Olimpiādes rīkotāji naudu diezgan pārliecinoši zaudē, nevis nopelna. Tāda sūdīga komerciālizācija sanāk, ja pārdodas, tad jau parasti ar domu, ka nopelnīs.
Ā, ja mēs, protams, nerunājam par to, ka uz tādu lielu apjomu daudz kas atbirst korupcijā, tad, protams, korumpētie rīkotāji paši sev nopelna.
Olimpieši pelna, kas neiet kopā ar Kubertēna rozā ponijiem, bet toties iet ļoti labi kopā ar antīkajiem čīteriem, jo bezmaksas ēdināšana mūža garumā toreiz varētu but vērtīgāka par kaut kādas Kataras miljonu (vai nu cik tur kuru reizi iedod nopirktajiem kenijiešiem un citiem bulgāriem).
Vēl pelna SOK un federācijas (un, protams, korumpētie rīkotāju pārstāvji). No godīgajiem rīkotājiem, iespējams, vienīgie, kas nopelnīja, bija LA'84.
Lūk, lūk, un tur vajag paturpināt, kāpēc LA'84 bija pēdējā pelnošā olimpiāde. Neesmu pārbaudījis, bet pēc tam SOK esot savācis sev ienākumus no translācijām un paturējis reklāmas tiesības. T.i. tas, ko agrāk dabūja rīkotāji, tagad nonāk SOK pārvaldībā un mēļo (atkal - neesmu pārbaudījis) ka SOK darbība esot necaurskatāmāka nekā NATO. Latiņna bija pārgājusi pāri šai tēmai, pa diagonāli pārskrēju, bet kā vienmēr - visu vajag pārbaudīt, un gadās jau arī viņai ir fēleri. Bet kopumā tur doma ir saprotama.
LA'84 nebija tikai pēdējā - tā bija pirmā un pēdējā, jo pirms tam uz reklāmām/translācijām vispār salīdzinoši neko nepelnīja neviens. Tā pati Monreāla'76 vēl gadus trīsdesmit maksāja parādus.
Ņem vērā, ka ar Olimpiādi ievērojami pieaug nodokļu ieņēmumi, un vispār daudz vairāk naudas paliek valstī netiešā veidā. Tā kā šie parādi ir vienkārši fikcija, finanšu plūsmu nodalījums starp dažādām kabatām.
Reālais nodokļu pieaugums konkrētajā valstī var parādīties tikai uz iebraukušo rēķina (ok, paliek tipa ekonomikas sildīšana, bet nu, pirmkārt, tā nebūt vienmēr ir nepieciešama un līdz ar to dod pozitīvo efektu) un, lai arī Monreāla'76, nav LA'32, tomēr Kanāda ir ellē ratā un cilvēku mobilitāte 70ajos bija daudz, daudz mazāka kā šobrīd. Tā kā tie parādi nav fikcija.
OK, var uztvert infrastruktūru, t.sk. sportisko, kā ilgtermiņa ieguldījumu, bet arī šet bez Lillehammeres'94 nekas vēl saprātīgs neparādās.
Vienu laiku dzīvoju kādus divus kilometrus no Albērvilas spēļu bobsleja trases, tur visas lietas notikās, pasaules čempionāta posmi, tādā garā. Tāpat kaut kādas infrastruktūras celtnes bija saglabātas, pielāgotas vai nu slēpošanas kūrortiem, vai ļoti glaunai ciema sporta zālei. Bet, piemēram, olimpisko stadionu Albērvilā es velti meklēju, un tikai (ļoti vāji apmeklētā) olimpiskajā mūzejā uzzināju, ka viņu uzreiz pēc spēlēm nojauca. Kādu divdesmit gadu laikā visa olimpiskā slava bija izbalējusi, un Albērvila atkal bija tāds diezgan neievērojams miests kaut kur Savojā.
