![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ir tāda lieta, tas ir noticis, es esmu nobriedusi mazam sunim. Kucēnam es vēl neesmu gatava, es tad nu biedrotos ar "lietotu" pieaugušu sunīti, kam vajag māju. Strādāju no mājām, un šīs kompānijas ietvaros darba darbs vairs nenotiks, domājams, nekad, līdz ar to mēs ar bobīti varam būt kopā 24/7 un iet viens otru staidzināt uz mežu.
Es tikai nevaru atrast pašu bobīti, jo ir tikai viens uzstādījums - viņam jābūt maziņam. Kosmisko staciju Mir vai zemūdeni zināt? Nu man te ir līdzīgi. Dobermanam ir nedaudz par maz rūmes.
Bet par lietu - kā notiek pats process? Apskatīju pieejamās mājaslapas, bet īsti skaidrībā netiku. Vai brauc un uz vietas skatās draugus, vai arī ir garš un sarežģīts adopcijas process?
Zinu, cien. jūzeres Krii un Fjokla darīja šo lietu, varbūt var mazliet sīkāk par pieredzi.
Es tikai nevaru atrast pašu bobīti, jo ir tikai viens uzstādījums - viņam jābūt maziņam. Kosmisko staciju Mir vai zemūdeni zināt? Nu man te ir līdzīgi. Dobermanam ir nedaudz par maz rūmes.
Bet par lietu - kā notiek pats process? Apskatīju pieejamās mājaslapas, bet īsti skaidrībā netiku. Vai brauc un uz vietas skatās draugus, vai arī ir garš un sarežģīts adopcijas process?
Zinu, cien. jūzeres Krii un Fjokla darīja šo lietu, varbūt var mazliet sīkāk par pieredzi.
Lai viņš Tev no pirmā acu skatiena salauž sirdi, bet vēlāk padara par laimīgāko suņa cilvēku pasaulē!;)
Piezvanīju uz patversmi un pajautāju, kā viņš sadzīvo ar kaķiem; viņi veica eksperimentu un telefoniski maz ziņoja, ka visas iesaistītās daudzsugu būtnes palikušas dzīvas.
Tad es aizbraucu uz pirmo klātienes randiņu. Jāatzīst, mani pārņēma pirmās šaubas, jo kaut ko tik kustīgu, kam nav iespējams izšķirt purnu, kājas un asti, redzēju pirmoreiz (un es biju redzējusi daudz ko). Tomēr no perpetum mobiles gāzās tik daudz neviltotas sajūsmas, ka es teicu jāvārdu, un sarunājām, ka nākamreiz es jau ar kaklasiksnu un pavadu braukšu viņam pakaļ.
Tā arī notika.
Manā gadījumā gan bija nianse, ka vispirms mēs noslēdzām līgumu par "pagaidu mājām", lai gadījumā, ja koflikts ar kaķiem izrādītos par skarbu, es viņu varētu atdot atpakaļ. Taču par spīti visām grūtībām pēc apmēram mēneša noslēdzām ar patversmi adopcijas līgumu, es iemaksāju kaut kādu naudiņu (ne ta 50, ne ta 70 EUR), un kopš tā laika mums ir legāli atzīta kopdzīve.
Ir vērts skatīties arī ss.lv, tur arī patversmes liek sludinājumus. Noteikti neiesaku ņemt no pavairotājiem, šoruden daudzi sugas un sugai līdzīgi suņi nozagti no pagalmiem
Adopcijas process nav sarežģīts, ir vietas, kur var nedot, ja tu neiepatīcies vai nepareizi atbildi uz jautājumiem. Pa lielam jau vajag siksniņu un pavadiņu, naudiņu ziedojumam, personu apliecinošu dokumentu, pirms tam ir vērts piezvanīt paprasīt vai ir, kas atbilst, aizrunāt. Dzīvniekam jābūt vakcinētam, ar pasi un čipētam.
