Božena Chodunska

Un ir vērts ik pa laikam apskatīties vai ja kāda no patversmēm labāk patīk, nu tā ka gribas tieši no turienes vai tml, ir vērts zvanīt, iepazīties un atstāt savus kontaktus, jo patversmes mūždien pārbāztas un tajās, kur zvērus midzina pēc tām 14 dienām, arī tomēr tikai cilvēki strādā un ja ir iespēja kādu miruša vai pansionēta cilvēka sunīti iekārtot uzreiz, viņi arī nelaidīs garām tādu iespēju. Un ja pasaka, ka ņem un grib nejaunu, tas vispār ir milzīgs pluss, jo var, protams, būt vecuma veselības problēmas, ārstēšana nav lēta, bet pieaugušiem jauniem bieži audzināšanas vai uzvedības vainas, labākais rādītājs, ja apnicis ģimenei. Bet nu našķus apmācībai un atkārtot visas pamata komandas nekaitē jebkurā gadījumā.
Un ar to vecumu var gadīties arī, ka mānās vai nosaka kļūdaini, jo skatās pēc zobiem, apmatojuma un tur baigi daudz nosaka dzīvesveids un ar ko baro. Bet sakarīgiem saimniekiem, ja vien nav tā, ka baigi nenoveicas un pēkšņi Kaut Kas, suņi dzīvo ļoti ļoti ilgi. Un tā kā cilvēki baidās ņemt 'vecu', var arī neteikt cik ir, pat ja oriģinālā pase un ir precīzi zināms.
Iesaku izdomāt arī ko ar to suni darīs - vai vajag tādu, kas guļ klēpī kamēr lasa grāmatas, ar ko skriet kaniskrosu, brīvdienās iet pusmaratona garuma pastaigās vai katru dienu mazās biežās pastaigās.
Un noteikti neapvainoties uz patversmes darbiniekiem, viņi ikdienā redz visu briesmīgāko, ir pamats kādēļ ir visādi jocīgi jautājumi vai nosacījumi