barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2020-08-13 15:21:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
robežas, robežas
Vienīgais, kas mani pa īstam dara uzmanīgu jautājumā par Ždanokas iekļaušanu iekš "Mūsējām" ir tas, ka caur šādu tvērumu: izzināt personību, tās attīstības ceļu, apzināties, ka dažādiem viedokļiem ir tiesības līdzāspastāvēt, diemžēl, mēs kā sabiedrība esam hroniski uz grābekļiem kāpuši, jo viegli pieņemam patīkamo, izprotamo personības daļu, taču neievērojam darbus un nelabprāt nošķiram (patīkamo) personību no tās praktizētajām vērtībām: darbiem, praksēm, vārdiem.

Pavērojiet, ar cik vieglu roku allaž atrodas attaisnojums itinkā laba cilvēka nepiedodamai, bīstamai vai apdraudošai rīcībai- piemēram- varmāka, bet talantīgs mākslinieks;
neuzticams alkoholiķis, bet reizēm labs autors;
pilsēteles mērs ar neaprakstāmi brangu korupcijas un tiesiskuma piesmiešanas tvērienu, bet "smukas, bruģētas ielas un piemaksas pie penzijas" un tādā garā.

Atbalstu empātijas veicināšanu un cilvēciskā kodola atrašanu, taču nekritiski pieņemot un veidojot cilvēkstāstu, faktiski vari attaisnot ikvienu un tas nav kritiskās domāšanas trūkums lasītājiem, bet paškritikas trūkums, parastā nepadomāšana autoriem. (jā, arī raudošs šlesers priekšvēlēšanās ir no šīs pašas bezgaumīgās paletes).

Cilvēks tomēr ir viens veselums un nudien nav veselīgi nošķirt raksturu, profesiju, uzvedības musturi no personības vērtībām,
ar šo nošķīrumu esam ieguvuši dažādas (bīstamības) kalibra ākstus uz skatuvēm, trampus, putinus, šīzogobzemus un kantānes, jūlijas vai rībenas, kaitinošāko pasvītrot.

Vērtību jautājumi, tiem ir nozīme un dažkārt stiprāka par vajadzību būt pamācoši iekļaujošiem vai dumpinieciskiem tomēr ir vajadzība būt ar robežu izjūtu- par ko tu, tavs varonis stāv/ceļas un krīt un te nu TŽ atrašanās blakus VVF, Skulmei, Ķeniņai un citām granddāmām šķiet nevietā.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sirdna
2020-08-13 17:38 (saite)
Manā ieskatā cilvēks nav viens veselums, bet kaut kas līdzīgs skudru pūznim, tas ir pūļa intelekts, salikts kopā no desmitiem apakšpersonību un apakšprocesu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]barbala
2020-08-13 17:47 (saite)
skudru pūznis tomēr ir viens, kaut tajā dzīvo simttūkstošiem skudru, bet ja cilvēku mēģināsi neuztvert kā vienu veselumu, ar visām viņa skudrām (uzvedību, diagnozēm, ievirzēm, patikām, utt), tad faktiski allaž varēs attaisnot ikvienu par dajebvaiko, jo gan jau kāda personības šķautne ir lieliska arī lielālakajiem un bīstamākajiem neliešiem.


Neesmu novērojusi, ka piemēram, gruzīni ārkārtīgi lepotos un iekļautu izdevumā "100 varenākie tautieši" Staļinu. Jo kaut kādas robežas taču ir katram skudru pūznim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sirdna
2020-08-13 18:00 (saite)
Robežas ir viegli manipulējamas, kā var novērot visriņķī un apkārt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2020-08-13 20:27 (saite)
+100

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2020-08-13 22:01 (saite)
Nē, nu, ja mērķis ir saprast, attaisnot vai nē, tad droši vien citādi nevar.

Bet tā doma, ka mums ir jābūt vienai nedalītai attieksmei pret cilvēku man šķiet gauži aizdomīga. Man šķistu, ka tas var loģiski notikt kādos ļoti personiskos un dziļi emocionālos gadījumos, bet jebkurā gadījumā tas tāda fight-or-flight refleksa izmantošana ātrai lēmuma pieņemšanai.

Kas ir neapšaubāmi nepieciešami fight-or-flight situācijās.

Bet citviet man šķistu, ka tas draud ļoooooti viegli ievilkt ad hominem grāvī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]barbala
2020-08-13 22:56 (saite)
Nepiekrītu. Manuprāt, tieši attieksmes dalīšana partrīcijās ir ātrākais ceļš uz ad-hominem, jo vērsies pret vieglāk uzklūpamo (vai aizstāvāmāko) personas daļu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2020-08-14 01:07 (saite)
Tas laikam atkarīgs no dalītāja.

Vai arī es varbūt vienkārši nesaprotu domu.

Jo, manuprāt, attieksme ir loģiski atkarīga no konteksta.

Piemēram, nezinu, taksists, kurš tevi ved. Saprātīgs cilvēks, runā par Kantu vai Rotko, izsaka (tavuprāt) jēdzīgus spriedumus. Tai pat laikā pēc brauciena mēģina pieskaitīt sev pāris ekstra naudiņas [jā, es zinu, šobrīd tas vairs nav aktuāli, visi ūberbolti par to rūpējas, bet nu agrāk bija visādi]. Mana attieksme būtu aptuveni šāda: par Rotko priecājos, domājošu cilvēku novērtēju, uzzinu kaut ko jaunu. Par apkrāpšanas mēģinājumu situ pa pirkstiem. Viens otram netraucē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]smejmoon
2020-08-14 11:13 (saite)
Tu esi redzējusi varenāko gruzīnu sarakstu bez Staļina? Es nē. Ar Staļinu ir daudz.
Es padsmit gadus tur neesmu bijis, bet pēc interneta spriežot statujas no pilsētu centriem izvaica tik nesen.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-08-14 12:57 (saite)
Krievijas iebrukuma laikā 2008.g. Goru iedzīvotāji esot pulcējušies pie Staļina pieminekļa cerībā, ka tur krievi nebumbos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2020-08-14 13:04 (saite)
Es tieši pirms kara pēdējo reizi biju Gruzijā. Varbūt, ka attieksme pret Staļinu ir mainījusies, bet šaubos, ka no top5 viņš ir izkritis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]heda
2020-08-14 13:14 (saite)
Šķiet, ka 2008.g. viņiem nācās daudz ko vēlreiz pārvērtēt, arī "naivumu" pret ždanokveidīgajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]heda
2020-08-14 13:08 (saite)
pēc tam gan to pieminekli demontēja

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]pet
2020-08-14 11:18 (saite)
Kad biju Gruzijā, bija skaidrs ka vismaz būtiska daļa gruzīnu Staļinu nedomājot liktu tautiešu topos, jo tiešām lepojas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?