Cik saprotu, valsts budžeta plānošanai zinātnieki pa lielam netiek pieaicināti, parasti tiek izdalīts n% "izglītībai un zinātnei". Izņēmumi ir grandiōzi multimiljardu projekti, kā JFK kosmosa dekāde, Manhattan/Paperclip projekti (šie, tiesa, gāja zem militārā melnā budžeta) un jaunie kodolreaktōri/daļiņu paātrinātāji. Šie visi ir fundamentāli ar tālejošām sekām un masīvu, bet neparedzamu ROI.

Pie mums IZM sadala naudu izglītības/zinātnes iestādem, kas tālāk sadala iekšēji pa institūtiem. Institūti iekšēji jau tālāk paši prioritizē, kas ko dabūs. Un tikai te sāk parādīties ROI analīze, kas atkal nobīda prioritātes vairāk uz īstermiņa peļņas pusi, jo zintniekiem arī ēst gribas un publiskais sektōrs nodrošina tikai maizi, bez desas.