ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2020-02-06 14:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Būsim objektīvi
Tas kur sliktam varētu būt taisnība, kas vismaz ir apspriešanas vērts:

/ zinātne pasaulē ir arvien vairāk komercializēta, bet ir pamatoti iemesli domāt, ka tas to vairāk kavē kā palīdz, radot interešu konfliktus, ierobežojot informācijas apmaiņu ar patentiem un licenzēšanu, un pakārtojot zinātnisko brīvību komerciālām interesēm. /

Precizētais jautājums ir tāds: Kā brīvā kapitālismā nodrošināt tieši fundamentālos pētījumus. Tos kas velk sev pakaļ visu pārējo. Kapitālismā padarīšana ir orientēta uzpeļņu, fundamentālie pētījumi to tūlīt nedod.

Tur Snark iebilst:

/No zinātniska atklājuma līdz tā praktiskai izmantošanai un piedāvāšanai patēriņam ir tāls ceļš ejams, un sociālismā nav motivācijas, lai šo ceļu tiešām noietu./

Nu bet vai kapitālismā ir motivācija darīt tādas lietas ko vajag bet kas nepelna? Vai pelnīs hvz kad?

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2020-02-06 17:25 (saite)
Fundamentāli pētījumi burtiski ir ieguldījumi nākotnē, tikai ZTP plānā. Kaut kādā mērā tie, protams, ir riskanti uz atmaksāšanos (ne tikai naudas, bet arī rezultātu izteiksmē), bet tādi ir visi ilgtermiņa ieguldījumi (un vispār visi ilgtermiņa jebkāda veida pasākumi, neatkarīgi no ekonomiskā freimvorka), līdz ar to šo apstākli var ignorēt kā piereizinātu konstanti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 17:43 (saite)
Tur protams sanāk tas ka starp lielām korporācijām un valstīm sāk pazust principiāla atšķirība un vienāgadījumā ir ``mēs šito izbīdam no savāktajiem nodokļiem [ ja sakarīga valsts] `` vai ``mēs šito izbīdam no iegūtās peļņas`` [ ja sakarīga korporācija]. Vienā gadījumā balso vēlērāji otrā akcionāri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 17:56 (saite)
Modeļi izlemšanai un realizācijai tur var būt dažādi, bet īsumā jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2020-02-06 17:45 (saite)
Bet tas par ko ir klepošana ir jautājums vai izziņas īpašās intereses vienmēr fitojas ar nopelnīšanas īpašajām interesēm?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 17:52 (saite)
Ja pieņem, ka izziņa ir noderīga, tad jā, pie dažādiem nosacījumiem un dažādos laika mērogos. Tiesa gan, ir nedaudz par redukcionistisku skatīt peļņu kā galējo mērķi – peļņa, šādā rakursā, ir procesa veiktspējas metrika, kuras kvanti ir resursu ekvivalenta vienības. Mērķis te, piemēra pēc, var būt kaut vai vecā, labā kosmosa apguve, kur tādā gadījumā šī mērķa sasniegšanas mērs ir tas, cik daudz ienes tavas asteroīdu raktuves, cik plaukstošas ir kolonijas, cik pilni ir procesu izveicošo indivīdu un kompāniju koferi.

Arī šī aina, protams, ir vienkāršota, bet tā ir reālistiskāka par peļņu peļņas pēc, vismaz kamēr mēs runājam par cilvēkiem, nevis, teiksim, augstfrekvences tirdzniecības aģentiem (kam ir iedomājams, ka peļņa tiešām piepilda visu utilītfunkciju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 17:57 (saite)
/cik daudz ienes tavas asteroīdu raktuves, cik plaukstošas ir kolonijas, cik pilni ir procesu izveicošo indivīdu un kompāniju koferi./

Tas arī ir svarīgi bet tas nav viss

Vēl ir šitādi svarīgi jautājumi:

- ko mēs uzzinājām jaunu par saules sistēmu [un tad viss kas tālāk izriet no uzzinātā]

