Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-06-30 17:12:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viltvārdis maldu gars luteristu ķeceris Krišjānis Lācis savā šviterī man pārmet "iecietīgu", "samierniecisku" un "jēriņisku" attieksmi. You watch out, beibī! Kad mūsu poupisti integrālisti nāks pie varas, darba un pāraudzināšanas nometnēs būs ne tikai liberāļi, bet arī luteristi kalvinisti. Jūs jau esat sarakstos. Un arī nekādus depresīviķus Kirkegorus nekādās universitātēs nedrīkstēs studēt. Jūsu brīvās gribas vietu ieņemsim mēs – mēs, draudziņ. Amen!

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2020-07-01 11:50 (saite)
Reliģijas pamatā ir tieši tas pats, kas zinātnes pamatā – centieni saprast pasaulē valdošās sakarības un likumus. Zinātne to dara, pētot mūsu eksistences fiziskos aspektus, reliģija – morālos. Abos gadījumos tomēr ir kaut kāds "trial and error" elements. Reliģija pieraksta ar alegorijām, zinātne – ar simboliem un jēdzieniem. Manā uztverē "dari pāri citam un sāpēs tev pašam" ir tieši tikpat zinātnisks apgalvojums kā "uzmet kaut ko gaisā, un tas kritīs uz leju".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 11:53 (saite)
/Manā uztverē "dari pāri citam un sāpēs tev pašam" ir tieši tikpat zinātnisks apgalvojums kā "uzmet kaut ko gaisā, un tas kritīs uz leju"./

Šis ir pareizi un no šī seko, ka nav nekādu atsevišķu morālo aspektu, zinātne ir vienota, patiess ir monisms.

Jo kas ir morāles? Tie ir instrumenti jeb algoritmi saprātīgu sistēmu komunikācijai un sadarbībai ja nosacījums ir konstruktivitāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:01 (saite)
Jā, tikai, redz, izrādās, ka visu var darīt dažādos veidos. Viss – arī zinātne – ir interpretācija, tulkošana. Tāpat kā vienu skaitli var izteikt vairākos veidos, arī vienu morālo principu var īstenot dažādos veidos. Ne velti Covid laikā pēkšņi aktualitāti ieguva bioētika – izrādījās, ka nav skaitļu, kas palīdzētu ārstiem izlemt, kuram pacientam piešķirt ventilatoru un kuram nē. No vairāku faktoru virknes nācās izvēlēties savu "tulkojumu" jeb interpretāciju problēmas risinājumam.

Turklāt cilvēki ir dzimuši un dzimst dažādos platuma grādos. Viens pieredz tuksnesi, citam ir ziemeļblāzmas. Izsūdzēt grēkus vai izrunāties ar psihoterapeitu var būt divi šķietami dažādi veidi, kādos nonākt pie viena un tā paša rezultāta. Un kāpēc gan kādu no tiem izslēgt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:06 (saite)
Izslēgt nevajag, mēs varam pētīt un lietot kā instrumentus visu, arī reliģijas. Tur tikai jāskatās kuri instrumenti ir derīgāki un kuriem ir kādi trūkumi, ja reliģiska prakse dod iekšēju komfortu bet tajā pašā laikā noslāpē skepticismu un lepnību, tad tas ir līdzīgi kā 1. paaudzes pretvēža praparāts, kurš audzēju bremzē bet noiet mati un visu laiku ir caureja.

Un vēl viena lieta - ārstēt ar placebo protams var, bet tikai ierobežoti jo vispār dezinformācija individam kaitē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:16 (saite)
"Derīgs" un "trūkumi" ir jēdzieni, pie kuriem tomēr nedaudz pašauj uz augšu. Rada asociācijas ar dažiem ne tik tāliem laikiem, kad konkrētām idejām "nederīgus" cilvēkus, kuriem, mērot pret tābrīža prioritātēm, bija daudz "trūkumu", vienkārši iznīcināja.

