...tomēr gribas vairāk skaistuma...nevis jēlas perversijas...kaut kā tā, jā...

Comments

ko lai saka... Vai ir kāds kam to negribētos...
nē, nu moš citiem saista tieši tās perversijas un par skaistumu pie kājas...
skaistums ir viena no svarīgākajām lietām pasaulē. skaistuma sajūta :)
tomēr skarbā patiesība ir tāda, ka arī perversijas ir savā ziņā skaistas. viss atkarīgs no tā, kā uz tām skatās un kas ir tas, kas perversībās saista.
nu tad kas biju ļoti ilgi un pamatīgi nodzīvojusies pa ikšķili es secināju apmēram tāpatās, bet tagad jue ir ok - tas ir līdzsvarā.

un tur jau ir tā lieta, ka skaistums katram ir savs, un ko atceros no "Izvirtuļa" (šoreiz teātra izrādes), ka viņa nav nekas iebilstams pret noziegumu, jo tas bija skaists.

atkarīgs arī no definīcijām.
es jau zināju, ka panesīsies par šito relatīvismu...un tas ir viens no maniem iemīļotājakiem tematiem, jo es pati saskatu abas un visas puses da jebkurā situācijā...BET!
...jā, šeit ir lielais bet...
katram protams ir sava skaistuma izjūta un arī briesmīgas lietas var saturēt kaut kādu skaistuma elementu, taču kur gan ir tā robeža?
...šī tēma laikam tomēr ir pārāk neizsmeļama un ļoti individuāla...jā, ētika un estētika...nafig es vispār par to tagad domāju!!! man nav laika šādām pārdomām...drīzāk es pie tā varētu atgriezties pēc kāda mēneša...
a vot man ir jautājums - vai ir "slikti" sekot savai skaistuma izjūtai? tobiš iegrimt it visā, kas liekas skaists. protams, gadījumā, kad tam nav nekādu "sliktu" seku...
man tjipa bija laiks pameditēt par šo tēmu braucot trolī mājās (jā, baigi laba tēma par ko filozofēt pilnā sabiedrīskā transportā :D)...un man bija secinājums...
es jau nenoliedzu, ka perversijas var būt skaistas un bieži vien tās tādas arī ir...
uzsvars bija uz to, ka tās mēdz nonākt līdz kaut kādam tizlumam un jēlumam, kad pazūd viss skaistums un paliek plika drātēšanās un ņemšanās dēļ es pat nezinu kādiem motīviem...bet ja perversijas ir izturētas ar stilu un tās rada estētiskumu visos dalībniekos, kā arī novērotājos, tad tās ir skaistas...
kā arī problēma ar perversijām ir tāda, ka tās izrautas no konteksta var radīt lielas raizes, un visnotaļ to pārstāstīšana zauda ietvertās izjūtas un estētiskumu...
vēl viens aspekts, kas man šķiet būtu nepieciešams perversiju baudīšanā, ir arī kaut kāda jēga tam visam, patiešām apvienojot ne tikai tīri fizisko, bet arī kaut kādu garīgo aspektu...
...kaut kā grūti to formulēt, jo tas ir tik ļoti balstīts uz izjūtām...

bet attiecībā uz "sliktām" sekām, tur jau ir tā lieta, ka ir jāņem vērā, ka iesaistīts esi ne tikai tu viens, bet vēl kāda persona vai personas un viņiem galu galā tas var izvērsties savādāk...tāpēc es personīgi parasktītos uz to tikai, ja man būtu pilnīga uzticība šiem cilvēkiem vai arī ja es apzinātos, ka tās ir personas, kuras vairs nemūžam nekādos apstākļos nesatikšu un mūsu starpā valda vienošanās par šī brīža iesaldēšanu laikā un telpā...kaut gan nekad nevar zināt kā tas viss izvērtīsies...
pārstāstīšana zaudē ietvertās izjūtas - bet tā taču ir ar pilnīgi visu, ko stāstām. vārdos taču sajūtas aprakstīt principā nevar. kur nu vēl tādas sajūtas, kas ir spēcīgākas par parastu prieku vai bēdām.
piemēram mani nekad nav pametusi sajūta, ka mani mood stuff raksti ir tikai tāda skrāpēšanās pa aizsberga virspusi un principā cilvēks, kas to izlasīs, iegūs iespaidu, kas ir diezgan atšķirīgs no manējā.
jā, tas tā ir...bet tavs moods nevienu personīgi neaizskartu, nu vismaz ne īpaši...taču perversijas mēdz izraisīt ļoti skarbas izjūtas arī tiem, kas par tām klausās...un ja pazūd tas pats pozitīvais, kas ietverts tajās, tad var beigties ar jaunām inkvizīcijām!

