Vienu laiku dzīvoju kādus divus kilometrus no Albērvilas spēļu bobsleja trases, tur visas lietas notikās, pasaules čempionāta posmi, tādā garā. Tāpat kaut kādas infrastruktūras celtnes bija saglabātas, pielāgotas vai nu slēpošanas kūrortiem, vai ļoti glaunai ciema sporta zālei. Bet, piemēram, olimpisko stadionu Albērvilā es velti meklēju, un tikai (ļoti vāji apmeklētā) olimpiskajā mūzejā uzzināju, ka viņu uzreiz pēc spēlēm nojauca. Kādu divdesmit gadu laikā visa olimpiskā slava bija izbalējusi, un Albērvila atkal bija tāds diezgan neievērojams miests kaut kur Savojā.