ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2023-07-25 19:18:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Zazis sapinās citātos.
Zazis:

/ Ņemot vērā to, ka vārdi „sociālais dzimums” konvencijā tiek lietoti, skaidrojot vardarbības cēloņus, nav nepieciešamības šos vārdus izmantot Latvijas normatīvajos aktos.//

Tas pats Zazis:

//"Konvencijā netiek lietoti vārdi “genderisma ideoloģija” vai “genderisms”. Akadēmiskajā literatūrā vai juridiskajos tekstos šāds termins netiek lietots. Nav skaidrs, kas vispār tiek apzīmēts ar “genderisma ideoloģiju” vai “genderismu”.//

Rodas jautājums: Vai sociālais dzimums ir tas pats gender?

Iegooglējam ``sociālais dzimums``, meklētājs mūs aizved uz labklājības ministrijas mājaslapu

https://www.lm.gov.lv/lv/skaidrojosa-vardnica?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Tur ir skaidrojums:

//Dzimums / sociālais dzimums / dzimte - specifisku kultūras ietekmē veidojušos īpašību kopums, kas nosaka sieviešu un vīriešu sociālo uzvedību. /

Skaidrojumam ir literatūras norāde #6:

(6) Костикова И.В. Введение в гендерные исследования, Москва, 2005.

Secinam: Sociālais dzimums jeb dzimte ir tas pats gender.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]honeybee
2023-07-25 22:02 (saite)
dzimtes studijām kājas aug no feminisma (kā pētniecības nozares/metodes)
feminismam savukārt viens no piegājieniem ir saskatīt politisko (šī vārda plašākajā nozīmē) visur, ietverot arī šķietami triviālas, personiskas, akadēmiskas utt. lietas,
un viens no darba principiem šajā un līdzīgās jomās ir awareness par savu pētnieka pozīciju laukā un biasiem, kas no tās izriet, kā arī princips skaidri norādīt savus mērķus un inklinācijas, ja tādas ir.

however, ja nemaldos, pats ietekmīgākais un, manuprāt, vislabāk formulētais arguments par šo pētnieka situētību un iebūvētajiem biasiem un ko tas nozīmē un ko ar to darīt (turklāt ļoti agresīvi nostājoties pret ļurcīgu relatīvismu vai "nekotaknevarzināt") ir Donnas Haravejas Situated Knowledges, kur savukārt praktiski visa analīze ir balstīta eksaktajās zinātnēs, nevis humanitārajā vai sociālajā pētījumā. Tā ka tehniski labākais pamatojums šim aspektiņam ir kā reiz domājot par hard sciences (līdzīgi arī Latūrs, protams, bet nu viņš vispār nepakautrējas ne no kā :))

Bottoms lains:
- ja mēs runājam par to, ka "pētniecība kā tāda ir politiska lieta", tad tas attiecas uz visām pētniecības jomām (jo tās ir "politiskas darbības" tādā ziņā, ka ietekmē un maina sabiedrības virzību, un lieki teikt, ka eksaktās zinātnes ir ne tikai ietekmīgas, bet arī politiķu agresīvi balstītas, atšķirībā no humanitārajām/sociālajām), vai arī ne uz ko (jo valsts pārvaldība un pētniecība ir divas dažādas lietas)
- ja mēs runājam par to, ka "pētnieki ir biasēti un zināšanas ir situatīvas", tad vai nu mēs ticam Haravejai un citiem science studies pētniekiem, kas norāda, ka jup, ir - un balstās galvenokārt eksaktajās zinātnēs -, vai arī noraidām šādus argumentus kā nerelevantus un soc/hum zinātnieku paradumu norādīt savus biasus kā ākstīšanos, un nesaskatām tur nekādu biasu, ne politisku, ne citādu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-07-25 22:11 (saite)
Nē, nu, feminisms ir eksplicīti un primāri politisks pasākums kopš paša sākuma (man šķiet, ka piekritīsi; ja nē, tad ļoti interesanti un kādreiz labprāt padiskutētu par tieši šo pointu), kas arī ir tas, par ko es runāju, sakot, ka tā atvasinājumi man primāri asociējas ar konkrētas politiskās līnijas bīdīšanu un tikai sekundāri ar pētniecību, šajā gadījumā vēl īpaši tajā kontekstā, ka pats dzimtes koncepts man stipri saistās ar postmodernā stāvokļa kā pervazīvas epistemoloģiskas vai pat ontoloģiskas krīzes produktu ("mani subjektīvie priekšstati vai sajūtas par sevi ir tikpat labi vai labāki patiesuma kritēriji par bio faktiem").

Cik lielā mērā tur ir pievelkams Gramši un Dučkes veida komunistu "ilgais maršs caur institūcijām" un Frankfurtes skolas mantinieku centieni ieinstalēt postmoderno "vārdi ir ieroči, zināšanas ir par politisko mērķu realizēšanu, nevis patiesības kataloģēšanu" epistemoloģiju, es nemācēšu pateikt, man izskatās, ka tādi tur ir, bet varbūt tā ir pareidolija.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2023-07-25 22:25 (saite)
feminisms kā pētniecība ir ļoti atšķirīgs no "feminisma kā politiskas kustības", ja mēs runājam par politiku šī vārda šaurākajā nozīmē.

neatkarīgi no tā, ko Tu domā par metodēm (lai gan metodes ir sociālo/humanitāro zinātņu metodes parastās, pieplusojot extra interesi/zināšanas par varas struktūrām un dzimtes vēsturisko izpratni un whatnot), pētniecība ļoti bieži ļauj nonākt pie secinājumiem, kas runā pretī "feminisma kā politikas" pamatnostādnēm, piemēram, atsedzot varas struktūras, kuras sociāli ir pieejamas sievietēm, bet mazāk/grūtāk pieejamas vīriešiem, vai arī norādot, ka politiski lēmumi, kas pieņemti tiešā feminisma iespaidā, faktiski padara sieviešu dzīvi grūtāku. Tipiskākais un populārākais piemērs būtu sieviešu emancipācija, jo īpaši PSRS kontekstā: politiski tas ir feminisms ("sievietes var būt traktoristes, zinātnieces, dajebkas, kas viņas grib, un mēs sagaidām no viņām, lai viņas realizē sevi darbā"), pētniecība savukārt atsedz "double burden", t.i., ka emancipācijas rezultātā sievietei ir ne tikai jāmočī pilnas slodzes darbā, bet arī jāturpina veikt visi "sievietes pienākumi" mājās.
un gender studies pētniecībā, kā ikvienā godīgā pētniecībā, ja rezultāti saka, ka kaut kas nav, kā vajag (arī ja "femninisms nav kā vajag"), tad šie rezultāti tiek arī aprakstīti un publicēti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-07-25 23:04 (saite)
Pag tad sanāk ka pēc Haravejas uzskatiem "ķīmiķisms" kāreiz ir esoša lieta?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]honeybee
2023-07-25 23:19 (saite)
Nu nē, obvs
Bet genderisms arī nebūtu

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?