I guess it should be kept more or less private...
jaunas inkvizīcijas. sounds pretty sad. just like the sound of all the rest of this evening.

drusku aizdomājos un radās dzejolis. sapratu, ka patiesībā pozitīvisma tajā visā ir diezgan maz. tas ir brīnumaini kā var paskatīties uz savu prātu no malas...
patiešām nekā pozitīva? kaut vai pārdomas, kas rodas pēc tam un vedina uz kaut ko pozitīvāku?
nū... pagaidām nekā pozitīva nav. gan jau vēlāk radīsies...
jā, tas ir cilvēkam būtiski - atrast pozitīvismu - savādāk jau zūd vispār jēga dzīvot, ja tajā nav absolūti nekā pozitīva...bet šķiet mēs kā suga to spējam piekopt arī pašos briesmīgākajos apstākļos :)
manuprāt problēma šoreiz ir vārdu izvēlē.
un ļoti iespējams,ka jūs runājat par kautko ļoti konkrētu par ko man visticamāk nav nemazākās sajēgas, bet atgriežoties pie tēmas skaistums:

kā jau minēju problēma šeit slēpjas definīcijā un vārdā "perversija" kas manuprāt man tas pareizākais un rada problēmas, jo ļoti iespējams, ka katrs no mums šo vārdu uztver drusku savādāk nemainot tāpamata būtību.
piemēram man ir ļoti jāpiepūla smadzenes lai spētu iedomāties skaistas perversijas. man priekš šādām darbībām, ko varētu raksturot kā perversas, bet ir skaistas ir drusku citi apzīmējumi, bet vienkārši perversas darbības priekš manis nerobežojas ne ar ko estētisku, bet te jau arī katram ir sava estētikas līnija.

nu vot - paskatījos definīciju vārda "perversija" - [lat. perversion 'ačgārnība'] - pretdabiska, slimīga tieksme, it īpaši seksuālā jomā; novirze no normas, izkropļojums.

protams tik traki manuprāt nav.

skaista ir saikne divu cilvēku starpā un tas kas notiek, jā - tas ir skaisti, un ja kādam tāneliekas, tad pats vainīgs.

lietu pārvēršana jeb izteikšana vārdos, vienmēr kautko pazaudēs, jo izjūtas un jūtas nav iespējams šādi ieslogot, un pārstāstot dažādas lietas, tās patiešām nereti var izskatīties pēcseklām pervesijām, laigan patiesībā tā nav bijis.
cita lieta ir tā vai tas mūs uztrauc. daudz patīkamāk protams, ir ja neviens par to vispār nerunā un vēlvairāk neko nezin, bet cilvēkiem patīk zināt sīkumus un faktus no citu dzīvītēm tāpēc pats skaistākais tiek ietērpts vārdos un pataisīts bezgaršigs, bet tas amnuprāt ir pat ļabi, jo viņi nekad nezinās cik skaisti tas patiesībā ir, viņiem atliek vienīgi sekli un reizēm perversi fakti, kas gan pavisam noteikti neuzlabos cilvēku reputāciju, bet ja cilvēks māk stāvēt uz savām kājām, tads viņam būs puslīdz vienalga.

perversijām un baumām un parunāšanai ar skaistumu nav nekāda sakara. žēl protams, ka tādā veidā tiek iznīcināts viss kas bija un varēja būt skaists.
nu tu esi labi pastrādājusi! man ir pat prieks redzēt perversijas definīciju, tas ir ļoti manā stilā piesieties visam līdz sīkumiem, tieši attiecībā arī uz izmantotajiem vārdiem ;)

jā, mēs runājam arī par kaut kādām puslīdz konkrētām lietām, bet tās arī vispārinot un tava definīcija ir gana precīza, lai ietvertu arī mūsu pārrunu...

