Ūūlę ([info]chimera) rakstīja,
@ 2011-11-24 10:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
man te cenšas iestāstīt, ka ar parexu bija līdzīga naudas noslēgšanas histērija, bet es neko tādu neatceros, lai gan visu savu ņaudiņu glabāju tieši tur [un glabāju joprojām].
iespējams, ka vienkārši tajās dienās neveicu nekādus maksājumus un neko nepirku? iespējams.
iespējams, ļoti miglaini atceros liegumu kustināt summas, kas lielākas par 100 ls [dienas robežās] [ja jau jūs tā lūdzat, lāb, varu padzīvot pāris dienas, nepiepīpējot savus cigārus ar simtlatniekiem].
tajās dienās vispār jūtos ļoti bezbēdīga un pat nedomāju par kaut ko satraukties [kā jau stāstīju senāk, naudas satraukumi mūsu ģimenē beidzās pēc repšes devalvācijas, kad vectēvs mašīnas vietā nopirka ķīniešu sporta jaciņu, bet interjeru modē galvenais hits bija ar naudaszīmēm aplīmētas tualetes].

visi tie, kuri joprojām pukst par parexa glābšanas nelietderību - jūs neglābāt ļauno banku, jūs glābāt mani [un es esmu tā vērta!], paldies :)

p.s. vecāmāte gan aizmuka no parexa un uzblieza kontu ne to sebā, ne to swedenē, turklāt tik ļoti čerez ž, ka nekādu naudu viņai vairs nevarēja pārskaitīt ne no viena konta, un neviena banka, protams,vainu neuzņēmās.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krii
2011-11-24 11:00 (saite)
Es kā toreizējā PAREX(un pašreizējā Citadeles) kliente arī neatceros neko, kas man būtu traucējis dzīvot. Tu saki, ka bija liegums darījumiem virs 100 Ls? Var jau būt. Zinu tikai to, ka toziem ne rēķinu apmaksa, ne skaidrās naudas izņemšana problēmas neradīja. Vienu brīdi bija bailes par to kontu, kurā biju iegrābusies kredītlīnijā - resp., vai to nepiespiedīs steigšus aizbāzt no brīvajiem līdzekļiem kontos ar pozitīvo bilanci, bet nekas tāds nenotika.

Un es arī esmu par noguldītāju - gan privātpersonu, gan uzņēmēju - glābšanu visās šādās situācijās. Nesaprotu - kādam tiešām liekas, ka glābts tiek mītisks briesmonis vārdā Banka, nevis reāli, dzīvi cilvēki?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 11:05 (saite)
es saku, ka iespējams, tāds bija [vai 200 ls?] [bet ne vairāk par pāris dienām, un personīgi man nekādā veidā nepaspēja traucēt].

vai ne? par to glābšanu. mani ļoti mulsina vaimanātāji, kuri iebilst pat pret to, ka krājbankas klientiem tiek/tiks izmaksāts tas, kas viņiem pienākas pēc likuma :(

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krii
2011-11-24 11:19 (saite)
Jā, man liekas, ka nākamais solis solidaritātes trūkumā būtu - "A kāpēc par nodokļu maksātāju līdzekļiem būtu jāuztur ātrā palīdzība un policija? Ja kāds saslimst vai tiek apzagts uz ielas - tās ir viņa problēmas, lai pats kaut kā tiek galā."

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 11:20 (saite)
vo, vo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-11-24 11:33 (saite)
Tagad sapratu, ko tu domā. Tu jauc bankas glābšanu ar garantēto depozītu izmaksu. 100K Ls vajadzētu būt pietiekami ikvienam, lai badā nenomirtu. Bet FKTK tomēr varēja to visu veicīgāk noorganizēt, lai nebūtu tās garās rindas. Visi apdrošinātie konti jau varēja būt nodoti citas bankas rīcībā, lai apstrādātu kartes un pat internetbankas maksājumus minēto 100 Ls vai pat 50 Ls dienas ietvaros.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 11:34 (saite)
neviens neko nejauc, dooh.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2011-11-24 11:40 (saite)
Nu, piemēram, LU 2,5 miljoni (ievērojami vairāk kā 100K) var nozīmēt badā miršanu Erasmus studentiem, kuri šobrīd ganās kādā Islandē vai kur citur - tālu no mammas ceptajām kotletēm.
Pieņemu, ka arī dažiem uzņēmējiem "Bankas neglābšana" var nozīmēt izputēšanu un izmisumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-24 11:49 (saite)
Uzņēmumi var izputēt jebkura iemesla dēļ. Piemēra, nobankrotē lielākais klients, nesamaksājot 2 miljonu parādu.

Valsts var aizdot LU ātro kredītu. Tā ir vienkārši naudas pārlikšana no vienas kabatas otrā, jo ja LU būtu šo naudu pārskaitījis, tad viņiem būtu par tieši tādu pašu summu vairāk jāizmaksā garantētajos depozītos pensionāriem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hessin
2011-11-24 13:21 (saite)
Erasmus studentiem stipendiju parasti izmaksā perioda sākumā un visu uzreiz, turklāt visbiežāk jau pirms pašas izbraukšanas.
No medijiem var saprast, ka problēmas ir tiem Erasmus studentiem, kuriem nauda ir pārskaitīta uz Krājbankas kontiem. Šie studenti ir vienkārši tādi paši kā visi pārējie, kuri tagad atrodas ārzemēs ar Krājbanku kā savu vienīgo banku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2011-11-24 12:22 (saite)
ikvienai privātpersonai? jo ir arī pašvaldības, kurām viss piķis stāv krājbankā, un ja ir vairāk par 100k, tad naudiņa tutū, bet iedzīvotāji nāk un prasa, lai izručī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-24 12:28 (saite)
Neko darīt. Valstij nāksies šo naudu aizdot. Bet ja glābtu banku, tad tieši tādu pašu summu nāktos iepludināt bankā. Cik garš, tik plats.

