Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2010-11-30 12:04:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
bērnam nav nepieciešami abi vecāki vai "pilnvērtīga ģimene". bērnam ir visnotaļ vienalga, vai par viņu rūpējas abi vecāki, viens vai vispār nevecāks.
bērnam [un ikvienam] vajag tik vien kā vidi, kurā viņu nečakarē.

tieši tāpēc ir daudz mazāk gļuku attiecībās ar, piemēram, laimīgu šķirteņu ex-bērniem, nevis ar tiem, kuri nākuši no ģimenēm, kuras varonīgi turējās kopā kā stahanovieši "par spīti". vat pat no tām, kur "viss it kā labi, bet".

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]pelnufeja
2010-11-30 13:03 (saite)
Kaut arī nepiederu pie laimīgā varianta un zinu, ka arī daudzi psihologi un citi profesionāļi te iebilstu, es pilnīgi pievienojos šiem vārdiem. :)

(Atbildēt uz šo)


[info]diana
2010-11-30 16:28 (saite)
Pilnīgas muļķības. Ir ļoti svarīgi, lai ir abu dzimumu vecāki.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 16:30 (saite)
nē un nē. daudz piemēru, bet kaut vai tāds:

vislabākie attiecībās ir izrādījušies vīrieši no nepilnām ģimenēm/vientuļo māšu/tēvu bērni. tie, kuriem nav "nelaimīgo attiecību" pieredzes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]diana
2010-11-30 16:33 (saite)
Tas Tev ir kaut kāds izņēmums patrāpījies, nezinu, kas tas par pētījumu, bet nospiedošs vairākums pētījumu liecina, ka, lai izveidotos stabila, veselīga savas dzimuma lomas apziņa, ir obligāti nepieciešams, lai kritiskajos vecumposmos (2-3 gadi, 12-15 gadi) ģimenē ir abu dzimumu vecāki. Var arī nebūt vecāki, bet tad jābūt ļoti ciešai saiknei ar citu trūkstošā dzimuma pieaugušo.
Ja bērnam nav abu vecāku, viņam automātiski IR nelaimīgo attiecību pieredze. Visapkārt bērni no šķirtām ģimenēm, nu nav viņi sajūsmā par to faktu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 16:35 (saite)
tad es pazīstu ļoti daudzus izņēmumus.

būt no šķirtas ģimenes nozīmē saprast, ka vienmēr var aiziet, ka nav jāmokās. un tas tomēr ir kruta.

iespējams, tie nelaimīgie ir nelaimīgi tāpēc, ka vecāki/vecāks jūtas par kko vainīgs. bet nevajag.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-11-30 16:31 (saite)
pārējie ir pieraduši dzīvot ellē un velk tajā arī pārējos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]diana
2010-11-30 16:33 (saite)
Khem khem, laimīga laulība ir elle?!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 16:33 (saite)
es neesmu redzējusi daudz laimīgu laulību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]diana
2010-11-30 16:36 (saite)
Nu, ja Tu pretstatī nevis ģimeni un vientuļo vecāku, bet murgainu, kroplīgu, tikai faktiski pastāvošu ģimeni pret garīgi līdzsvarotu, nosvērtu vientuļo vecāku, tad jau jā. Tikai tas tāds ļoooti nekorekts salīdzinājums. Jo tie, kas kā stahanovieši turas sakostiem zobiem un ir ar mieru paciest tik nenormālu gaisotni, arī kā vientuļie vecāki būs kroplīgi un sabendēs bērnam dzīvi.
Tie, kam laimējies ar sakarīgiem vientuļajiem vecākiem, pēc tam var nonākt attiecību apritē. Tie, kam māmiņas uzkrāvušas sava "mazā vīrieša" lomu vai meiteni audzina par vīriešu nīdēju, nemaz nesāk attiecības, bet dzīvi nodzīvo mātei/tēvam.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 16:39 (saite)
kāpēc esmu redzējusi tik maz nekroplu ģimeni, atkal man jāvaicā? :)

nez, man atkal šķiet, ka tieši tie, kuri "paliek kopā bērnu dēļ" pēc tam pieprasa no bērniem nezin ko.