tātad, šeit tā lieta bija par to, ka atklātas perversijas (jā, ar seksuālu dabu un kā novirze no akceptētās tradicionālās mūsu sabiedrības normas) var izraisīt nelabvēlīgas sekas, jo, pat ja tās ir patīkamas dalībniekiem, cilvēki no malas to var neizprast un nevis vienkārši slikti padomāt par "perversajiem", bet arī uzsākt aktīvu rīcību pret tiem, tobiš kā inkvizīcija (filmā Kazanova tur jau arī bija tas parādīts kaut kādā mērā)...bet patiesībā perversijas ar nozīmi kā vienkārši atkāpšanās no normas var būt arī skaistas - šeit varētu apskatīt kaut vai vairāku cilvēku orģijas, kas ir pēc tavas definīcijas perversijas, jo nav akceptētā norma, bet ja visi dalībnieki ir devuši savu konsensu, gūst baudu un viņu rīcība netraucē nevienam citam indivīdam no malas, tad tās var būt pat ļoti skaistas savā būtībā - tas pats attiecas arī uz sado/mazo darbībām, kuras saglabā abpusējās baudas un nevitāla traumatiskuma robežu...

kas attiecas tīri uz baumām, tad tās var sagraut ne tikai cilvēka pašapziņu, morālo pasauli, bet arī ļoti fiziski ietekmēt viņa sadzīvi un labklājību, ja viņš, piemēram, to iespaidā zaudē darbu un tiek izslēgts no sabiedrības bez kuras neprot dzīvot
nu kautvai skūpstīšanās uz lielas vai vispār sabiedriskā vietā ir cilvēki, kas ies garām un domās ai cik skaisti un ciks skaista ir mīlestība un būs aizspriedumaini cilvēki, kas ies garām un skaļi domš par to, ka kā gan cilvēki ko tik in tīmu uzdrīsktas darīt uz ielas?

manuprāt skaisti pavisam noteikti tas liksies tiem, kas ir šādās aktivitātēs iesaistījušies - respektīvi piedalās, bet reti kurš skatītājs no malas spēs to saprast un baudīt tik pat ļoti.

nu akutvai homoseksuālisms citiem tas ir pretīgs, bet citi bauda un/vai skatās ar intresi ja nepat ar aizrautību.

perversijas atklāti var būt traumējošas apkārtējo psihee, bet ja neviens ar varu tam netiek pakļauts, tad nekā vairāk traumējoša tur nav. kā aju minēju, tā ir katra paša darīšana ko viņš dara kāmēr tur netiek iesaistīti citi cilvēki no malas, kas to nevēlas, bet pašam līst iekšā (runāt par to un negatīvi izteikties) tikai tāpēc, katev nepatīk (un nemaz nezini, kas tas ir (neesi mēģinājis)) ir manuprāt stūlbi un aizspriedumaini.

un prtams ir cilvēki kam nepatuiks un kas vēlēsies uzspiest savu gribu, bet rupji sakot, tas ir tikai tāpēc, ka paši nevis negrib, bet nevar.

katram cilvēkam ir sava norma, cits jautājusm ir par sabiedrības kopējām normām, bet tāpēc publiski tiek ievērotas mazākum/vairākumtiesības netikt psihiski traumētiem.
jā, tā visa ir patiesība...un ir stulbi, ka ir aizspriedumaini cilvēki...bet mani tie sākuma pārsvērumi nebija par to...