- kā pieauga visas cilvēces antiperturbāciju stabilitāte no kosmosa apgūšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:00 (saite)
Pēdējo punktu ir ļoti grūti analizēt no šādas vai jebkādas citas perspektīvas (tieši tāpēc, teiksim, X-risku pētniecība ir reizē ārkārtīgi svarīga un ārkārtīgi grūta), bet jā, atvasinātus performances mērus var atrast vēl daudzus un dažādus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:10 (saite)
Nākamais jautājums ir kāda sistēma vislabāk ņem visu šo vajadzīgo vērā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:15 (saite)
Adaptīva, pašorganizējoša un nepiesieta centrālai dogmai, jo šādā procesā var nākties bieži un dramatiski mainīt metodoloģijas, darbības virzienus un arī uzskatus (t.i., ātri apdeitot savas darba hipotēzes saskaņā ar lielā ātrumā pienākošu jaunu evidenci).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:18 (saite)
Izklausās pēc max neatkarīgas pētnieciskas organizācijas. Tātad kuru nosaka tikai darāmo pētījumu iekšējā loģika. Kā tādu uztaisīt? No kurienes resursi? Vai nu ir tāds likums ka visi tādām sametas un tad tā ir valsts un teiksim NASA vai arī kādas kompānijas vadība domā ne tikai par peļņu un tad tas ir tipa spaceX

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:30 (saite)
Nu, te arī ir runa par kapitālismu un nīsto privātīpašumu, tikai pielietotu ZTP, jo vienīgais reālistiskais veids, kā būt neatkarīgam resursu ziņā, ir būt ar saviem resursiem. Tas var iekļaut dažādas politikas attiecībā uz resursu un rezultātu apsaimniekošanu (neaizmirsīsim, ka mūsdienās viens no lielākajiem atvērtā koda autoriem un atbalstītājiem ir nekas cits, kā Microsoft), bet rīcības brīvība ir predicēta uz materiālu un operacionālu neatkarību, t.sk. neatkarību no dažāda veida piespiedu brīvprātības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:35 (saite)
Nu principā neatkarīgas dziļi sociālistiskas valsts hunta vai politbirojs arī ir ar *saviem* resursiem. Tātad ja mēs ņemam Staļinu tikai bez reālā Staļina tarakāniem tad sanāk ka tas strādātu? Okej tur būtu daudzas visādas citādas problēmas, bet pa šo līniju tāds vaidojums būtu ekvivalents ļoti lielai korporācijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:40 (saite)
Hunta ir militāra diktatūra, kas izvirza savas problēmas (varu iedomāties, ka tāda ir efektīva noteiktos gadījumos kara laikā, bet tā nav normāli uzturama miera laika apstākļos), savukārt sociālistiska valsts... well, tā ir pakārtota fiksētai dogmai, ar Staļinu vai bez, līdz ar to neizbēgami būs lietas, kas vai nu netiks darītas, vai vismaz saskarsies ar masīvu pretestību vienkārši tā iemesla dēļ, ka tās ir pret partijas programmu. Centralizēta plānošana arīdzan vienmēr būs mazāk elastīga un adaptīva par satīklotām heterogēnām pašorganizējošamies sistēmām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]unknown_entity
2020-02-07 08:25 (saite)
FYI
Kapitālismā uzņēmumi bīda tikai tos pētījumus, kuriem ir finansiāls potenciāls. Pa lielam tie ir inženier-tehniskie risinājumi, varbūt kāda ļoti specifiska problēma konkrētajai nozarei (intels tranzistōru miniaturizācija un pusvadītāji, HP lāzeri, farmaceiti mikrobiolōģija, utt).

Fundamentālos pētījumus veic:
1. Valsts finansēti institūti - pa lielam viss atvērts
2. Valsts finansēti institūti ar uzņēmumu līdzdalību (uzņēmumi maksā lielu daļu un iegūst tiesības uz pirmlicenzēm) - parasti patenti un licenzes
3. Militāristi (it īpaši bagātajās valstīs) - milzīgs kāposta apjoms, kas ļauj autsoursot uz privātiem/valsts institūtiem pasūtījumus. Izpētei nav obligāti jāvainagojas ar panākumiem. Liels daudzums visādu NDA un citu drošības pasākumu. Rezultāti publiski nereti pieejami pēc gadiem 20+, izņemot neveiksmju gadījumos
4. Milzīgie valsts/privātie uzņēmumi ar nejēgā daudz kāposta un altruisma (Ma Bell, agrīnais IBM). Te ar publiskošanu kā pagadās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-07 10:24 (saite)
Neaizmirsīsim arī par privātu investoru radītām bezpeļņas organizācijām (kas vismaz manā lauciņā ir plaši pārstāvētas (Janelia Farm, Cold Spring Harbor u.c.), bet ir nozīmīgs sektors zinātniski pētnieciskajā sfērā kā tādā) un iniciatīvām, kas ir iespējamas, tikai pateicoties šo investoru masīvo privāto resursu ieguldījumam.

