Axa

Ar perversiju es izprotu kaut ko tādu, par ko pārējā sabiedrība saka "Fui, pē, kā tā var!" Zoo, nekro, sado, mazo... Laikam tač tas viss ir ok, kamēr par to neviens outsiders nezina. Pedofīlija gan nav ok, jo tajā iesaistīti bērni, kas nespēj novērtēt, kas ir normāli (mainstream - pieaugušo heteroseksualitāte) un kas ne. Mētelīša virinātāji ir perversija, jo publiski. "Hanibala" ekranizācija ir savā ziņā perversija. "Sin City" vispār ir himna perversijai.

Taču es neteiktu, ka tas ir izteiktākais sabiedrības attīstības virziens. Jā, šovindustrija meklē, ar ko pieverst uzmanību, ar ko šokēt, un laikam taču vienīgais, kas vēl iedarbojas, ir tās pašas perversijas. Bet vai tiešām pašas perversijas ir tās, kas iznīcina tieksmi pēc skaistuma mūsos? Varbūt drīzāk tā ir vienaldzība, nogurums un vēlme iet pa vieglāko ceļu?