(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jul. 7., 2020 | 03:00 pm

Nesenais indulgence posts ir samērā aktuāls, jo gandrīz katru dienu nākas lasīt par nākamo gadījumu, kur kādu cenšās izēst no savas vietas, jo konkrētais cilvēks iedrošinājās apšaubīt kādu no sociālā taisnīguma baznīcas kanoniem. Šoreiz krustugunīs nonācis Steven Pinker. Kurš gan regulāri tiek gānīts, it sevišķi savu pēdējo grāmatu sakarā kur viņš ķecerīgi izteicās, ka vispār jau pasaule kļūst lēnām labāka. Uzsākta petīcija lai viņu izmestu no Linguistic Society of America (LSA) pāris no konteksta izrautu tvītu sakarā. Kas pat ārpus konteksta nav nekas īpašs, bet laikam pietiekoši neatbalsta BLM ortodoksiju. Viņam ir paveicies ar labiem draugiem, kas nebaidās pieķerties pie šīs petīcijas un atspēkot katru no pirksta izzīstajiem pārmetumiem, bet diemžēl ne katram ir paveicies ar šādu atbalstu. Politisko datu analītiķis David Shor tika atlaists par šo tvītu, kurā runā par to, ka statististi miermīlīgi protesti palīdzējā ievēlēt demokrātus un vardarbīgi protesti palīdzēja ievēlēt konservatīvos. NYT editoram nācās atkāpties no darba, jo viņš aizstāvēja rakstu savā žurnālā kurā tika runāts, ka ja lokālā policija netiek galā ar agresīvajiem demolētājiem, tad ir jāsūtā palīgā armija. UCLA profesoram draud atlaišana, jo viņš neuzskatīja, ka tamdēļ, ka ir miris George Floyd būtu jādod īpašas priekšrocības melnādainajiem eksāmenu licējiem. Šis futbolists tika atlaists no darba tamdēļ, ka viņa sieva izteica rasistiskus komentārus internetā. Un šie ir tikai daži piemēri, ir vēl daudzi tādi paši.

Arī ķīmijas pasaule neiztiek bez skandāliem smilšu kastē. Nesen vienā no lielākajiem ķīmijas žurnāliem tika publicēts viedokļraksts par organiskās ķīmijas tagadni un nākotni, kas kritizēja vairākas lietas, kas autora prāt ir mainījušās uz slikto pusi. Raksts ne īpaši interesants un ne pārāk kvalitatīts, bet publikas uzmanību piesaistīja ne jau tas. To piesaistīja tas, ka viena no lietām ko autors garāmejot nokritizēja bija "diversity in work force". Autora prāt pieņemšanai darbā būtu jābūt meritokrātiskai nedodot plus punktus par piederību kādai no ne-balto vīriešu grupām. Ar to, protams, pietika, lai sāktos milzīgs sašutums, raksta atsaukšana, žurnāla zvērēšana pie tā, ka tiks pastiprināti strādāts pie diversitātes un līdztiesības un atlūgumu iesniegšanas jo "žurnāls nav pietiekoši strādājis pie līdztiesības jautājumiem". Mans priekšnieks šo visu nokomentēja izsakot cerību, ka "neviens no jums jau tā nedomā vai ne?" Ja es nezinātu par ko visa šī ņemšanā bija, es būtu padomājis, ka runa ir par atbalstu koncentrācijas nometnēm vai citiem noziegumiem pret cilvēci, nevis vienkārši pāris teikumi pret priekšrocību došanu konkrētām grupām. Pašu rakstu var atrast šeit, jo lai arī tas ir atsaukts, no interneta to vairs ārā nevar dabūt.

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {43}

gedymin

(bez virsraksta)

from: [info]gedymin
date: Jul. 8., 2020 - 11:08 am
Link

> es visiem spēkiem turos pretī lienošajai sajūtai, ka mēs vērojam kopš psrs nepiedzīvotu universitāšu kā zināšanu radīšanas centru neatkarības strauju sairumu.

Es varu iedomāties, kāpēc tāda sajūta var rasties, sevišķi, ja lasi daudz attiecīgo mediju un sociālo tīklu burbuļu. Tomēr kā cilvēks, kurš ir personīgi pazīstams ar vidi, varu droši apgalvot, ka tā nav. Mēs vairāk dzirdam balsis, kuras pirms tam akadēmiskajā vidē netika dzirdētas, bet doma par to, ka akadēmiskās vides viedokli nosaka kaut kādi ārēji, centralizēti spēki joprojām ir visnotaļ tālu no realitātes.

Ņem vērā, ka tenūru vēl neviens nav atcēlis. Cilvēkus augstos akadēmiskos amatos (formāli vismaz ASV, faktiski visur liberālajās valstīs) burtiski nav iespējams atlaist no darba, vismaz ne par viedokļa paušanu vai ne-ortodoksiju.