Skaties plašāk. Pat nedomājot par korupciju, kura Rio ir vienkārši grandiozos apmēros. Piemēram, zaļie baseini, par kuriem vadība teica – viss kārtībā, kamēr tie sāka galīgi smirdēt, un tad tomēr pateica – jā tur bija kļūda.
Cik nopelna visi apakšuzņēmēji? Cik nopelna viesnīcas, tūristu uzņēmēji.
Bet tas droši vien vēl ir sīkums, salīdzinot ar to, cik nopelna mēdiji retranslējot olimpiādes? Ar aizliegumiem pat ielikt dažu sekunžu klipus sociālos mēdijos, pat valstīs, kur šāds aizliegums nedarbojas.
Un beigās, cik nopelna visi sporta klubi? Arī visi tie, kas izštuko un piesedz dopinga lietas. Un beigās jau nopelna arī tie, kas nodarbojas ar dopinga atklāšanu.
Komercializācija tur ir tāda, ka tik turies.
Ir, ir komercializācija, protams, un tas noteikti ir iemesls, kāpēc uz olimpiādi pavelkas apakšuzņēmēji, viesnīcas, mediji un tādi ļaudis. Tak tomēr olimpiādes rīkotājs ir un paliek tas pamuļķis, uz kuŗa rēķina visi iesit brangu naudiņu. Tāpēc šķiet, ka valstis par šādu soli izšķiŗas drīzāk prestiža apsvērumu dēļ. Būs dārgi, bet mēs būsim Klubiņā.
Un normālās valstis ir sapratušas, ka nafig to nevajag, ko var labi redzēt, ja paskatās pēdējo saimnieku izvēles. Vislabākie piemēri, protams, ir ar ziemas OS un īpaši 2022. gada ar kandidātiem Alma-Ata un Pekina. Tā pati NOR, ja pieteiktos, tad būtu dabūjusi, bet viņi nav ne korumpēti, ne idioti ar energonesēju piķi.
Par Norvēģijas atsaukumu lasi pie Latiņinas, atkal jau. Kad viņi saprata, ar ko šiem ir darīšana, atsauca pieteikumu 2022. g. Spēlēm.
Ak, naivums. Valstis nevis negribīgi izšķiras, bet cīnās par to, lai Olimpiāde notiktu tieši pie viņiem.
Lielā peļņa nāk nevis no rīkotāja, bet no apmeklētājiem un skatītājiem, kuri tieši vai netieši samaksā par to šo visu.
Rīkotāja zaudējumi ir apmēram tas pats, kas sponsorēt lētās aviolīnijas cerībā, ka tās atvedīs vairāk tūristu, kas atstās vairāk naudas valstī. Cik saprotu, ES ir likumi, kas to uzskata par nelikumīgu, un cīnās par to. Tieši tāpat ar Olimpiādēm – šie rīkotāju zaudējumi norāda, ka tā ir apzināta valsts komerciāla stratēģija, kuru principā varētu pasludināt par negodīgu praksi.
Nu, un kāpēc tad, teiksim, Norvēģija tomēr izdomāja necīnīties par olimpiādi? Naudas par daudz, izdomāja, ai, ko niekus, labāk, lai ķīnieši sapelna naudiņu?
Norvēģi jau ir pārāk mazi, lai varētu to pavilkt. Šis projekts ir komerciāli izaudzis pārāk milzīgs.
Jo loģiski, ka spēles jau varētu rīkot dažādos apjomos. Bez problēmām varētu uztaisīt mazākas zāles ar mazāk skatītājiem. Bet cik saprotu IOC tas neapmierina, jo tad arī peļņa būs pārāk maza.
Ja jau tik rentabli,tad kur problēma piesaistīt globālos kredītus?
Vai tad nepiesaista? Problēma ir tikai tajā, ka šī peļņa iekrīt dažādās globālu korporāciju kabatās. IOC droši vien piedāvāja neoficiālu dīlu Norvēģijai, kā pa kluso pārskaitīt piķi noteiktos kontos, lai darījums notiktu. Tikai norvēģi bija principiāli pret tik lielu korupciju.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}