...tomēr gribas vairāk skaistuma...nevis jēlas perversijas...kaut kā tā, jā...
September 2013
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
| 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
| 29 | 30 |
Powered by Sviesta Ciba
| Sun | Mon | Tue | Wed | Thu | Fri | Sat |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
| 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
| 29 | 30 |
jā, mēs runājam arī par kaut kādām puslīdz konkrētām lietām, bet tās arī vispārinot un tava definīcija ir gana precīza, lai ietvertu arī mūsu pārrunu...
tātad, šeit tā lieta bija par to, ka atklātas perversijas (jā, ar seksuālu dabu un kā novirze no akceptētās tradicionālās mūsu sabiedrības normas) var izraisīt nelabvēlīgas sekas, jo, pat ja tās ir patīkamas dalībniekiem, cilvēki no malas to var neizprast un nevis vienkārši slikti padomāt par "perversajiem", bet arī uzsākt aktīvu rīcību pret tiem, tobiš kā inkvizīcija (filmā Kazanova tur jau arī bija tas parādīts kaut kādā mērā)...bet patiesībā perversijas ar nozīmi kā vienkārši atkāpšanās no normas var būt arī skaistas - šeit varētu apskatīt kaut vai vairāku cilvēku orģijas, kas ir pēc tavas definīcijas perversijas, jo nav akceptētā norma, bet ja visi dalībnieki ir devuši savu konsensu, gūst baudu un viņu rīcība netraucē nevienam citam indivīdam no malas, tad tās var būt pat ļoti skaistas savā būtībā - tas pats attiecas arī uz sado/mazo darbībām, kuras saglabā abpusējās baudas un nevitāla traumatiskuma robežu...
kas attiecas tīri uz baumām, tad tās var sagraut ne tikai cilvēka pašapziņu, morālo pasauli, bet arī ļoti fiziski ietekmēt viņa sadzīvi un labklājību, ja viņš, piemēram, to iespaidā zaudē darbu un tiek izslēgts no sabiedrības bez kuras neprot dzīvot
manuprāt skaisti pavisam noteikti tas liksies tiem, kas ir šādās aktivitātēs iesaistījušies - respektīvi piedalās, bet reti kurš skatītājs no malas spēs to saprast un baudīt tik pat ļoti.
nu akutvai homoseksuālisms citiem tas ir pretīgs, bet citi bauda un/vai skatās ar intresi ja nepat ar aizrautību.
perversijas atklāti var būt traumējošas apkārtējo psihee, bet ja neviens ar varu tam netiek pakļauts, tad nekā vairāk traumējoša tur nav. kā aju minēju, tā ir katra paša darīšana ko viņš dara kāmēr tur netiek iesaistīti citi cilvēki no malas, kas to nevēlas, bet pašam līst iekšā (runāt par to un negatīvi izteikties) tikai tāpēc, katev nepatīk (un nemaz nezini, kas tas ir (neesi mēģinājis)) ir manuprāt stūlbi un aizspriedumaini.
un prtams ir cilvēki kam nepatuiks un kas vēlēsies uzspiest savu gribu, bet rupji sakot, tas ir tikai tāpēc, ka paši nevis negrib, bet nevar.
katram cilvēkam ir sava norma, cits jautājusm ir par sabiedrības kopējām normām, bet tāpēc publiski tiek ievērotas mazākum/vairākumtiesības netikt psihiski traumētiem.
patiesībā, kaut kad lasīju tādu atziņu, kas skanēja kaut kā tā: "People have stopped making love and are now just having sex, which is all round bad since it does nothing for the global spiritual well being of our race."
jā, tas tā kā pie hippijiem "make love", bet patiesībā tā ir ļoti laba morāle...tātad mani apspriedumi par perversijām sakņojas arī diskursā par atšķirību starp mīlēšanos un drāzšanos...
...un es nedomāju ar šo mīlestības ieviešanu to, ka perversijas nevar būt brutālas un zvēriskas, tās ir visas lietas, kas cilvēkos var radīt arī pozitīvas izjūtas pēc tam (tā robeža katram pašam jāatrod un starp diviem cilvēkiem jāizjūt atbilstoši arī cik tālu tā sniedzas partnerim)...
...tātad, ja uz konkrētu mirkli perversijas ļauj cilvēkam izlādēt kaut kādas nepieciešamas emocijas, gūt kaut kādu vitālu baudu, un pēc tam viņš ir all around pozitīvs, tad tas veicina arī šo globālo pozitīvismu arī apkārtējos un manuprāt ir akceptējams...
