million reasons why latvia is the best country in the world 2
zvanīju ārstei x, lai pieteiktos vizītē, viņa mani kārtīgi izlamāja, jo es zvanot par vēlu (es viņai kādas vairākas reizes iepriekš biju zvanījusi, bet viņa jau pati neuzskatīja par vajadzīgu atzvanīt), turklāt kā gan es varu zināt, līdz cikiem šai kundzei drīkst zvanīt. ja es spriestu tikai pēc savas mammas, ārsti ir tie cilvēki, kuri ir sazvanāmi 24/7, mammai nereti zvana pavisam vēlos vakaros, viņa gan ir pavisam cits stāsts, tāpēc pēc mammas attieksmes pret pacientiem nevajadzētu spriest par latviešu ārstiem in general. es vispār dzīvoju milzīgās ilūzijās par Latvijas medicīnas sistēmu kā tādu, man nekad nav bijusi īpaša saskarsme ar rindām, nosūtījumu ķēpām un tādām lietām, bet tomēr man liekas, ka viņiem vajadzētu būt, nu, laipnākiem, ne - reti kurš iet pie ārsta tāpat vien, profilaktiski, lielākoties mēs taču novelkam visu līdz pēdējam un ejam pie ārstiem tikai tad, kad ir pavisam draņķīgi. vispār jau šī telefonsaruna ir ikdienišķs sīkums, bet tas man lika sevī pamanīt ārkārtīgi nepatīkamu iezīmi - es vienmēr mēģinu attaisnot cilvēkus, kuri pret mani slikti izturas. izdomāju viņiem visādas atrunas, tādas kā viņai drošvien bija grūta diena, varbūt viņu arī moka bezmiegs vai šis cilvēks noteikti nav ēdis pusdienas. man liekas ārkārtīgi neloģiski, ja pret mani izturas nelaipni un riebīgi, lai gan es neko tādu nelaipnības un riebīguma cienīgu neesmu izdarījusi.

un vispār Latvija, liekas, ir īgnākā valsts pasaulē. tagad es arī esmu īgna, turklāt gribu ēst.

p.s. nē, nopietni, es tā padomāju un mēģināju atcerēties, vai ir kāda publiska vieta, kur es nekad neesmu piedzīvojusi īgnu vai nelaipnu apkalpošanu. laikam tomēr viena ir - kafejnīcā All cappuccino viesmīļmeitenes ir tiešām jaukas. turpretī narvesenam un maximai, liekas, ir īpašie īgnuma testi, pēc kuru rezultātiem tiek pieņemti darbinieki. jo īgnāk, jo labāk, protams.