patiesībā, kaut kad lasīju tādu atziņu, kas skanēja kaut kā tā: "People have stopped making love and are now just having sex, which is all round bad since it does nothing for the global spiritual well being of our race."
jā, tas tā kā pie hippijiem "make love", bet patiesībā tā ir ļoti laba morāle...tātad mani apspriedumi par perversijām sakņojas arī diskursā par atšķirību starp mīlēšanos un drāzšanos...
...un es nedomāju ar šo mīlestības ieviešanu to, ka perversijas nevar būt brutālas un zvēriskas, tās ir visas lietas, kas cilvēkos var radīt arī pozitīvas izjūtas pēc tam (tā robeža katram pašam jāatrod un starp diviem cilvēkiem jāizjūt atbilstoši arī cik tālu tā sniedzas partnerim)...
...tātad, ja uz konkrētu mirkli perversijas ļauj cilvēkam izlādēt kaut kādas nepieciešamas emocijas, gūt kaut kādu vitālu baudu, un pēc tam viņš ir all around pozitīvs, tad tas veicina arī šo globālo pozitīvismu arī apkārtējos un manuprāt ir akceptējams...
...bet laikam tās "jēlās" perversijas, kuras domāju no sākuma, ir tādas, ka viņas īpaši neveicina nekādu pozitīvismu pēc tam un bieži vien rada diezgan negatīvas sekas un emocijas kā cilvēkos, kas tur piedalījās, tā arī tajos, kas par to pēc tam uzzin vai redz (piemēram, smagā porno gadījumos, ja netīšām uzraujas kaut kam galīgi briesmīgam, tad toč var gūt psihisku traumu)

so, yeah - make love, not sex ;)
jātdzīst ka sex biezī vien mūsdienās ir sports, bet es šaubos, vai kāds pārstāstot to kas citam ir bijis teiks, ka viņiem bija mīlestība. teiks ka bija sex, kas tiek ierindots statistikā.

kādam ir jābūt cilvēkam, lai pašam parastittos uz "jēlām perv" zinot, ka tas nedos neko poztivīvu vai vismaz patīkamu? tā manuprāt jau ir vairāk cilvēka paša problēma ja nav domājis ar galvu un ielīdis tur iekšā.

un šai gadījumā runa tiešām jau ir par privātumu, respektīvi,ka ja ko dari, tad dari to klusi un privāti un pēctam daudz apkārt netērgā, bet ja to dari atklāti, tadrēķinies ar sekām.

jā mīlestība ir skaista, bet nodarbojoties ar sexu cilvēks (nu cik esmu sapratusi) tomēr gūst kādu pozitīvu lādiņu vai vismaz sajūtas vai emocijas uz to brīdi, tad kādēl sex nav skaists, bet dziļa mīlestība ir laigan derbība ta viena?
Paskaidrot?

Atšķirība ir cinismā. Nihilismā.

Ja tu esi droša par to, ko dari, ja pilnībā uzticies otram, jo mīli viņu, tad šī atdošanās tevi grezno, izdaiļo. Tad acis mirdz un vaigi sārti, un tu lēkā pa ietvi un dungo zem deguna. Mīlēšanās ir augstākā uzticēšanās, dievišķs rituāls, kura laikā atbrīvojas kolosāla enerģija.

Ja tu savu partneri nemīli, ja viņš tev labākajā gadījumā "patīk", tad vaļu rod zemākie instinkti, cilvēka pamata vēlmes. Tu mazliet šaubies un mazliet baidies izģērbties. Svešas rokas nezina, kur tev pieskarties. Svešas lūpas čukst negribētus vārdus, taču tu gribi baudu, un tu noliedz savu nepatiku, savas bailes un vājumu, un baudu tu arī dabū (cerams). Viss. Ķeksītis tavā seksa kalendārā. Sekss ir sevis noliegšana dzīvniecisku instinktu vārdā, un tas posta dvēseli. Emocijas var iet ieskrieties, vainas nav, ir tikai zinošs smaids. Cinisms dara mūs stiprākas.
vot šitas bija ļoti labi pa tēmu!
jā, un laikam jau ir tā, ka gribētos, lai vairāk seksa notiktu tieši ar šo uzticēšanos, nevis tīri pamata vajadzību apmierināšanas dēļ...tad iespējams, ka pasaule būtu daudz jaukāka :)

bet kā tu to domāji, ka cinisms dara mūs stiprākas?
Jo cinisms nogalina emocijas, bet emocijas ir mūsu vājums. Iedomājies, ka tev par visu nospļauties - tu taču vairs ne no kā nebaidies! Tu nekautrējies, tu uzdrošinies, jo ko gan tu vari zaudēt? Atņirgtiem zobiem tu pasmejies dzīvei sejā, un neviens tev neko nevar padarīt! Vai tas nav spēks?