Kas attiecas uz kompāniju veiktajiem pētījumiem, tad, saskaņā ar The Global Innovation 1000 raportu, EU un ASV bāzētās kompānijas vidēji 30 līdz 40 procentu savas peļņas velta projektiem, kuru mērķis ir izrāvienu (breakthroughs) un inovāciju radīšana, kas cieši iet roku rokā ar fundamentālajiem pētījumiem kā jomas avangardu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unknown_entity
2020-02-07 10:34 (saite)
Jā, bezpeļņas organizācijas izkrita no prāta, bet es tās pabāztu zem altruistiskajiem. Tā kā esmu vairāk saistīts ar fiziku un tehnolōģijām, ne bio/med, tad zināšu tikai par savu jomu.

Inovācijas un izrāvieni ir jauki, bet es tos nesauktu par fundamentāliem. Fundamentālajiem pētījumiem parasti ROI pienāk tikai pēc dekādes vai vairāk - piemēram, materiālzinātnēs tiek izfiškota jauna tēma (oglekļa nanocaurules, bateriju materiāli, enerģiju absorbējošie materiāli, utt), bet ražošanai galīgi neizdevīga - mazi apjomi, dārgi, etc. Bleeding edge, vārdu sakot, kas interesē tikai ultra-high-tech (aerospace/mil) un zinātniekiem.

Dēļ šīs ROI aiztures investēt fundamentālajos pētījumos priekš maziem uzņēmumiem nav izdevīgi, jo ROI termiņš nereti pārsniedz uzņēmuma mūža ilgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-07 10:39 (saite)
Jā, par ROI un par atšķirībām starp inovatīvajiem un fundamentālajiem pētījumiem tev taisnība. Tādēļ arī augstāk klasificēju fundamentālos pētījumus kā investīcijas nākotnē, ieskaitot arī to domu, ka tikai pietiekami lielas un stabilas kompānijas var atļauties ieguldīt tik tālu uz priekšu.

No otras puses, tādu pašu risku un ieguvumu analīzi nākas veikt valstu budžeta plānošanas līmenī, līdz ar to vismaz šajā ziņā te nav būtiskas atšķirības starp privāto un publisko sektoru (atskaitot to, ka vismaz vidēji lielām un lielām valstīm pagaidām tipiski ir pieejami apjomīgāki resursi, nekā kompānijām).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unknown_entity
2020-02-07 11:03 (saite)
Cik saprotu, valsts budžeta plānošanai zinātnieki pa lielam netiek pieaicināti, parasti tiek izdalīts n% "izglītībai un zinātnei". Izņēmumi ir grandiōzi multimiljardu projekti, kā JFK kosmosa dekāde, Manhattan/Paperclip projekti (šie, tiesa, gāja zem militārā melnā budžeta) un jaunie kodolreaktōri/daļiņu paātrinātāji. Šie visi ir fundamentāli ar tālejošām sekām un masīvu, bet neparedzamu ROI.

Pie mums IZM sadala naudu izglītības/zinātnes iestādem, kas tālāk sadala iekšēji pa institūtiem. Institūti iekšēji jau tālāk paši prioritizē, kas ko dabūs. Un tikai te sāk parādīties ROI analīze, kas atkal nobīda prioritātes vairāk uz īstermiņa peļņas pusi, jo zintniekiem arī ēst gribas un publiskais sektōrs nodrošina tikai maizi, bez desas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-07 11:12 (saite)
Mūsdienās jau fundamentālie pētījumi pa lielam ir kaut kas monstrozi sarežģīts, grandiozs un multimiljardu, gandrīz neatkarīgi no jomas: NTR dzinēju pētījumi aerospace lauciņā, LHC, ELI un citi megaeksperimenti augsto enerģiju daļiņu fizikā, kodolsintēzes reaktori enerģētikā, HBP un BRAIN Initiative programmas "manā" sfērā, utt., utjpr., jo praktiski viss vienkāršais un fundamentālais jau ir atklāts un izpētīts līdz tam līmenim, kur darbi tajā pieder tikai "aplietajai" zinātnei.

Par pārējo – protams, piekrītu, pats to visu jūtu uz savas ādas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]svesinieks
2020-02-07 09:33 (saite)
Man šķiet, ka joprojām, arī plēsonīgā kapitālisma apstākļos, lielāko daļu zinātnes finansējuma veido publisks vai somewhat publisks finansējums.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?