ir nedēļas nogale pie vecmammas ar visu radinieku pulku, brutāla pārēšanās un neskaitāmi jautājumi par neesošo boifrendu, kā jau tas parasti ar tantēm un vecmammām notiek, bet nekas. viss ir paciešams, ja tam nepievērš pārlieku lielu uzmanību, turklāt mani radinieki vismaz ir ļoti, ļoti smieklīgi. un būs daudz smuku bilžu, un būs visādas foršas lietas. bāc, bet tas penālis ir biedējošs. tur iekšā bija konfektes un burtu uzlīmes, varu pati uzlīmēt vārdus Edward, Bella vai Jacob, tikai mistērija tāda, ka tur ir 5 m burti, un lielākoties pārējie burti ir tikai trijos eksemplāros. hmzzzzzzzzzzz. |
12/16/10 03:58 amvar jau būt, ka es esmu ļoti oldskūlīga un tā, bet reizēm mani tiešām izbrīna tas, cik šīs meitenes, tb mana istabbiedrene un viņas draudzene, kura pie mums dzīvo jau otro mēnesi, ir ļoti.. nu nez, tiešas un atvērtas. tā cita starpā ieminas, ka jā, gāja pirkt Ziemassvētku dāvanas un nopirka arī vibratoru, tualetē pie sienas ir piestiķēts ''avārijas prezervatīvs'' un istabbiedrenes istabā uz grīdas vienmēr ir vismaz viens krūšturis. vannasistaba vispār ir kaut kāds trakums, vienmēr izskatās tā, it kā tur tikko bijusi viesuļvētra, viss pa grīdu un dvieļi pa visām malām, turklāt nu jau dažas dienas tur ir mistiskas čības un apakšveļa. nav jau tā, ka mani tas tracina, bet vienkārši izbrīna, jo kaut kā manās mājās parasti tā nebija. es nerunāju ar savu tēvu par mēnešreizēm (nu labi, es ar viņu vispār reti runāju, bet tas tā), un apakšveļa parasti ir plauktos, nevis mētājas visur apkārt. lai cik ļoti mani reizēm tracina mūžīgais baļļuks virtuvē, es tomēr esmu apmierināta ar to, ka es esmu šajā, nevis otrā istabā (viena istaba ir noslēgta, otrā ir dzīvojamā istaba un virtuve, un es praktiski dzīvoju virtuvē), jo arjas mūžīgo nekārtību pa virtuvi es drošvien nevarētu izturēt.vēl es beidzot atradu biļeti epasta dziļumos, kā izrādās, es mājās ielidoju tomēr mazliet pirms pusnakts, nevis nakts vidū. visas ziņas sola milzu aukstumu kvīkendā, neticami, bet mani tas tiešām iepriecina. kaimiņš krūzē audzē pelējumu, tāpēc viņa istaba nenormāli smird, un visi tādi mazliet pustraki pēdējā laikā, tā ir, ja pārtiek nevis no pārtikas precēm, bet gan kafijas un enerģijas dzērieniem. un vēl man nav nekā ēdama, jo grūti nopirkt kaut ko ēdamu, ja tūlīt brauc prom un negribi sapūdināt ledusskapi. studenti, ha. un liekas, jau kādu n-to reizi iekomentēju pie Līvas ieraksta un pēc tam skatos, ka palūk, jauns komentārs pie Līvas ieraksta, priecīga veru vaļā un lol, tas ir manējais. reizēm es tiešām nopietni apsveru, vai tik es neesmu retardēta. |
12/5/10 01:26 pm( this is awesome ) |
12/1/10 01:51 pmatzīšos, ka šobrīd aktīvi prokrastinēju, gaidu naudu kontā, lai ietu nopirkt pamatēdienus un zābakus, un joprojām šķaudu un šņaukājos. vienvārdsakot, gads cibā.( arī es, cēzar ) |
11/6/10 12:12 pmpiezvanīja māmiņa pa telefonu, lai paprasītu, kur es atstāju marķieri, un cita starpā uzdeva visādus muļķīgus jautājumus, ieskaitot to, vai vakar labi izballējos (nē) un vai man tagad beidzot ir pastāvīgs draugs. par pēdējo pasmējos un prasīju māmiņai, kas viņai tā liek domāt, un viņa teica, ka viņai tak nav žēl, lai jau man tiek. reizēm es tiešām brīnos, kā tik random vecākiem sanāca tik (salīdzinoši, protams) saprātīgi bērni. un otra lielā piezīme, kas bija jāpieraksta, bija par to, ka mani joprojām pārsteidz, ka kāds pazīstams saka starp citu, es lasu tavu cibu, un tas notiek arvien biežāk. gaidu, kad to pašu pateiks arī māmiņa.vienvārdsakot, sveikas visiem anonīmajiem lasītājiem tur, ārā. ceru, ka jums vismaz labi lasās un liekas interesanti. |
Powered by Sviesta Ciba