...bet laikam tās "jēlās" perversijas, kuras domāju no sākuma, ir tādas, ka viņas īpaši neveicina nekādu pozitīvismu pēc tam un bieži vien rada diezgan negatīvas sekas un emocijas kā cilvēkos, kas tur piedalījās, tā arī tajos, kas par to pēc tam uzzin vai redz (piemēram, smagā porno gadījumos, ja netīšām uzraujas kaut kam galīgi briesmīgam, tad toč var gūt psihisku traumu)
so, yeah - make love, not sex ;)
kādam ir jābūt cilvēkam, lai pašam parastittos uz "jēlām perv" zinot, ka tas nedos neko poztivīvu vai vismaz patīkamu? tā manuprāt jau ir vairāk cilvēka paša problēma ja nav domājis ar galvu un ielīdis tur iekšā.
un šai gadījumā runa tiešām jau ir par privātumu, respektīvi,ka ja ko dari, tad dari to klusi un privāti un pēctam daudz apkārt netērgā, bet ja to dari atklāti, tadrēķinies ar sekām.
jā mīlestība ir skaista, bet nodarbojoties ar sexu cilvēks (nu cik esmu sapratusi) tomēr gūst kādu pozitīvu lādiņu vai vismaz sajūtas vai emocijas uz to brīdi, tad kādēl sex nav skaists, bet dziļa mīlestība ir laigan derbība ta viena?
Atšķirība ir cinismā. Nihilismā.
Ja tu esi droša par to, ko dari, ja pilnībā uzticies otram, jo mīli viņu, tad šī atdošanās tevi grezno, izdaiļo. Tad acis mirdz un vaigi sārti, un tu lēkā pa ietvi un dungo zem deguna. Mīlēšanās ir augstākā uzticēšanās, dievišķs rituāls, kura laikā atbrīvojas kolosāla enerģija.
Ja tu savu partneri nemīli, ja viņš tev labākajā gadījumā "patīk", tad vaļu rod zemākie instinkti, cilvēka pamata vēlmes. Tu mazliet šaubies un mazliet baidies izģērbties. Svešas rokas nezina, kur tev pieskarties. Svešas lūpas čukst negribētus vārdus, taču tu gribi baudu, un tu noliedz savu nepatiku, savas bailes un vājumu, un baudu tu arī dabū (cerams). Viss. Ķeksītis tavā seksa kalendārā. Sekss ir sevis noliegšana dzīvniecisku instinktu vārdā, un tas posta dvēseli. Emocijas var iet ieskrieties, vainas nav, ir tikai zinošs smaids. Cinisms dara mūs stiprākas.
jā, un laikam jau ir tā, ka gribētos, lai vairāk seksa notiktu tieši ar šo uzticēšanos, nevis tīri pamata vajadzību apmierināšanas dēļ...tad iespējams, ka pasaule būtu daudz jaukāka :)
bet kā tu to domāji, ka cinisms dara mūs stiprākas?
(To clarify matters, es neesmu ne par vienu pozīciju. Es labi izprotu abas puses. Un stāvu kaut kur pa vidu, bet nāk tas laiks, kad vajadzēs izvēlēties.)
...bet par visu nospļauties arī nav baigi labi...the world would be a better place if we cared more about what we did...
lūk šim es tomēr nekad nepiekritīšu, ja vien kāds man īpaši izsmalcinātā veidā nepierādīs, ka visas manas vēlmes ir instinktīvas. un arī pat tad man būs grūti saprast kā tas var postīt dvēseli, jo cilvēki tomēr nodarbojas ar seksu vairāk vai mazāk pozitīvu nolūku vadīti.
tas, ko es vēlējos teikt - es partneri seksam izvēlos pēc daudziem un dažādiem faktoriem. un tas nekad nav vienkārši tapēc, ka viņai lūk laikam gribas...
jā un ar perversijām ir tā, ka cilvēki mēdz iekrist neapjēdzot, kur īsti viņi ir ielīduši, kā arī citi mēdz nepadomāt ka viņu darbība ir aizgājusi par tālu perversijas laikā un rada jau traumu otram...
problēmas rodas arī, kad tiek izmantotas apziņu mainošas vielas, tad toč var jau nepamanīt kā klājas partnerim. un it kā liekas, ka ir viss labi, bet pēc tam, kad atgriežas normāls saprāts, tad redzi, ka nav nemaz bijis tik labi...
un nav arī runa par "dziļu" mīlestību, bet gan par to, ka kā viens, tā arī otrs partneris cenšas sniegt baudu un šai brīdī ziedojas viens otram, nevis cenšas tikai izmantot šo gadījumu, lai pats gūtu baudu, un kā arī neciena šo otru personu pēc tam
man kaut kā nekad sarkanais nav traucējis...hmmm...bet nu labi, kā paši vēlaties...bet domā, ka Superfantasy būs tas labākais variants?