Manuprāt tas, ka sķirteņu bērni biežāk šķirās arī paši tomēr parāda, ka kaut kas pašos pamatos tiek ielikts savādāks.

Viena lieta varētu būt prase atpazīt īstos cilvēkus ar kuriem veidot attiecības, bet otra lieta manuprāt ir prasme konflikta situācijā, šo konfliktu nolīdzināt un saglabāt attiecības, nepārvēršot to protams par kaut kādu konstatu kara stāvokli.

Kašķi un ķīviņi ir normāla attiecību sastāvdaļa. Un tie nav problēma tikmēr, kamēr abas puses māk no tiem iziet arī ārā, nesaraujot attiecības.