Patversmju ir ļoti daudz, no mazāk zināmām vēl: Ķepu Ķepā pie Iecavas, Mežavairogi Ķekavā/Baldonē, Ogrē ir patversme, Slokas patversme, Tukuma patversme, LLU VMF mazo dzīvnieku patversme Jelgavā. Facebook arī regulāri vienkārši dzīvnieku draugi arī kaķu grupās liek info par maziem sunīšiem.
Šobrīd noteikti pirms brauciena der sazvanīties un sarunāt, ka ņem pretī, bet var arī pie viena brauciena aizvest avīzes, dvieļus, vecas segas, gultasveļu, iespējams arī konservus un sauso barību vai gaļu un biezpienu, ja patversmei ir tāda vajadzība
Un ar to vecumu var gadīties arī, ka mānās vai nosaka kļūdaini, jo skatās pēc zobiem, apmatojuma un tur baigi daudz nosaka dzīvesveids un ar ko baro. Bet sakarīgiem saimniekiem, ja vien nav tā, ka baigi nenoveicas un pēkšņi Kaut Kas, suņi dzīvo ļoti ļoti ilgi. Un tā kā cilvēki baidās ņemt 'vecu', var arī neteikt cik ir, pat ja oriģinālā pase un ir precīzi zināms.
Iesaku izdomāt arī ko ar to suni darīs - vai vajag tādu, kas guļ klēpī kamēr lasa grāmatas, ar ko skriet kaniskrosu, brīvdienās iet pusmaratona garuma pastaigās vai katru dienu mazās biežās pastaigās.
Un noteikti neapvainoties uz patversmes darbiniekiem, viņi ikdienā redz visu briesmīgāko, ir pamats kādēļ ir visādi jocīgi jautājumi vai nosacījumi
Ja nekad neesi bijusi, esi gatava tam, ka var būt emocionāli smagi. Forši ir, ja arī sabildē vai safilmē zvēriņus un ieliek portālos, lielāka iespēja aizbraukt uz mājām un arī, ka vēl kāds saņemsies dzīvniekam no patversmes. Un ja ir iespēja, arī segt tam zvērulim visas čipēšanas, vakcinācijas un kastrācijas izmaksas, kas kopā sanāk liela summa, bet principā tikpat, cik pašam izmaksātu, tikai vienā reizē un tas atkal dod iespēju samaksāt rēķinus par elektrību, barību un ārstēšanu un palīdzēt cita veidā, jo daudzas patversmes palīdz arī maznodrošinātajiem kastrēt viņu dzīvniekus un kontrolēt ielas kaķu populāciju ar noķer-sterilizē-atlaiž programmām.
Ulubelei un Ķepai ir slikta slava kā dzīvnieku ciešanu izmantotājiem ziedojumu piesaistīšanai. Tukums vai Jugla tad labāk.
Es pati biju vienam draugam līdzi Ķepā, tur bija briesmīgi viss, tas suns mudžēja blusās, bet nu, viņi jau gadus 6? laimīgi sadzīvo.
Tu te man tuvu laikam takš
Man ir ne tikai viedoklis, bet arī biš zināšanas
Kā ar tevi varēs sazināties?
Tev jau ganjau arī diezko nepavelk doma par svešcilvēku komunikāciju, bet sunīšu vārdā mēs varam!!!
Man ir trīs vecumi un trīs izmēri ieskatam, daudz slikto îpašību tai skaitā
Cikos tu ar sunīšiem ej pastaigās? Vai vakarpuse arī der?
bet es noteikti varu iziet arī vakarpusē; bet laikam šobrīd būtu nedaudz jāpārcieš ZIEMA, jo mīnusos lēnām ejot pļāpāt būtu biš negudri, bet skrienot atkal no runāšanas dur sānos
tas, ja Tu vēl vari saturēt savu sunīšgribi, ja nē, tad varam arī kādu vicošanu izveikt.
mēs varam piebraukt noparkoties pie Lielajiem Kapiem, man šķiet, ka tas Tev tieši blakus kaut kur sanāca, ne? jeb es ko jaucu. Tu viņus bieži esi pieminējusi, tāpat kā SantaBarbaru.