Ever After

Ir vienīgais veids, kādā ir jēga slēpot, ja sniegs ir normāls un tāds kā tagad vai priekšā nav meža/izcirtuma/jau iepriekš iebrauktu sliežu, ko arī daru, un tas sniedz brīnišķīgas papildu izklaides un pašapliecināšanās iespējas, piemēram, šodien pat veselas 2x bija izdevība ar pilnu krūti aurot uz citiem taurupiešiem TAS TIKAI JURIDISKI! DIEVA ACĪS JUMS NEKAS NEPIEDER!!! KAS JUMS NEPATĪK! KĀDAS SŪDZĪBAS! KĀ ES JUMS TRAUCĒJU! SAUCIET POLICIJU!!! Tīk forši, kad adresāts ir ahujā un nesaprot, kā reaģēt. Beigās gan ar abiem šķīrāmies draudzīgi, chill, vienīgi pēdējo pirms tam paspēju nolamāt par kartupeli (viņš atbildēja kaut ko par bieti). Jā, bet vispār tas lielākoties tāpēc, ka man līdzi nepiesieti skraida 2 suņi, bet te ir lauki un es taču viņus kontrolēju! Kamon, ja viņi būtu problemātiski, tāda situācija vispār netiktu pieļauta.

Man personīgi bija pats baudāmākais un saviļņojošākais gabals, ko izlasīju visu baltu filoloģijas studiju laikā. Turklāt, to var izlasīt vienā vakarā, which I did. Turklāt onlainā kapos kupenā jā tinderī whatsappā nē bet letonikā: https://www.letonika.lv/literatura/Reader.aspx?r=223

Nevis izdoma, bet iztēle ir būtiska. Lai kaut ko izdomātu, tas vispirms jāiztēlojas. Viss sasniegtais sākumā ir iztēlē. Pieredze liecina, ka galvenais ir nemīzt, un pasaule pati panāksies tev pretī.

Boris, es to cīsiņa video redzēju jau vakar. Newsflash for you: tas nav cīsiņš, bet sunjalaacis krāns

Varētu vēl, pirms es ai labi nē

Boldriks par lāčpišjāņa sapņu dzīvi
Savulaik tulkoju vairākas sērijas šim, bet tas man atkal bija tāds brīdis kā tagad, tikai daudz nevaldāmāks un bēdīgāks, un beigās kādas divas vai trīs nenodevu vispār un sanāca lielas ziepes, jebšu man pārāk nerūpēja, jo tā bija viena no tām pirmajām kontrolētās pašsabotāžas reizēm, kuras iznākums pārspēja visas ekspektācijas (ja vispār var runāt par negatīvu ekspektāciju pārspēšanu). Vairs darbus nedeva, bet bija dieviete un aizgāju tulkot pirmo grāmatu par Labirinta gūstu. Stulbi, tiesa, ka latviski nešķiras maze un labyrinth nozīmes. Man ir apmēram kvintiljards reižu vairāk domu par lietām, nekā šķiet tiem, kuruprāt esmu mentāli neadekvāts likumdošanā aizliegto vielu lietotājs, un ne visām no tām ir mūžības zīmogs, bet daudzām ir, un man pat nav jāliek lietā prāts, lai viss notiktu pats no sevis. Ja es uzrakstu, ka jūtos kā bauristokrāts, IR JĀSAPROT, ka tā ir objektīvā realitāte [manas sajūtas ir objektīvas man]. Man patiešām nekā netrūkst, tikai (cilvēku) ģimenes un pēcnācēju, taču tautumeita jau ir un kāps manās kamanās, man nav iemesla aloties, un pat lamāties vairs nav. Es varu būt Ziedoņa Ēzelītis un varu nebūt, un nevis kāpt lejā vai stāvēt kalna galā kā nolēmēts, bet uzcelt tur pili. Hopefully xanāx #fingerscrossed #blessed #nojinxpls