(To clarify matters, es neesmu ne par vienu pozīciju. Es labi izprotu abas puses. Un stāvu kaut kur pa vidu, bet nāk tas laiks, kad vajadzēs izvēlēties.)
jā, tas ir spēks...tas ir nenoliedzams spēks...un es pieprotu ļoti labi kontrolēt savas emocijas...taču man liekas, ka viņas vajag nevis iznīdēt un pilnībā apslāpēt, bet gan realizēt kaut kā pozitīvi...un tur jau tā lieta, ka seksa laikā emocijas pilnībā atslēgt ir praktiski neiespējams, jo tur ir patiešām liels sakāpinājums...bet ja tas izdodas kontaktā ar otru cilvēku, tad tu savā ziņā mirsti un kļūsti par robotu, jo tieši šis dzīvais pieskāriens mūsos var radīt aprīnojamas emocijas un radīt kaut ko daiļu un skaistu var tikai ar emocijām, savādāk sanāk tukša čaula no potenciāli dievišķās burvības...

...bet par visu nospļauties arī nav baigi labi...the world would be a better place if we cared more about what we did...
"Sekss ir sevis noliegšana dzīvniecisku instinktu vārdā, un tas posta dvēseli."

lūk šim es tomēr nekad nepiekritīšu, ja vien kāds man īpaši izsmalcinātā veidā nepierādīs, ka visas manas vēlmes ir instinktīvas. un arī pat tad man būs grūti saprast kā tas var postīt dvēseli, jo cilvēki tomēr nodarbojas ar seksu vairāk vai mazāk pozitīvu nolūku vadīti.
...bet bieži vien pozitīvu tikai sev...rapists think positive as well ;)
...pieņemot, ka visi dalībnieki piedalās pozitīvu iemeslu vadīti :P
ja tā pieņem, tad kā jau es teicu, ir viss kārtībā...un ja tas arī vēlāk tiek saglabāts atmiņās kā kaut kas patīkams un netiek kaut kā nonicināts...
Labi, Inx, kāpēc tu nodarbojies ar seksu? Runa ir tieši par ārpusattiecību, pareizāk - bezattiecību seksu, sauksim to tā. Vai tiešām tevi vada doma: "Viņa ir tik sagurusi un bēdīga. Viņai vajag mazliet mīlestības!" Vai tad parasti tas nenotiek tā: "Ah, well, sekss ir labi, why the hell not, if she seems willing..." Hm?
domas un sajūtas, kas mani pamudina uz seksu ir krietni komplicētākas par tām, ko tu šeit piedāvā. un tieši tapēc arī es nekniebjos ar katru, kas pagadās. ar domu "why the hell not, if she seems willing" labākajā gadījumā var tikai drusku salaist un pamīcīties, un arī tad jau lielākajā daļā gadījumu tas mani atbaida, jo vairumā cilvēku šāda salaišana izraisa dažādus emociju uzplūdus, kas šamos iegrūž nez kādā pārpasaulīgā depresijā un mīlestības alkās un man tas ir pretīgi, jo tāda pubertātes paveida mīlestība, kas pēc šāda apšaubāmas kvalitātes akta rodas, nav vērta pat tik daudz kā beigts suns, kas pūst kādā šķērsielā.

tas, ko es vēlējos teikt - es partneri seksam izvēlos pēc daudziem un dažādiem faktoriem. un tas nekad nav vienkārši tapēc, ka viņai lūk laikam gribas...
nē, nu tur jau tā lieta, ka tomēr šī darbība ar otru cilēvku ir kas vairāk par sportu...tā tam vismaz dziļākā jēgāk vajadzētu būt...savādāk jau ir sports, kur iegūt fizisku lādiņu...kā arī tas, ka cilvēki sāk šo aktu pilnīgi uztver tikai kā sportu un galīgi vairs aizmirst par "mīlestību", ko tas var radīt...nu vienkārši kaut kas galīgi pazūd tai visā...vispār tu to labi formulēji, jo es akceptēju sexa jēgu, ja tas ir tīri vairošanās instinkts, taču kā sports, tas man šķiet neadekvāts, jo ja kāds no partneriem zaudē šo tīro "sportiskuma" sajūtu, tad ir diezgan pretīgi, jo tad viņš jūtas brutāli izmantots...tādā gadījumā, jau labāk vienkārši pievērsties pašapmierināšanai vai izmantot prostitūcijas pakalpojumus...