Piekrītu, ka FKTK šo pasākumu izveica ļoti nemākulīgi, tomēr pamatcēlonis ir tas, ka šeit bija darīšana ar reāliem krāpniekiem bankas vadībā. Mest naudu šādā odžu midzenī ir vēl riskantāk nekā iedot šo naudu pa tiešo tiem, kam tā ir vitāli vajadzīga.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]karuna
2011-11-24 11:26 (saite)
Jebkuras bankas glābšana ir morāla problēma, jo baņķieri dzīvo pēc principa – peļņu privatizējam, bet zaudējumus socializējam. Tāpēc ir kompromiss, ka valsts glābj bankas tikai sistēmisku draudu gadījumā. Jebkura glābšana ir uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina, ka izdevīgāk būtu nevis glābt banku, bet vienkārši pat izmaksāt katram naudas zaudētājam attiecīgu summu skaidrā un miers. Būtībā to jau valsts arī dara tikai 100K Ls robežās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 11:33 (saite)
tu laikam neesi kursā, ka melnajam tūkstotim ir iebildumi arī pret to?

/vispār es laikam arī tūlīt nebūšu kursā, jo sākšu cirst sev pirkstus par delfu komentāru lasīšanu/

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-24 11:44 (saite)
Ak, redz kā! Nebiju iedomājies, ka ir tik daudz pretinieku valsts garantijām.

Valsts garantētos depozītus ieviesa Amerikā pēc Lielā depresijas (kaut kur 19. gs. 30. gados). Eiropā šķiet uzreiz pēc kara. Un tas tiešām ilgu laiku ļāva izvairīties no sistēmiskām banku krīzēm. Līdz brīdim, kamēr baņķieri izdomāja citu veidu, kā apiet regulatoru noteikumus spekulēt ar vērtspapīriem un atkal salaist globālo ekonomiku dēlī.

Latvija pēc PSRS sabrukuma laikam uzskatīja, ka garantētie depozīti ir pūstošā sociālisma palieka, tāpēc atteicās no tiem, līdz BB bankrots atvēsināja iekarsušos katrs-pats-savas-laimes-kalējus.

Žēl R.Paula, bet kaut kādā ziņā tā ir arī liktenīgās dzīves ironija tiem, kas uzskata, ka solidārais progresīvais nodoklis ir netaisnīgs. Arī miljonārs vienu dienu var pazaudēt lielāko daļu ietaupījumu, un tad viņš sapratīs, cik svarīgi tomēr ir sociālie pakalpojumi (bezmakas medicīna utt.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 11:48 (saite)
man patīk, ka tu vienmēr komentārā pamanies nolasīt īsu vēstures lekciju :)

neesmu baigi iedziļinājusies, bet man likās/liekas, ka garantētie depozīti noteiktās aprindās tiek uzskatīti par vienu no ES nestajiem "ļaunimiem", pret kuriem, attiecīgi jāklaigā.

es paula vietā drošvien neturētu miļonu vienā vietā, bet nu pēc kara visi gudri.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]karuna
2011-11-24 11:56 (saite)
R. Pauls jau ir vecs cilvēks, kurš negrib iedziļināties banku lietās. Ir ziņas, ka viņam pat bankas kartes nav. Es ļoti labi iedomājos, ka viņam varētu būt zināmas grūtības atvērt 10 bankas kontus, un pēc tam neko nesajaukt, kurā kontā kas glabājas, neaizmirst internetbankas paroles utt. Var jau noalgot kādu konsultantu, kas to visu viņa vārdā izdara, bet tad atkal rodas papildu risks, vai tik šis konsultants tevi neuzmetīs un pa kluso daļu naudas nepievāks sev.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hessin
2011-11-24 13:28 (saite)
āāā, kā man nepatīk, ka tagad saka "pēc kara visi gudri", it sevišķi, ja runa ir par elementāru riska sadalīšanu (un šī nav pirmā reize, kad banka sabrūk pat mazās LVijas vēsturē, un vispār nauda tāda gaistoša vērtība mūsdienās).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]chimera
2011-11-24 13:30 (saite)
vnk mani kkā cilvēciski mazliet kaitina, ka tagad visiem ir baigais Viedoklis [ķipa, "es gan zinātu, kā labāk nomeneģerēt miļonu, do šu!"], bet moš es saku apmēram to pašu, ko tu :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hessin
2011-11-24 13:36 (saite)
jā, ir varianti, kad šī pēckara gudrība ir kaitinoša, bet, manuprāt, ne šis ir tas gadījums, kad lielu summu vienā bankā turēt nav forši. Kaut vai uz pusēm sadalīt 2 bankās.

Bet vispār Raimonam arī 80 000 LVL bija arī citā -Hipotēku bankā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?