Axa

man tjipa bija laiks pameditēt par šo tēmu braucot trolī mājās (jā, baigi laba tēma par ko filozofēt pilnā sabiedrīskā transportā :D)...un man bija secinājums...
es jau nenoliedzu, ka perversijas var būt skaistas un bieži vien tās tādas arī ir...
uzsvars bija uz to, ka tās mēdz nonākt līdz kaut kādam tizlumam un jēlumam, kad pazūd viss skaistums un paliek plika drātēšanās un ņemšanās dēļ es pat nezinu kādiem motīviem...bet ja perversijas ir izturētas ar stilu un tās rada estētiskumu visos dalībniekos, kā arī novērotājos, tad tās ir skaistas...
kā arī problēma ar perversijām ir tāda, ka tās izrautas no konteksta var radīt lielas raizes, un visnotaļ to pārstāstīšana zauda ietvertās izjūtas un estētiskumu...
vēl viens aspekts, kas man šķiet būtu nepieciešams perversiju baudīšanā, ir arī kaut kāda jēga tam visam, patiešām apvienojot ne tikai tīri fizisko, bet arī kaut kādu garīgo aspektu...
...kaut kā grūti to formulēt, jo tas ir tik ļoti balstīts uz izjūtām...

bet attiecībā uz "sliktām" sekām, tur jau ir tā lieta, ka ir jāņem vērā, ka iesaistīts esi ne tikai tu viens, bet vēl kāda persona vai personas un viņiem galu galā tas var izvērsties savādāk...tāpēc es personīgi parasktītos uz to tikai, ja man būtu pilnīga uzticība šiem cilvēkiem vai arī ja es apzinātos, ka tās ir personas, kuras vairs nemūžam nekādos apstākļos nesatikšu un mūsu starpā valda vienošanās par šī brīža iesaldēšanu laikā un telpā...kaut gan nekad nevar zināt kā tas viss izvērtīsies...