āāā, man tūlīt pārvarīsies zupa! :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2010-12-01 01:33 (saite)
Tapēc ka cilvēki ar līdzīgiem likteņiem un pieredzi "pievelkās", bet atšķirīgiem - atgrūžas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-11-30 16:42 (saite)
bet es saprotu, kāpēc tu aizsvilies un pateikšu vēl:
es nesaku, ka audzināt bērnu ārpus ģimenes Ir labāk, nekā ģimenē.
tik vien, ka tas Nav sliktāk Un atsevišķos gadījumos [manā pieredzē -diezgan daudzos, bet es akceptēju, ka kādam ir cita pieredze] labāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]peggija
2010-11-30 17:25 (saite)
Baigi niez nagi kaut ko pateikt, taču šī ir tik subjektīva tēma... Kā jau vairums... Viss atkarīgs no pieredzes. Un nesaprotu kā var noteikt to, vai bērns ir laimīgāks ar vai bez abiem vecākiem, jo cilvēks jau izpaužas un izdzīvo dažādus posmus savā dzīvē un nevar taču zināt kā vecāku būšanas/nebūšanas ietekmēs viņa laimīgpastāvēšanu pilnīgi visu dzīvi vai arī kā ir jau ietekmējusi kādā konkrētā posmā. Aj, nu es jau aizrāvos. Ja no mana rakstītā neko nevar saprast, tas jau arī nekas. Galvenais, ka pati saprotu sevi :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 17:30 (saite)
šeit es, protams, spriežu pēc sevis - jo esmu dzīvojusi gan ģimenē, gan tikai ar māti, gan ar pavisam citiem radiem, un, godīgi sakot, man bija vienalga, kurš man dos ēst utt :)

tobiš doma šāda - ja bērns jūt gādību, rūpes, siltumu, ir samērā nebūtiski, no kādiem/cik daudziem avotiem tas viss nāk :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]peggija
2010-11-30 20:06 (saite)
Apsveicami, ka nejūties apdalīta ;)
Es tomēr par visiem 100% uzskatu, ka gan tētis, gan mamma dod katrs savu mīlestību, katrs kaut ko citu iedod. Tas līdzsvars starp tēva mīlestību/rūpēm/klātbūtni un mātes (citādāku) mīlestību/rūpēm/klātbūtni būtu nepieciešams katram bērnam/cilvēkam. Bet nu labāk par šito nevajag strīdēties. Galu galā nemēģināšu Tev iestāstīt, ka Tev tagad jājūtās traumētai utt. :)
Vienīgi kaut kā žēli sametās, ka drīz uz ģimenēm, kas sastāv no tēva,mātes un bērna/bērniem, būs muzejā jāskatās. Nu mazliet pārspīlēju, bet doma skaidra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 22:24 (saite)
nu, arī šāds ģimenes modelis, galgalā, ir tikai viens no iespējamiem visu cilvēcisko ģimenes modeļu starpā. īpašu traģēdiju nesaskatu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]drako
2010-11-30 19:08 (saite)
Long story short.

Bērniem, kas uzauguši šķirtās ģimenēs pašiem veidojas precīzi tādas pašas attiecības.

Tas nozīmē, ka problēmas risināt viņš nemāk. Dzimumu attiecības viņš nepazīst. (I mean, ne prastu kopošanos, bet visas attiecību nianses kas ir starp kopā dzīvojošiem vīrieti un sievieti) Vienīgais risinājums, ko viņš pazīst ir ja man kaut kas nepatīk es eju prom.

Problēmas sāls - mēs dzīvojam vidē, kur nepieciešamas labas komunikācijas prasmes. "Vientuļo vilku" un "vilceņu" dzīve ir totāls fail. Pie tam - ja aiz tevis nav "ģiemes" tad tu zaudē konkurencē ar pārstāvjiem kuriem ir labvēlīgāki "apstākļi".

