ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2020-02-06 14:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Būsim objektīvi
Tas kur sliktam varētu būt taisnība, kas vismaz ir apspriešanas vērts:

/ zinātne pasaulē ir arvien vairāk komercializēta, bet ir pamatoti iemesli domāt, ka tas to vairāk kavē kā palīdz, radot interešu konfliktus, ierobežojot informācijas apmaiņu ar patentiem un licenzēšanu, un pakārtojot zinātnisko brīvību komerciālām interesēm. /

Precizētais jautājums ir tāds: Kā brīvā kapitālismā nodrošināt tieši fundamentālos pētījumus. Tos kas velk sev pakaļ visu pārējo. Kapitālismā padarīšana ir orientēta uzpeļņu, fundamentālie pētījumi to tūlīt nedod.

Tur Snark iebilst:

/No zinātniska atklājuma līdz tā praktiskai izmantošanai un piedāvāšanai patēriņam ir tāls ceļš ejams, un sociālismā nav motivācijas, lai šo ceļu tiešām noietu./

Nu bet vai kapitālismā ir motivācija darīt tādas lietas ko vajag bet kas nepelna? Vai pelnīs hvz kad?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2020-02-07 10:24 (saite)
Neaizmirsīsim arī par privātu investoru radītām bezpeļņas organizācijām (kas vismaz manā lauciņā ir plaši pārstāvētas (Janelia Farm, Cold Spring Harbor u.c.), bet ir nozīmīgs sektors zinātniski pētnieciskajā sfērā kā tādā) un iniciatīvām, kas ir iespējamas, tikai pateicoties šo investoru masīvo privāto resursu ieguldījumam.

Kas attiecas uz kompāniju veiktajiem pētījumiem, tad, saskaņā ar The Global Innovation 1000 raportu, EU un ASV bāzētās kompānijas vidēji 30 līdz 40 procentu savas peļņas velta projektiem, kuru mērķis ir izrāvienu (breakthroughs) un inovāciju radīšana, kas cieši iet roku rokā ar fundamentālajiem pētījumiem kā jomas avangardu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unknown_entity
2020-02-07 10:34 (saite)
Jā, bezpeļņas organizācijas izkrita no prāta, bet es tās pabāztu zem altruistiskajiem. Tā kā esmu vairāk saistīts ar fiziku un tehnolōģijām, ne bio/med, tad zināšu tikai par savu jomu.

Inovācijas un izrāvieni ir jauki, bet es tos nesauktu par fundamentāliem. Fundamentālajiem pētījumiem parasti ROI pienāk tikai pēc dekādes vai vairāk - piemēram, materiālzinātnēs tiek izfiškota jauna tēma (oglekļa nanocaurules, bateriju materiāli, enerģiju absorbējošie materiāli, utt), bet ražošanai galīgi neizdevīga - mazi apjomi, dārgi, etc. Bleeding edge, vārdu sakot, kas interesē tikai ultra-high-tech (aerospace/mil) un zinātniekiem.

Dēļ šīs ROI aiztures investēt fundamentālajos pētījumos priekš maziem uzņēmumiem nav izdevīgi, jo ROI termiņš nereti pārsniedz uzņēmuma mūža ilgumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-07 10:39 (saite)
Jā, par ROI un par atšķirībām starp inovatīvajiem un fundamentālajiem pētījumiem tev taisnība. Tādēļ arī augstāk klasificēju fundamentālos pētījumus kā investīcijas nākotnē, ieskaitot arī to domu, ka tikai pietiekami lielas un stabilas kompānijas var atļauties ieguldīt tik tālu uz priekšu.

No otras puses, tādu pašu risku un ieguvumu analīzi nākas veikt valstu budžeta plānošanas līmenī, līdz ar to vismaz šajā ziņā te nav būtiskas atšķirības starp privāto un publisko sektoru (atskaitot to, ka vismaz vidēji lielām un lielām valstīm pagaidām tipiski ir pieejami apjomīgāki resursi, nekā kompānijām).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]unknown_entity
2020-02-07 11:03 (saite)
Cik saprotu, valsts budžeta plānošanai zinātnieki pa lielam netiek pieaicināti, parasti tiek izdalīts n% "izglītībai un zinātnei". Izņēmumi ir grandiōzi multimiljardu projekti, kā JFK kosmosa dekāde, Manhattan/Paperclip projekti (šie, tiesa, gāja zem militārā melnā budžeta) un jaunie kodolreaktōri/daļiņu paātrinātāji. Šie visi ir fundamentāli ar tālejošām sekām un masīvu, bet neparedzamu ROI.

Pie mums IZM sadala naudu izglītības/zinātnes iestādem, kas tālāk sadala iekšēji pa institūtiem. Institūti iekšēji jau tālāk paši prioritizē, kas ko dabūs. Un tikai te sāk parādīties ROI analīze, kas atkal nobīda prioritātes vairāk uz īstermiņa peļņas pusi, jo zintniekiem arī ēst gribas un publiskais sektōrs nodrošina tikai maizi, bez desas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2020-02-07 11:12 (saite)
Mūsdienās jau fundamentālie pētījumi pa lielam ir kaut kas monstrozi sarežģīts, grandiozs un multimiljardu, gandrīz neatkarīgi no jomas: NTR dzinēju pētījumi aerospace lauciņā, LHC, ELI un citi megaeksperimenti augsto enerģiju daļiņu fizikā, kodolsintēzes reaktori enerģētikā, HBP un BRAIN Initiative programmas "manā" sfērā, utt., utjpr., jo praktiski viss vienkāršais un fundamentālais jau ir atklāts un izpētīts līdz tam līmenim, kur darbi tajā pieder tikai "aplietajai" zinātnei.

Par pārējo – protams, piekrītu, pats to visu jūtu uz savas ādas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?