Saimniecība tiešām ir ļoti nogurdinoša. Ūdens nav vēl arvien (šodien it kā solīja sataisīt), krāsns dūmo. Gudrās galvas pieņēma lēmumu izsist sienā caurumu uz skursteni, lai redzētu, kas tur par brīnumiem un, kādēļ tā dīvainā dūmošana, kurai nelīdz nekāda skursteņu tīrīšana. Es jūtu, ka tas nav pareizs lēmums. Bet man nav argumentu. Es tikai nojaušu, ka tas nebūs īstais atrisinājums. Tagad es sēžu te un mēģinu izdomāt kādu pārliecinošu atrisinājumu, lai nevajadzētu sist sienā to caurumu. Pēc cauruma izsišanas viņi grib aizmūrēt izeju uz kamīnu. Tātad man vairs nebūs lietojama kamīna, toties būs sienā milzīgs, neglīts caurums. Man šķiet, ka tas nav labi. Es neko tādu negribu. Mīļais cibas dievs, lūdzu, vai tev ir kāds labāks risinājums? Tikai, lūdzu, ne tāds risinājums, ka notiek vēl kas ļaunāks, lai tikai man šīs problēmas liktos niecīgas. Lai ir labi patiešām, nevis tikai šķietami. Lūdzu.
Mani draugi, es zinu, ka šis ir nesakarīgi uzrakstīts, bet es šobrīd nevaru labāk. Man vienkārši vajag parunāties ar cibas dieviņu. Un, jā, es zinu, ka pasaulē ir arī lielāks problēmas par nesakārtotu saimniecību. Tikai es esmu ļoti nogurusi.