jā un ar perversijām ir tā, ka cilvēki mēdz iekrist neapjēdzot, kur īsti viņi ir ielīduši, kā arī citi mēdz nepadomāt ka viņu darbība ir aizgājusi par tālu perversijas laikā un rada jau traumu otram...
problēmas rodas arī, kad tiek izmantotas apziņu mainošas vielas, tad toč var jau nepamanīt kā klājas partnerim. un it kā liekas, ka ir viss labi, bet pēc tam, kad atgriežas normāls saprāts, tad redzi, ka nav nemaz bijis tik labi...

un nav arī runa par "dziļu" mīlestību, bet gan par to, ka kā viens, tā arī otrs partneris cenšas sniegt baudu un šai brīdī ziedojas viens otram, nevis cenšas tikai izmantot šo gadījumu, lai pats gūtu baudu, un kā arī neciena šo otru personu pēc tam
Klau, man acis mežģās no šitās apdares, lai gan tēma ļoti incanta. Mēs nevaram uz kādu forumu pārvākties? Superfantasy? :P
nu vot...nepatīk mana apdare :P
man kaut kā nekad sarkanais nav traucējis...hmmm...bet nu labi, kā paši vēlaties...bet domā, ka Superfantasy būs tas labākais variants?
superfantasy smird. es atsakos par šo diskutēt starp visādiem pseidointelektuāliem idiņiem blakus pavedienam, kas apspriež manu eksistences faktu.
nu ja nepatīk mana apdare un negribiet Superfantasy - varat pārcelt arī uz kāda blogu, kam ir mierīgāka apdare...
hmmm... liekas, ka diskusija sen jau ir novirzījusies no sākotnējā temata, bet ir izvērtusies visnotaļ savdabīga! man liekas, ka sen jau ir grūtības ar vārda perversijas definēšanu, jo mūsdienu sabiedrībā tā "novirze no normas" ir kļuvis tāds pat ļoti stiepts jēdziens... nu nevar jau īsti vairs to definēt, jo atšķirīgām paaudzēm ir atšķirīgi uzskati, nerunāsim nemaz par atsevišķiem indivīdiem... but then again, neviens nevienam jau nav aizliedzis eksperimentēt ar da jebko... lai tas būtu sekss šobrīd... tikai pēdējā laikā kļūst kaut kā akūti nepieciešams to paust pēc tam ārpus guļamistabas, šķūņa, pagraba, moku kambara or where ever else tas notiek. tad man rodas jautājums, kādēļ? vai tas ceļ kaut kādu cilvēka krutuma pakāpi, ka esi kaut ko TĀDU darījis? I don`t think so, jo sen ir pierādīts, ka cilvēka ārējais krutums var tikt iznīcināts mirklī, kad viņam pagadās ceļā personība ar nāvīgu iekšējo pašpārliecinātību... saprotiet, nekas nav kļuvis par perversiju, kamēr lielākā daļa sabiedrības to nav atzinusi par perversiju, varbūt pat ne lielākā... bet tik un tā, man liekas, ka ir tikai normāli, ka personal life ir patiešām uzturēta personal! un nav jau tā, ka visi mirst nost no ziņkārības, ko tava dzīvnieciskā puse atļaujas sadarīt... īstenībā jau ir reāli piekāst, jo visi mēs šad un tad atļaujamies vai gribam pamēģināt kaut ko citu... viss āķis slēpjās tajā, kā mēs to daram, tā teikt, publiskoti vai privāti... divu cilvēku intimitāte, manuprāt, spēj radīt skaistumu pat ja viņi nodarbojas ar sado-mazo spēlītēm... divu cilvēku kopošanās var šķist novirze no normas, ja par to ir jāpavēsta citiem... I hope you understand the difference!

Lithos
Inx, tas ir prikols, nevajag apvainoties. Nu, ok, tas ir ievilcies prikols. Bet es esmu pārliecināta, ka arī Superfantasy "pseidointelektuālie idiņi" ir spējīgi uz diskusiju.