Jo mani sāk kaitināt visādi deģi, kas nepamatoti apropriē dievturu formālo vārduzvārda izteiksmi: tādu tas, nevis tas tāds. Tas bārdainais urbānā skvoterbomāra etalons (49 gadi) ir viens ar savu "Gaiķu Māri", bet tas pat nav galvenais. Man liekas, ka viņš nav adekvāts. Saņēmu no viņa draudzības uzaicinājumu pēc tiem komentāriem pie Aksela, kaut ko viņš tiem laikam arī atbildēja, pēc kā sāka pats runāt ar mani privāti "mēlēs", tā, ka nevarēja saprast, kāds ir teiktā mērķis, vai tas ir nopietni, vai turpinās tā pati joku plēšana, kas pie Āgenskalna velna dzinējiem. Kad to liku saprast, sāka solīt pa purnu. Brīžiem nomierinājās, bet tad atkal: eu, kad kausimies? Tas ir normāli, tā runāt ar nepazīstamu cilvēku? Tas nav normāli. Māris Gaiķis ir psihopāts. Cancel. Viņa draudzene vienu brīdi (sen) bija Kosmosa best buddy Ērika Tālberga, kas pēc tam pārgāja pie Ingus Baušķenieka un tagad dzīvo Liepājā, un tas bija gandrīz vienīgais, ko zināju par to deģi, kuru par dzejnieku sauc tāpat kā to Dailes Teātra skatuvnieku, proti, nepamatoti, bet tas agresīvais lunis to noliedza un teica, ka nepazīstot. Tā arī nesapratu, vai mēs kausimies vai nē, bet uzaicinājumu apstiprināju un pēc brīža sarunu vairs neturpināju, jo tas clearly wasn't going anywhere. Tagad paskatījos: esmu nobloķēts. Nais, paldies, bet par ko?

Par jokiem. Ir tāds viens velna dzinēju pulciņš feisbukā, ko es tā tagad mentāli nodēvēšu par "Āgenskalna jokupēteriem", kurā no man piedraugotajiem ir Frīdvalds un Claids Kīrulis, varbūt vēl kāds mazāk intensīvi, Ilmārs Dziedriņš, kas, manuprāt, ir Frīdvalda bots, tad vēl daži čuvaki, ko nepazīstu, nu, un tas pats Aksels arī tur pa reizei kaut ko asprātīgu piemetina, līdz ar ko šī "pulciņa" ietvaros es izturos tā, it kā būtu raidījums Bez Tabu tikai Ararata versijā, proti, tu vari retoriski pavaicāt kādam citam no pūlciņa to proverbiālo Pētera Dzīves Lohs esi?, un neviens tevi tāpēc neatdraugos, kā to izdarīja tas alkāns Krā (vēl viens krišjānis, Depo skaņotājs, antivakceris). Viens no Hirša pēdējiem ierakstiem bija par neierastu tēmu, kaut kas par Āfriku un politiku, taču šie ir notikumi ar pāris dienu vēsturi, tāpēc precīzi neatceros, bet kaut ko par to iejokoju un nebiju vienīgais, un Aksels pat to joku ielaikoja, bet, diskursam turpinoties, viņš pēkšņi mani uzrunāja privāti un sāka klāstīt, ka vecīt, es peldot, tas (kas? konkrētikas nebija vispār nekādas, varēja saprast, ka konteksts ir tie apzināti nenopietnie komentāri) neesot normāli, lai savaldoties, meklējot palīdzību utt., un tad es aptvēru, ka viņš taču visu laiku domā, ka es ņirgājos par viņu! Losis. Protams, ka no tā brīža situācija ekselējās, jo tādi aiz-spriedumi mani reizēm trigerē nenormāli intensīvi un asimetriski. Uzbrukums ir vislabākā aizsardzība. Viss gan diezgan strauji aprāvās, jo čata apakšā parādījās You can't continue this convo mate, you're oh so cancelled, un es arī mentāli nospļāvos un turpināju dienu (tas vispā bija rīts, vēl nebija pat 10.00, bet man jau diena sākas starp pieciem un sešiem). Vēl varu pateikt, ka tas ir šī ekscesa rezultātā, kālab vēlāk tapa šis piktais cibēža un eža baudas puksts: http://klab.lv/users/bauda/335120.html

Centos atsvaidzināt atmiņā viena nullto gadu pirmās puses LV etnomūzikas projekta, kas nav LAIKSNE, nosaukumu, bet spēju atcerēties tikai PĒRĻU ZVEJNIEKUS, par kuriem vispār šaubos, vai tādi nulltajos jau bija. Bet kaut kas bija. Tā vai citādi, šo meklējumu blakni vēlos te atstāt, jo uzrunāja un atkal pārāk daudz "nejaušu sakritību" ar aktuālo redakcijas diskursu, kā arī lai mūsu cibas izspiegotājiem būtu jāskrollē garām VĒL vairāk feiniem jutubčikiem. Jebšu tas sekundāri. Galvenais tomēr Porux*

VISA PLAŠĀ PASAULE IR LIELA SMAGA ASARA
* Cibiņa (c) un tēvs, atgādinu Latvijas literatūras zelta laikmeta nepārzinātājiem

Nevis romiešu moku rīkam pienaglotā lupata, ko 18. gadsimta domāšanā iestrēguši teļi dēvē par Jēzusu, ne Krī vecais plencis Bomārs Huijams un pat ne Lielā Cibas Inceļa Ararata Flirts, bet Mana Mīlestība izglābs Sviesta cibu no orkiem, hitleriem, traktoriem un paša sevis. How about that?

