![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es savējo noskatīju bildē, un pilnīgi iracionāli izlēmu, ka, davai, šito!
Piezvanīju uz patversmi un pajautāju, kā viņš sadzīvo ar kaķiem; viņi veica eksperimentu un telefoniski maz ziņoja, ka visas iesaistītās daudzsugu būtnes palikušas dzīvas.
Tad es aizbraucu uz pirmo klātienes randiņu. Jāatzīst, mani pārņēma pirmās šaubas, jo kaut ko tik kustīgu, kam nav iespējams izšķirt purnu, kājas un asti, redzēju pirmoreiz (un es biju redzējusi daudz ko). Tomēr no perpetum mobiles gāzās tik daudz neviltotas sajūsmas, ka es teicu jāvārdu, un sarunājām, ka nākamreiz es jau ar kaklasiksnu un pavadu braukšu viņam pakaļ.
Tā arī notika.
Manā gadījumā gan bija nianse, ka vispirms mēs noslēdzām līgumu par "pagaidu mājām", lai gadījumā, ja koflikts ar kaķiem izrādītos par skarbu, es viņu varētu atdot atpakaļ. Taču par spīti visām grūtībām pēc apmēram mēneša noslēdzām ar patversmi adopcijas līgumu, es iemaksāju kaut kādu naudiņu (ne ta 50, ne ta 70 EUR), un kopš tā laika mums ir legāli atzīta kopdzīve.
Piezvanīju uz patversmi un pajautāju, kā viņš sadzīvo ar kaķiem; viņi veica eksperimentu un telefoniski maz ziņoja, ka visas iesaistītās daudzsugu būtnes palikušas dzīvas.
Tad es aizbraucu uz pirmo klātienes randiņu. Jāatzīst, mani pārņēma pirmās šaubas, jo kaut ko tik kustīgu, kam nav iespējams izšķirt purnu, kājas un asti, redzēju pirmoreiz (un es biju redzējusi daudz ko). Tomēr no perpetum mobiles gāzās tik daudz neviltotas sajūsmas, ka es teicu jāvārdu, un sarunājām, ka nākamreiz es jau ar kaklasiksnu un pavadu braukšu viņam pakaļ.
Tā arī notika.
Manā gadījumā gan bija nianse, ka vispirms mēs noslēdzām līgumu par "pagaidu mājām", lai gadījumā, ja koflikts ar kaķiem izrādītos par skarbu, es viņu varētu atdot atpakaļ. Taču par spīti visām grūtībām pēc apmēram mēneša noslēdzām ar patversmi adopcijas līgumu, es iemaksāju kaut kādu naudiņu (ne ta 50, ne ta 70 EUR), un kopš tā laika mums ir legāli atzīta kopdzīve.