ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2020-02-06 14:37:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Būsim objektīvi
Tas kur sliktam varētu būt taisnība, kas vismaz ir apspriešanas vērts:

/ zinātne pasaulē ir arvien vairāk komercializēta, bet ir pamatoti iemesli domāt, ka tas to vairāk kavē kā palīdz, radot interešu konfliktus, ierobežojot informācijas apmaiņu ar patentiem un licenzēšanu, un pakārtojot zinātnisko brīvību komerciālām interesēm. /

Precizētais jautājums ir tāds: Kā brīvā kapitālismā nodrošināt tieši fundamentālos pētījumus. Tos kas velk sev pakaļ visu pārējo. Kapitālismā padarīšana ir orientēta uzpeļņu, fundamentālie pētījumi to tūlīt nedod.

Tur Snark iebilst:

/No zinātniska atklājuma līdz tā praktiskai izmantošanai un piedāvāšanai patēriņam ir tāls ceļš ejams, un sociālismā nav motivācijas, lai šo ceļu tiešām noietu./

Nu bet vai kapitālismā ir motivācija darīt tādas lietas ko vajag bet kas nepelna? Vai pelnīs hvz kad?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ctulhu
2020-02-06 17:45 (saite)
Bet tas par ko ir klepošana ir jautājums vai izziņas īpašās intereses vienmēr fitojas ar nopelnīšanas īpašajām interesēm?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 17:52 (saite)
Ja pieņem, ka izziņa ir noderīga, tad jā, pie dažādiem nosacījumiem un dažādos laika mērogos. Tiesa gan, ir nedaudz par redukcionistisku skatīt peļņu kā galējo mērķi – peļņa, šādā rakursā, ir procesa veiktspējas metrika, kuras kvanti ir resursu ekvivalenta vienības. Mērķis te, piemēra pēc, var būt kaut vai vecā, labā kosmosa apguve, kur tādā gadījumā šī mērķa sasniegšanas mērs ir tas, cik daudz ienes tavas asteroīdu raktuves, cik plaukstošas ir kolonijas, cik pilni ir procesu izveicošo indivīdu un kompāniju koferi.

Arī šī aina, protams, ir vienkāršota, bet tā ir reālistiskāka par peļņu peļņas pēc, vismaz kamēr mēs runājam par cilvēkiem, nevis, teiksim, augstfrekvences tirdzniecības aģentiem (kam ir iedomājams, ka peļņa tiešām piepilda visu utilītfunkciju).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 17:57 (saite)
/cik daudz ienes tavas asteroīdu raktuves, cik plaukstošas ir kolonijas, cik pilni ir procesu izveicošo indivīdu un kompāniju koferi./

Tas arī ir svarīgi bet tas nav viss

Vēl ir šitādi svarīgi jautājumi:

- ko mēs uzzinājām jaunu par saules sistēmu [un tad viss kas tālāk izriet no uzzinātā]

- kā pieauga visas cilvēces antiperturbāciju stabilitāte no kosmosa apgūšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:00 (saite)
Pēdējo punktu ir ļoti grūti analizēt no šādas vai jebkādas citas perspektīvas (tieši tāpēc, teiksim, X-risku pētniecība ir reizē ārkārtīgi svarīga un ārkārtīgi grūta), bet jā, atvasinātus performances mērus var atrast vēl daudzus un dažādus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:10 (saite)
Nākamais jautājums ir kāda sistēma vislabāk ņem visu šo vajadzīgo vērā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:15 (saite)
Adaptīva, pašorganizējoša un nepiesieta centrālai dogmai, jo šādā procesā var nākties bieži un dramatiski mainīt metodoloģijas, darbības virzienus un arī uzskatus (t.i., ātri apdeitot savas darba hipotēzes saskaņā ar lielā ātrumā pienākošu jaunu evidenci).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:18 (saite)
Izklausās pēc max neatkarīgas pētnieciskas organizācijas. Tātad kuru nosaka tikai darāmo pētījumu iekšējā loģika. Kā tādu uztaisīt? No kurienes resursi? Vai nu ir tāds likums ka visi tādām sametas un tad tā ir valsts un teiksim NASA vai arī kādas kompānijas vadība domā ne tikai par peļņu un tad tas ir tipa spaceX

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:30 (saite)
Nu, te arī ir runa par kapitālismu un nīsto privātīpašumu, tikai pielietotu ZTP, jo vienīgais reālistiskais veids, kā būt neatkarīgam resursu ziņā, ir būt ar saviem resursiem. Tas var iekļaut dažādas politikas attiecībā uz resursu un rezultātu apsaimniekošanu (neaizmirsīsim, ka mūsdienās viens no lielākajiem atvērtā koda autoriem un atbalstītājiem ir nekas cits, kā Microsoft), bet rīcības brīvība ir predicēta uz materiālu un operacionālu neatkarību, t.sk. neatkarību no dažāda veida piespiedu brīvprātības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-02-06 18:35 (saite)
Nu principā neatkarīgas dziļi sociālistiskas valsts hunta vai politbirojs arī ir ar *saviem* resursiem. Tātad ja mēs ņemam Staļinu tikai bez reālā Staļina tarakāniem tad sanāk ka tas strādātu? Okej tur būtu daudzas visādas citādas problēmas, bet pa šo līniju tāds vaidojums būtu ekvivalents ļoti lielai korporācijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-06 18:40 (saite)
Hunta ir militāra diktatūra, kas izvirza savas problēmas (varu iedomāties, ka tāda ir efektīva noteiktos gadījumos kara laikā, bet tā nav normāli uzturama miera laika apstākļos), savukārt sociālistiska valsts... well, tā ir pakārtota fiksētai dogmai, ar Staļinu vai bez, līdz ar to neizbēgami būs lietas, kas vai nu netiks darītas, vai vismaz saskarsies ar masīvu pretestību vienkārši tā iemesla dēļ, ka tās ir pret partijas programmu. Centralizēta plānošana arīdzan vienmēr būs mazāk elastīga un adaptīva par satīklotām heterogēnām pašorganizējošamies sistēmām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?