Attiecībā uz citiem, un to, ka viņus ir slikti atlaist - tāpēc arī vajag ieviest likumus, ka neatļautu darba devējam atlaist darbiniekus bez objektīva iemesla. Kā arī nodrošināt, lai atlaišanas gadījumā viņi saņemtu labas sociālās garantijas un no finansiālā stresa brīvu dzīvi, tā lai bailes tikt atlaistam neapdraudētu cilvēku vārda brīvību.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: [info]avralavral
date: Jul. 8., 2020 - 12:18 pm
Link

Atturoties no vispārinājuma un cenšoties nedzīvot "burbulī", kā arī cerot, ka Tev ir taisnība, piebilstu, ka Francijas akadēmiskā vide man ir nedaudz pazīstama un es pēc veca paraduma sekoju tai līdz.
Man *nepatīk*, piemēram, vēsturnieka Olivjē Petrē-Grenuijo (Pétré-Grenouilleau) gadījums. Viņš izdeva milzīgu pētījumu par melnādaino vergu tirdzniecību, kurā uzsvēra pamata faktus: vergutirdzniecību nevar saukt par genocīdu (kā Šoa), jo vergturim pakļautais cilvēks bija ekonomisks rīks, saistīts ar "izdevīgumu", no kā izrietēja ieinteresētība, lai tas paliktu dzīvs; atgādināja, ka cilvēces vēsturē ir pastāvējušas vismaz trīs lielas melnādaino aizvešanas verdzībā kustības: iekšāfrikas, starp ciltīm (skaitliski vislielākā, arī vissenākā), orientālā vai arābu (no 8. līdz 20. gs., ārprātīgi nežēlīga un apjomīga) un Eiropiešu veiktā (tā sauktā transatlantiskā vai triangulārā, skaitliski vismazākā, pastāvējusi visīsāko laiku, kā arī, pēc daudzu pētnieku domām, salīdzinoši vismazāk cietsirdīgā, kā arī: kustība, kura izauklēja universālo abolicionismu). Viņu par šo grāmatu pretrasisma organizācijas Francijā iesūdzēja tiesā par "noziegumu pret cilvēci apoloģiju" (!) un mēģināja panākt viņa izslēgšanu no universitātes. Pētnieka atlaišanu tiešā tekstā atbalstīja tā brīža Francijas Tieslietu ministre (!) Kristaina Tobira, sakot, ka nav pieņemami, ka universitātē māca "šādas tēzes".

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gedymin

(bez virsraksta)

from: [info]gedymin
date: Jul. 8., 2020 - 01:24 pm
Link

Ok, vispirms disklaimeris, ka neatbalstu šāda veida politiķu kontroli pār akadēmisko vidi.

Paliekot pie tā, un apskatoties šī profesora Vikipēdijas lapas tulkojumu https://fr.wikipedia.org/wiki/Olivier_Grenouilleau, šis skandāls acīmredzot nav būtiski kaitējis viņa karjerai - viņš joprojām ir profesors un nesen uzņemts kāda Francijas zinātņu akadēmijā. Pie tam, spriežot pēc tā, kā incidents ir aprakstīts Vikipēdijas lapā, galvenā problēma bija nevis ar pētījumu, bet ar interviju laikrakstam, kurā viņš izteicies, ka vergu tirdzniecība nebija noziegums pret cilvēki (un tālāk salīdzina ar Holokaustu, kā rakstīji. Cik zinu, tā tiesām nebija genocīds, bet manuprāt to var saukt par noziegumu pret cilvēci. Minētā ministre savukārt ir melnādainā no Radikāli Kreisās partijas (labs nosaukums!), t.i. viņa burtiski ir cilvēks, no kura nevarētu sagaidīt standarta viedokli šajā jautājumā. Radikāli kreisas partijas pie varas Eiropā ir bijušas tik reti, ka to ietekme uz politiku nevar būt vairāk nekā atsevišķi incidenti.

Ar to es negribu teikt, ka nav problēmas, bet gan to, ka nav iemesla plašai morālai panikai, ja rūp akadēmiskā brīvība. Panikā (un pamatotā) šobrīd var krist tie, kuri vēlas neko nemainīt esošajās neformālajās hierarhiskajās struktūrās.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

(bez virsraksta)

from: [info]gnidrologs
date: Jul. 8., 2020 - 01:33 pm
Link

Nez vai tu tik pat mīkstinoši un pielaidīgi reaģētu, ja analoģiskas tendences būtu saskatāmas no radikāli labējiem, ieskaitot absolūtu mediju, oligarhu un korporāciju atbalstu tām kā tas ir šobrīd ar kreiso radikālismu.