#allyouneedislove
#loveisthelaw
$203572X22

Nupat, domādams par tautumeitu, mēğināju ar visām slēpēm kājās perpendikulāri tikt pāri grāvim tilta vietā manuāli instalētiem apledojušiem baļķiem un, atvainojos par izteicienu, uz vietas karaliski nopisos. Labi, ka uzreiz, pašā sākumā, citādi būtu nopisies meliorācijas grāvī, kurš, protams, NAV aizsalis #blessed

Es beidzot sapratu to Raiņa kapu pieminekli, nu, to vingrotāju. Patiesībā visu izskaidro jau tā neglīto čekistu viepļu sardze uz Rīgas pusi. Uzlikt tādu homoerotisku jaunieti virsū tautas klasiķim, līdz ar to padarot simobliski par kaut kādu māksliniecisku pediņu un vēl iebāžot pakaļā Ādamsonu, bija ultimate zaimošanas akts. Fuck off, sovoka reabilitētāji, gnidroloh u.c.

Man būs vēl viens pierādījums, bet tagad jāpaslēpo $gang

( Sveicieni no Taurupes Modernās Mākslas Centra )

#444 #666666 $gang

Labrīt vēlreiz transhujārismā! Pirmdienas ir manas dzimšanas dienas (nefolks ir dzimis pirmdienā, 20.20 vakarā #dailyautoduxx) un atkal nenormāli caurspīdīgi iemīlējies dzīvē kapos kupenā feisbukā, tāpēc šodien varētu ļaut cibas loxxxiem darīt, ko tie grib; protams, par savu berserk leitnantu multikrānsuņpimpu, lāčiem un ulžiem neatbildu, ask $𝖌𝖆𝖓𝖌$

Es neesmu piederīgs reperismam, un ātrrunāšanas mūzikā man prosta-zaprosta ir pārāk maz melodiju un pārāk daudz satura, bet šis krievs ir viens no lieliskākajiem un dziļākajiem manā grāmatā (turklāt tas ir vairāk elektropanks vai kaut kāds čiptūns vietām, nevis reperisms)

мир у твоих ног
молодёжь выбирает космос
до встречи в космосе

Pat ja tu piederi metālismam (c) ingmārs, bet nezini šos projektus, tas nekas, jo tie nav paši slavenākie vārdi. HP mūzika neskan kā neviens no šiem, bet tas transs ir tas, uz ko es virzos un ceru panākt

Wolvserpent, Menace Ruine, Necro Deathmort, Locrian, Slagmaur viss

Iedomājieties, modelējiet savā apziņā hipotētisku situāciju: pie aklā ierodas divi redzīgie un sāk viņu mācīt un stāstīt, kā pareizi jālieto tie redzes orgāni, kā j ā s k a t ā s , lai adekvāti uztvertu krāsainu, telpisku 3D realitāti. Pilnīgs absurds, vai ne? Lūk, iedomājieties šo situāciju ikreiz, kad dodat tāda rakstura padomus vai nonšalanti novēlat "meklēt palīdzību" kādam ar "mentālās veselības" problēmām. Iedomājāties? Ja jā un jums vēl nav pazudis tas debilais kairinājums turpināt savu patronizējošo condescending bulšitu, lūdzu, nekavējoties nositieties pret stenderi. Paldies par uzmanību. Komentārus pašlaik nelasu, bet man ir ko teikt. Drīz

Maijā biju absolūti platoniski iemīlējies Monokatē no Ukrainijas, I mean, kā es varēju nebūt. Precētu, bet neprecēšu though [loģiski, lol]. Pirmseirovīzijas nedēļā #Idinazvuk albumu klausījos 1-2 reizes dienā katru dienu. Šajā bildē [zem kuras ir dokumentāla filma/intervija, kurā var uzzināt daudz par viņas nevieglo jaunību, vienīgi jālasa titri, jo ukrainiski] Kate, starp citu, ļoti izskatās pēc Kosmoloses, kad ar to iepazinos, izņemot tumšos matus un daudz karaliskāko degunu. Pēc gada gan Egijs to zēngalviņu likvidēja, jebšu abi ar nistagmu esam vienisprātis, ka izskatījās labāk nekā tagad. Izskatījās pēc princeses Diānas, ja godīgi, kas bija pluss, jo ne tuvu tik aroganti kā vienmēr pēc tam. Nu lose kas lose