Vai nav tā, ka seksa partnera izvēle apstājas uz "šitā ir sakarīga, nesadomāsies to, kas nav"? Patiešām, bez kādiem uzbraucieniem, mani tiešām sāk interesēt, pēc kādiem apsvērumiem cilvēki viens otru izvēlas īslaicīgiem sakariem.

Es uzskatu, ka aiz guļamistabas durvīm notiekošais jebkas ir pilnīgi privāts un sabiedrībā apspriežams nav nekādā gadījumā. Kas kuram patīk, tā ir pilnīgi viņa paša un viņa partnera darīšana. Gan prasts sekss, gan mīlēšanās ir vienādi privātas tēmas, un lielīties ar to vai izkliegt pa visu pasauli ir nudien stulbi.
nu uzsāc šo tēmu arī SF...bet laikam mēs jau tur īpaši nediskutēsim, tas varētu būt kaut kas savādāks jau, taču par to tēmu, ko tu tikkop ieminēji...šiten oriģinālie meklējumi bija par skaistuma atrašanu un tā zudumu mūsdienu perversijās...
Ar perversiju es izprotu kaut ko tādu, par ko pārējā sabiedrība saka "Fui, pē, kā tā var!" Zoo, nekro, sado, mazo... Laikam tač tas viss ir ok, kamēr par to neviens outsiders nezina. Pedofīlija gan nav ok, jo tajā iesaistīti bērni, kas nespēj novērtēt, kas ir normāli (mainstream - pieaugušo heteroseksualitāte) un kas ne. Mētelīša virinātāji ir perversija, jo publiski. "Hanibala" ekranizācija ir savā ziņā perversija. "Sin City" vispār ir himna perversijai.

Taču es neteiktu, ka tas ir izteiktākais sabiedrības attīstības virziens. Jā, šovindustrija meklē, ar ko pieverst uzmanību, ar ko šokēt, un laikam taču vienīgais, kas vēl iedarbojas, ir tās pašas perversijas. Bet vai tiešām pašas perversijas ir tās, kas iznīcina tieksmi pēc skaistuma mūsos? Varbūt drīzāk tā ir vienaldzība, nogurums un vēlme iet pa vieglāko ceļu?
laikam jau patiesībā perversijas kaut kādā mērā ir tas pēdējais solis, tas veids kā cilvēki grib atrast vēl kaut kādas emocijas šajā vienaldzībā un nogurumā...viņiem laikam šķiet, ka perversības viņos atdzīvinās kaut kādas jūtas un spēs viņiem sniegt visdziļāko baudu!
bet īstenībā, tas ir sasniedzams pavisam citos ceļos...jā, ceļi var būt dažādi, bet šeit darbojas arī princips - ko sēsi, to pļausi - un ja tu nesniedz baudu, mīlestību un prieku, to visu jau atrodot sevī, tad nav arī īsti ko cerēt, ka kāds tev to pasniegs uz zelta šķīvīša...ja mēs neļaujam skaistumam sevī mitināties, tad arī nekas labs nesanāks no visām mūsu darbībām (ieskaitot sexu), un skaistums arī nevairosies, bet pakāpeniski noplaks...

būtiski ir arī ne tikai tiekties priekš skaistuma sev, bet arī to nenoliegt un varbūt pat dot citiem...
Tā bauda, ko cilvēki cer rast perversijā, manuprāt, drīzāk rodas no apziņas, cik zemu tu esi kritis, cik tālu aizgājis, cik vienkārši, prasti un pamat-īgi iespējams dzīvot. Iespējams, viņi jūtas īpaši tieši ar to, ka ir uzdrošinājušies iet tālāk par pārējo sabiedrību. Iespējams, tas nozīmē, ka viņiem pagalam sašķobījusies vērtību sistēma, iespējams. Tu vari celties, tu vari krist, taču vieglāk, lai arī ne mazāk interesanti, ir krist un iepazīt cilvēciskā absurda, cietsirdības un izdomas robežas. Tas ir kā ceļojums sevī, tai pat laikā atmetot savu patību, personību kā čaulu, līdz paliek tikai kails būtības serdenis. Un tas pavisam noteikti nav tas jaukākais skats - to sauc par kritušu cilvēku. Kurš ir nodzēris, nopīpējis vai ciniskā miesaskārē noslīcinājis savu personību.

