mazās dienas
Dabūju savu bankas karti, tas viņiem prasīja tieši nedēļu, tagad pa pastu jāturpina gaidīt paroles un kodi, kas nāks divās atsevišķās vēstulēs, šī valsts ir aizraujoši birokrātiska. iespējams, šodien vai rīt, ja pasts strādā sestdienās, dabūšu savas internetos pasūtītās grāmatas, kas ievērojami atvieglos mācīšanos. un vēl es šodien uzzināju, ka tie bērneļi, kas zem maniem (un visu pārējo nabadziņu, kas dzīvo šajā ēkas pusē) logiem priecājas katru dienu no 9.00-18.00, turpinās priecāties arī ziemā, tb - arī aukstā laikā viņi lielākoties priecājas ārā. trešdienu rīti ir visdrausmīgākie, jo pagulēt ilgāk par deviņiem nav iespējams. un vispār nu jau vairs pagulēt ilgāk par deviņiem nav iespējams. saņēmu paciņu no mājām trešdien, tagad dzīve daudz vieglāka, jo man beidzot ir kedas. un māmiņa gādīgi bija ielikusi arī divas Laimas šokolādes, un vēl man beidzot ir mētelis, bet nu jau ārā pat ir saulains un silts.

un ledus gabaliņi manā kolā izskatās pēc sīpoliņiem, un saldējums, ko šodien beidzot nopirku (jau nedēļu domāju par to, ka gribu saldējumu), ir atkarību izraisošs. un vispār vienīgā (ēdam)lieta, kas man tiešām ļoti pietrūkst, ir Stockmann' spinātu pīrāgi. paldies par uzmanību, esmu pierakstījusi visu (svarīgāko) par pēdējām dienām, tagad es varu turpināt skatīties Weeds.