Protams ir arī otra problēmas puse. Ne jau vienmēr "ģimene" pieder tai "kastai", kurā cilvēks vēlētos dzīvot un atrasties. Un ja tu no tās vēlies izrauties un iekļūt citā vidē, tad šāda ģimene kļūst tikai par traucēkli, bet tik un tā - lai iekļautos tanī "kastā" tev iztrūkst tā pati vērtība - attiecīgajai kastai piederoša ģiemene.

Bet ļoti intersanti paliks drīz, kad lielākā daļa sabiedrības jau būs augusi nepilnās ģiemenēs. Lai gan kas tur interesants.

Izmirstam. Par prieku ķīniešiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-11-30 22:23 (saite)
tev noteikti ir taisnība tajā, ka bērni no šķirtām ģimenēm šķiras biežāk. esmu uzaugusi šķirteņu dzimtā paaudzēs!

un esmu laimīga, ka viņi nelika mocīties ne sev, ne citiem [man].

par komunikācijas prasmēm gan ir sviests. ģimene nav visa sabiedrība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2010-12-01 01:25 (saite)
Manuprāt tas, ka sķirteņu bērni biežāk šķirās arī paši tomēr parāda, ka kaut kas pašos pamatos tiek ielikts savādāks.

Viena lieta varētu būt prase atpazīt īstos cilvēkus ar kuriem veidot attiecības, bet otra lieta manuprāt ir prasme konflikta situācijā, šo konfliktu nolīdzināt un saglabāt attiecības, nepārvēršot to protams par kaut kādu konstatu kara stāvokli.

Kašķi un ķīviņi ir normāla attiecību sastāvdaļa. Un tie nav problēma tikmēr, kamēr abas puses māk no tiem iziet arī ārā, nesaraujot attiecības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-11-30 22:28 (saite)
es tiešām ceru, ka neesmu atbildējusi kkā pārāk asi, vnk man besī šis nolemtības uzstādījums. uzskatu, ka tieši tas, nevis kkādi objektīvie apstākļi liek cilvēkiem no šādām ģimenēm justies nelaimīgiem.

varētu mētāties ar kaudzēm piemēriem iz dzīves, bet laaai nu paliek :)

long story short - komunicējot ar daudziem jo daudziem cilvēkiem esmu neviļus nodomājusi, cik gan labāk gan viņiem, gan citiem būtu, ja viņu vecāki izšķirtos daaudzus gadus atpakaļ. tu pat nespēj iedomāties, kādi tarakāni lien ārā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]drako
2010-12-01 01:04 (saite)
"es tiešām ceru, ka neesmu atbildējusi kkā pārāk asi"

nee, viss ir norm.

Par tarakāniem nemācēšu komentēt. Man tādas pieredzes nav. Nezinu nevienu ģimeni, kurā ar varu kāds būtu turējies kopā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-12-01 09:29 (saite)
ne jau gluži "ar varu", bet "nu taču tik daudzi gadi kopā", "visiem tā ir", "kašķi un ķīviņi ir norma" [nav!], blablabla.

šie arī ir tie tarakāni, tiesa, vēl samērā vieglā formā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]peggija
2010-12-01 13:36 (saite)
Wow! Tu nekad ne ar vienu neesi kašķējusies? Piemēram, ar mammu? Jebšu uzreiz kā sastrīdies, tā uzreiz:"Atā, mammu. Tu vairs neesi mana māte, jo mēs strīdamies un tā nav norma!"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-12-01 13:45 (saite)
lai cik tas nebūtu dīvaini [a par ko es runāju?], es tiešām ļoti reti kašķējos ar sev tuviem cilvēkiem.

savukārt ar tiem, ar kuriem nākas kašķēties, es nekontaktējos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-12-01 13:49 (saite)
un piemērs par radiem ir nevietā. es tik tiešām kontaktējos ar mazāko savu radu daļu. jo mīlu sevi un savus nervus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-12-01 13:49 (saite)
"mīlēt un ciest" lai paliek citiem :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]crescendo
2010-11-30 23:41 (saite)
Freakonomics:
Skolā labāk veicas bērniem, kuriem mājās ir daudz grāmatu.