Uz citiem cerēt nevajag, Axa, pilnīgi piekrītu. Ir naivi gaidīt romantiku no drauga, ja pati neesi spējīga to ne radīt, ne arī pat uztvert.

Lai no šitā zaņķa izkultos, ir vienkārši jāpaceļ acis un jāsagrib tiekties uz augšu. Un tad vienam otru jābalsta, jāceļas, jāsapņo, jālido... Jāstāsta pasakas un mazliet tām jātic, jāsasilda sveces liesma, jānoglāsta kaija un jāsamīļo saullēkts. Un ir ļoti, ļoti cieši jātic, ka kaut kur tur pa pasauli klīst kāds, kuram vajadzīga tieši tu. Un, ja būs ticība, tad arī dzīve izvērtīsies defaultā skaistāka, un pēc bezattiecību seksa nemaz nekārosies. Būs mīlēšanās, nevis sekss.

Bet kā uzturēt ticību?
tu jau pati noliki pamata principus kā uzturēt šo ticību...atvērt acis saullēktā un ieziet ārā uzelpot svaigu gaisu...darīt tieši to, kas tevi aizrauj, nevis vienkārši eksistēt...un pieprasīt kvalitāti, nevis padoties kvantitātei...uzstādīt sev principus un dzīvot pēc tiem...un dažreiz iepazīt cilvēkus, patiešām tuvināties tiem, nevis turēt sevi pilnīgi distancē, nekad īsti neatklājot, ko tu jūti un ko citi redz...un ar laiku gan jau ka atradīsies kāds ar kuru sapņot tā, ka vairs nepamosties murgos...
Nu ok, man šķiet tu šito sāc pagriezt manā subjektīvā virzienā. Nav ar mani tik traki :)

Tas, ko es uzskaitīju, ir ticības izpausmes veidi, nevis tās dzinējspēks. Taču kas ir tas, kas mums var likt izvēlēties grūtāko ceļu - augšup? Nu, labi, varbūt tas ir kāds pārākais psihiskais satricinājums ("Nē, dritvaikociņ, es nekad nebūšu tāds kā kaimiņmājas Žora!"/"Wiiiii! Es tiku budžeta grupā! Es iepazinos ar tik superīgu čali! Mani abi labākie draugu apprecējās! Wiiii!"), bet kas ir tas, kas liek tiekties augšup? Kā vārdā lai to dara? Ar ko jūsmīgi romantiķi vai liriski filozofi labāki par perversijas robežu meklētāju? Kādēļ zaudēt personību ir slikti?
nearceros,kur tas bija,bet lasīju viedokli,par toka perversijas iznīcina, jeb apslēpj skaistumu.

manuprāt tā nav.

skaistums ir visapkārt, atkarīgs no tā,ko cilvēks pats pama, jeb vēlas pamīt. cilvēks kas irnodeviues vienīgi miesaskārei alhokolam un narkotkām priekš mums protams neliekas īpaši skaists, bet kāda jūsuprātviņam liekas pasaule? varbūt viņš to redz skaistu un vēl krāsaināku nekāmēs jebkad to ieraudzīsim (tikai teorija).

jā mīlestība ir skaista, par skaistām tiek uzskatītas visas tās izpausmes un naivums, bet vai vienkārši sex tāpēc uz reiz ir neglīts un nebaudāms?
protams, bauda ir savādāka un sexas, reakcija un notikumi pēctam arī apšķiras un varbūt tas veirs nav tik pozitīvi,bet kāpēc ne?

vēlāk turpināšu ....
Par to skaistuma teoriju - bet vai tāds alkoholiķis, narkomāns un izvirtulis spēj tiešām pamanīt skaistumu? Vai viņa sajūtas jau nav pārāk notrulinājušās, sirds un prāts aizvēries?
vienīgais, ko vēlējo piebilst ir .....

"but shall you understadn the beauty .."

jo ja mēs to nesaprotam un neizprotam, nenozīmē, ka tā nepastāv - mēs vienkārši to neredzam, bet nevar jau prasīt lai cilvēks redzētu visu.

September 2013

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930     
Powered by Sviesta Ciba