Axa

laikam jau patiesībā perversijas kaut kādā mērā ir tas pēdējais solis, tas veids kā cilvēki grib atrast vēl kaut kādas emocijas šajā vienaldzībā un nogurumā...viņiem laikam šķiet, ka perversības viņos atdzīvinās kaut kādas jūtas un spēs viņiem sniegt visdziļāko baudu!
bet īstenībā, tas ir sasniedzams pavisam citos ceļos...jā, ceļi var būt dažādi, bet šeit darbojas arī princips - ko sēsi, to pļausi - un ja tu nesniedz baudu, mīlestību un prieku, to visu jau atrodot sevī, tad nav arī īsti ko cerēt, ka kāds tev to pasniegs uz zelta šķīvīša...ja mēs neļaujam skaistumam sevī mitināties, tad arī nekas labs nesanāks no visām mūsu darbībām (ieskaitot sexu), un skaistums arī nevairosies, bet pakāpeniski noplaks...

būtiski ir arī ne tikai tiekties priekš skaistuma sev, bet arī to nenoliegt un varbūt pat dot citiem...