feminisms kā pētniecība ir ļoti atšķirīgs no "feminisma kā politiskas kustības", ja mēs runājam par politiku šī vārda šaurākajā nozīmē.

neatkarīgi no tā, ko Tu domā par metodēm (lai gan metodes ir sociālo/humanitāro zinātņu metodes parastās, pieplusojot extra interesi/zināšanas par varas struktūrām un dzimtes vēsturisko izpratni un whatnot), pētniecība ļoti bieži ļauj nonākt pie secinājumiem, kas runā pretī "feminisma kā politikas" pamatnostādnēm, piemēram, atsedzot varas struktūras, kuras sociāli ir pieejamas sievietēm, bet mazāk/grūtāk pieejamas vīriešiem, vai arī norādot, ka politiski lēmumi, kas pieņemti tiešā feminisma iespaidā, faktiski padara sieviešu dzīvi grūtāku. Tipiskākais un populārākais piemērs būtu sieviešu emancipācija, jo īpaši PSRS kontekstā: politiski tas ir feminisms ("sievietes var būt traktoristes, zinātnieces, dajebkas, kas viņas grib, un mēs sagaidām no viņām, lai viņas realizē sevi darbā"), pētniecība savukārt atsedz "double burden", t.i., ka emancipācijas rezultātā sievietei ir ne tikai jāmočī pilnas slodzes darbā, bet arī jāturpina veikt visi "sievietes pienākumi" mājās.
un gender studies pētniecībā, kā ikvienā godīgā pētniecībā, ja rezultāti saka, ka kaut kas nav, kā vajag (arī ja "femninisms nav kā vajag"), tad šie rezultāti tiek arī aprakstīti un publicēti