Kas nenozīmē, ka bērnu nesekmību var risināt no ārpuses viņu ģimenei sadāvinot kaudzīti mājaš pieklājīgi turamo grāmatu.

IMO ar šķirto/nešķirto ir tieši tas pats.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2010-12-01 09:28 (saite)
! :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]_maardza_
2010-11-30 23:44 (saite)
ekzaktlī.

(Atbildēt uz šo)


[info]nord
2010-12-01 00:12 (saite)
visu nosaka vairākums, ja agrāk pat neveiksmīgu laulību bija pieņemts davilkst līdz finišam, un uz bērniem no šķirtām ģimenēm skatījās kā uz nabadziņiem, apdalītiem, sačakarētiem, bezatbildīgu vecāku atvasēm. Tad tagad paliek otrādi, "plinas" ģimenes ir kaut kādas aizdomīgas. "Tur noteikti kaut kas nav kārtībā, tas viss ir tikai tāds teātris, tur noteikti iekšā trakas lietas darās, tik uz ārpusi tēlo, un vispār problēmas daudz dziļākas, ja jau tik pataloģiski turās kopā, bet ne aiz laba prata protams. Nabaga bērns, kādā vienveidībā viņu tur. Žēl protams, bet nu trakākie bērni tieši tādās laimīgajās ģimenēs arī izaug, samāca kaut kādas tur bļavērtības apšaubāmas " :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]drako
2010-12-01 01:27 (saite)
Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]chimera
2010-12-01 09:28 (saite)
jā, viedi vārdi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nord
2010-12-01 20:42 (saite)
viedi vārdi, laikam ir domāts par drako izteicienu, ka viņš pirmo reizi kaut ko tādu dzird :D Bet tā kā es pārstāvu "pilnās ģimenes" dinastiju, kurā kaut kā vnk nešķiras, satiekas, apprecas, pārdzīvo visādus posmus i labus, i sliktus, bet ir laimīgi kopā, bez drāmām, skandāliem, trauku plēšanas ( varbūt tādi gēni ), tad es zinu kā tas ir, ka viss, ar ko šķirto ģimeņu pieaugušie mierina sevi un savus bērnus, vēlāk, ikdienā tiek vērsts pret "parasto" ģimeņu bērniem ( ne tādā hiperbolā, kā aprakstīju, bet jā- ar aizdomām un pieņēmumiem ).

Bet tas , ko es te rakstu pilnīgi nav svarīgi, jo ja es būšu godīga, man būs jāatzīstas, ka sapratu- kā tu to visu domā . Tu esi ne tikai ļoti romantiska, bet arī ideāliste, un tur es ar tevi esmu solidāra :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2010-12-01 20:49 (saite)
es nevienu brīdi neesmu apgalvojusi, ka no pilnām ģimenēm nāk ārā bubuļi vienā laidā! :)

mani gan bērnībā neviens īsti ne ar ko nemierināja, visi turpināja savas personīgās dzīves un nejutās par to vainīgi [vismaz neizrādīja], attiecīgi man kkad krietni vēlāk parādījās kultūršoks, ka šķiršanās - tas ķipa esot kas traumējošs? un tad nopietni es par šo jautājumu sāku aizdomāties tikai pēc ciešiem kontaktiem ar m. ģimeni [pilnā un, ķipa, laimīgā ģimene]. un tad pēc tām šausmu ainām sāku meklēt citas šausmu ainas. un kas meklē, tas, kā zināms, atrod :D

bet tas priecē, ka tu visu saprati pareizi :))

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?