man te cenšas iestāstīt, ka ar parexu bija līdzīga naudas noslēgšanas histērija, bet es neko tādu neatceros, lai gan visu savu ņaudiņu glabāju tieši tur [un glabāju joprojām].
iespējams, ka vienkārši tajās dienās neveicu nekādus maksājumus un neko nepirku? iespējams.
iespējams, ļoti miglaini atceros liegumu kustināt summas, kas lielākas par 100 ls [dienas robežās] [ja jau jūs tā lūdzat, lāb, varu padzīvot pāris dienas, nepiepīpējot savus cigārus ar simtlatniekiem].
tajās dienās vispār jūtos ļoti bezbēdīga un pat nedomāju par kaut ko satraukties [kā jau stāstīju senāk, naudas satraukumi mūsu ģimenē beidzās pēc repšes devalvācijas, kad vectēvs mašīnas vietā nopirka ķīniešu sporta jaciņu, bet interjeru modē galvenais hits bija ar naudaszīmēm aplīmētas tualetes].

visi tie, kuri joprojām pukst par parexa glābšanas nelietderību - jūs neglābāt ļauno banku, jūs glābāt mani [un es esmu tā vērta!], paldies :)

p.s. vecāmāte gan aizmuka no parexa un uzblieza kontu ne to sebā, ne to swedenē, turklāt tik ļoti čerez ž, ka nekādu naudu viņai vairs nevarēja pārskaitīt ne no viena konta, un neviena banka, protams,vainu neuzņēmās.