Lūk, lūk, un tur vajag paturpināt, kāpēc LA'84 bija pēdējā pelnošā olimpiāde. Neesmu pārbaudījis, bet pēc tam SOK esot savācis sev ienākumus no translācijām un paturējis reklāmas tiesības. T.i. tas, ko agrāk dabūja rīkotāji, tagad nonāk SOK pārvaldībā un mēļo (atkal - neesmu pārbaudījis) ka SOK darbība esot necaurskatāmāka nekā NATO. Latiņna bija pārgājusi pāri šai tēmai, pa diagonāli pārskrēju, bet kā vienmēr - visu vajag pārbaudīt, un gadās jau arī viņai ir fēleri. Bet kopumā tur doma ir saprotama.
LA'84 nebija tikai pēdējā - tā bija pirmā un pēdējā, jo pirms tam uz reklāmām/translācijām vispār salīdzinoši neko nepelnīja neviens. Tā pati Monreāla'76 vēl gadus trīsdesmit maksāja parādus.
Ņem vērā, ka ar Olimpiādi ievērojami pieaug nodokļu ieņēmumi, un vispār daudz vairāk naudas paliek valstī netiešā veidā. Tā kā šie parādi ir vienkārši fikcija, finanšu plūsmu nodalījums starp dažādām kabatām.
Reālais nodokļu pieaugums konkrētajā valstī var parādīties tikai uz iebraukušo rēķina (ok, paliek tipa ekonomikas sildīšana, bet nu, pirmkārt, tā nebūt vienmēr ir nepieciešama un līdz ar to dod pozitīvo efektu) un, lai arī Monreāla'76, nav LA'32, tomēr Kanāda ir ellē ratā un cilvēku mobilitāte 70ajos bija daudz, daudz mazāka kā šobrīd. Tā kā tie parādi nav fikcija.
OK, var uztvert infrastruktūru, t.sk. sportisko, kā ilgtermiņa ieguldījumu, bet arī šet bez Lillehammeres'94 nekas vēl saprātīgs neparādās.
Vienu laiku dzīvoju kādus divus kilometrus no Albērvilas spēļu bobsleja trases, tur visas lietas notikās, pasaules čempionāta posmi, tādā garā. Tāpat kaut kādas infrastruktūras celtnes bija saglabātas, pielāgotas vai nu slēpošanas kūrortiem, vai ļoti glaunai ciema sporta zālei. Bet, piemēram, olimpisko stadionu Albērvilā es velti meklēju, un tikai (ļoti vāji apmeklētā) olimpiskajā mūzejā uzzināju, ka viņu uzreiz pēc spēlēm nojauca. Kādu divdesmit gadu laikā visa olimpiskā slava bija izbalējusi, un Albērvila atkal bija tāds diezgan neievērojams miests kaut kur Savojā.