Atbildēt | Iepriekšējais


(bez virsraksta)

from: [info]avralavral
date: Jul. 8., 2020 - 02:19 pm
Link

To interviju es nevaru atrast, zinu tikai grāmatu, bet no komplicētā citāta wiki šķirklī *galīgi neizriet*, ka tika noliegts vergturības noziedzīgums. Tur tika komentēta jauna parādība, 1970. gados radies melnādaino antisemītisms kā atbilde uz Šoa nosodīšanas likumiem, kas tiešām šķiet nepilnīgi, jo arī citi etnosi ir cietuši no visāda veida ekspluatācijas. Tika iebilsts pret "memoriālajiem likumiem" vispārīgi - jebkādiem! arī holokausta, arī armēņu genocīda, kura noliegšana vai apšaubīšana FR ir krimināli sodāma, arī kolonizācijas - kas, pēc šī vēsturnieka domām, apdraud vēsturisku parādību objektīvu izpēti, pieprasot jau automātisku vērtībizvērtējumu, turklāt izmantojot likuma koercīvo varu, lai to panāktu. Tas, ko viņš grib teikt, ir: tas ir nebeidzams regress, jo vēsturiski vajāto skaits, kuri piesakās, aug, tam pievieno arī seksuālās minoritātes, sievietes, dažādu nelielu politisku ideoloģiju aizstāvjus utt., utjpr., jo kādas tik grupas nav saskārušā ar pakļaušanu, diskrimināciju un pat nogalināšanu. Viņš noraida jebkādu likumu attiecībā uz vēsturisko notikumu interpretāciju nepieciešamību. Saproti domu? Tam nav jāpiekrīt, bet viņš mēģina pateikt kaut ko būtisku un ne bez argumentiem: valstij ir jāizvācas no vēstures mācīšanas oficiālas versijas izstrādāšanas un sargāšanas.

>Radikāli kreisas partijas pie varas Eiropā ir bijušas tik reti, ka to ietekme uz politiku nevar būt vairāk nekā atsevišķi incidenti.

Cerams :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gedymin

(bez virsraksta)

from: [info]gedymin
date: Jul. 8., 2020 - 02:31 pm
Link

> no komplicētā citāta wiki šķirklī *galīgi neizriet*, ka tika noliegts vergturības noziedzīgums.
Es domāju konkrēti šo daļu: "C'est aussi le problème de la loi Taubira qui considère la traite des Noirs par les Européens comme un « crime contre l’humanité »"
kuru es gribētu tulkot kā "Tā ir arī problēma ar Taubira likumu, kurš eiropiešu veikto melnādaino cilvēku tirdzniecību uzskata par "noziegumu pret cilvēci"".


Ok, paldies par skaidrojumu. Valsts paiešana malā no vēstures mācīšanas gan izklausās pēc pilnīgas utopijas, bet viņam noteikti ir tiesības to mēģināt panākt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: [info]avralavral
date: Jul. 8., 2020 - 02:46 pm
Link

Es sapratu, kuru teikumu Tu domāji. :) Es arī apstājos pie šī teikuma un padomāju. Tas ir teicams - kā mēs to varētu nosaukt? - interpunktīvās amfibolijas (?) piemērs.
Tiem, kas zina Grenuijo darbu, pat prātā nevarēja ienākt, ka pēdiņas izteikumā "noziegums pret cilvēci" nozīmē, ka viņš, Grenuijo, noliedz, ka tas bija noziegums un attiecīgi atbalsta vergturību. Bet pēdiņas tur nav tāpēc - tās tur ir tāpēc, ka viņš referē uz Tobiras likumu, kuram ir šāds nosaukums :)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

(bez virsraksta)

from: [info]gnidrologs
date: Jul. 8., 2020 - 03:38 pm
Link

Vai attiecīgais likums attiecas tikai uz Eiropiešiem? Jo zem tā pakļūtu pilnīgi visas rases, subrases un lauvas tiesa pasaules dzīvo un izmirušo etnosu. Pie tam jāņem vērā, ka Eiropieši pamatā nenodarbojas ar paverdzināšanas pirmo posmu - cilvēku notveršanu un pakļaušanu. Eiropeīdi pamatā to pirka no tiem pašiem melnajiem, arābiem un žīdiem, kuriem jau sen šis merčendaiz bija gatavībā.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


(bez virsraksta)

from: [info]avralavral
date: Jul. 8., 2020 - 04:28 pm
Link

Neattiecas tikai uz eiropiešiem, ir ieviests arī armēņu genocīda ofic. nosodījums.
Kritikas points ir: tas ir koks ar diviem galiem. Mēs paši varbūt gribētu, lai staļinisma apoloģētus krimināli soda, bet šķiet, ka nevajag to darīt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


gnidrologs

(bez virsraksta)

from: [info]gnidrologs
date: Jul. 8., 2020 - 09:49 pm
Link

Piekrītu. Punitīvi likumi nav domāti, lai sodītu par idejām. Domu policijai - nē. Tas attiecas arī uz viltīgiem mēģinājumiem deleģēt domu policijas lomu "privātām" korporācijām, kas tā pat ir pilnībā viena politiska spēka anagažētas.

Atbildēt | Iepriekšējais


ctulhu

(bez virsraksta)

from: [info]ctulhu
date: Jul. 8., 2020 - 03:54 pm
Link

/ kuri vēlas neko nemainīt esošajās neformālajās hierarhiskajās struktūrās. /

Nu un ko viņās vajag mainīt?

Atbildēt | Iepriekšējais