Nav vienota etalona, pēc kā dzīvot. Kolīdz tādu mēģina ieviest, viss saiet pilnīgā sviestā, bonusā satraumējot nākamās paaudzes. Es ticu dialogam un diplomātijai. Tāpat kā ticu tam, ka ne visiem šie mani principi būtu aktuāli. Pārliecināt par kāda idejas "trūkumiem" var tikai tad, ja šis kāds pats tos trūkumus vienā mirklī apzinās un tie viņam traucē. Laiks parasti visu sakārto pa plauktiņiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:21 (saite)
/ Rada asociācijas ar dažiem ne tik tāliem laikiem, kad konkrētām idejām "nederīgus" cilvēkus, kuriem, mērot pret tābrīža prioritātēm, bija daudz "trūkumu", vienkārši iznīcināja./

Nu tas ir ja derīgumu nevienādo ar intelektu bet definē aplami pēc kaut kādiem no gaisa pagrābtiem kritērijiem piemēram šķira, rase.

/Pārliecināt par kāda idejas "trūkumiem" var tikai tad, ja šis kāds pats tos trūkumus vienā mirklī apzinās un tie viņam traucē./

Var pēc sekām - kas no kādām idejām sanāk un vai tas kas sanāca ir a) konstruktīvs b) mums patīk. Konsekvenciālisms saucas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:32 (saite)
a) konstruktīvs b) mums patīk << vēlu veiksmi vairāku cilvēku starpā atrast kopsaucēju šajos jautājumos. Vienam patīk censties un dzīvē daudz darboties, visu ko radīt, citu apmierina mērena dzīve, uzturot savas pamatvajadzības. Dažādām grupām izpratne par konstruktīvo un patīkamo atšķiras. Vienai grupai nav augstāku tiesību savus mērķus padarīt par "derīgākiem" nekā citu grupu mērķus. Max., ko varam darīt – rast mieru un patiku domubiedros un kopā ar viņiem veidot šo sev patīkamo pasauli. Visu kontrolēt nav viena un arī ne vairāku cilvēku iespējās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:38 (saite)
/Vienai grupai nav augstāku tiesību savus mērķus padarīt par "derīgākiem" nekā citu grupu mērķus. /

Vispār ir - ja vienu grupu mērķi ir novērst apdraudējumus visiem, tad viņu tiesības ir augstākas un viņiem pienākas resursi. Piemēri: cīņa pret pandēmijām, aizsardzība pret faktoriem no kosmosa, karu novēršana un tml.

Tie ir objektīvi derīgāki mērķi - arī tiem kuri to nesaprot.

/Visu kontrolēt nav viena un arī ne vairāku cilvēku iespējās./

Kāpēc ne ja cilvēki zinoši, domājoši un viņiem laba tehnika?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:43 (saite)
Tāpēc, ka atšķiras vajadzības.

Nu nevar ieslēgt cilvēkus karantīnā un pateikt, ka tā viņiem tagad būs labāk, jo viņus neskars vīruss. Citam dzīve, nesatiekot cilvēkus, ir veselībai bīstamāka, nekā iespēja saslimt ar kovidu. Vēl citiem nāve vispār neklasificējas kā "trūkums", jo tā tāpat ir viena no dabiskākajām un stabilākajām parādībām, kas bez šķirošanas derīgos un nederīgos piemeklē 100% cilvēku.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:49 (saite)
Nu labi te mēs varam reducēt uz to ka mazohistam ciešanas būs bauda un noteikta dismorfisma slimniekam liksies ka viena kāja viņam ir lieka un naidīga, bet mēs varam pierādīt ka šādi smadzeņu darbības režīmi ir destruktīvi.

Faktiski mēs nonākam pie problēmas, kā definēt konstruktīvo un destruktīvo un man šķiet ka tas ir iespējams caur struktūru un informāciju - struktūras un kompresējamās jeb brīvās informācijas saglabāšana un pieaugums - tas ir konstruktīvs jeb labais un smazinājums - tas ir destruktīvs jeb ļaunais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:01 (saite)
P.S. ar tiem pamatiem gan ir viena atšķirība, reliģijas nevadās no evidences, tās ir sastingušas. Maksimums kas notiek - lēni mainās kanonisko tekstu interpretācijas, nu un protams rodas jaunas reliģijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:02 (saite)
"Maksimums"? Kanonisko tekstu interpretācijas maiņa, manuprāt, ir ļoti ļoti daudz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:07 (saite)
Nu teiksim tā, labākais ko no šīs sistēmas var sagaidīt, kamēr zinātnē teorijas kuras strīdas ar evidenci vnk atmet kā ``ēteru`` un ``dzīvības spēku`` un tās pašas rasu teorijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:34 (saite)
Nav tādas kanonisko tekstu interpretācijas maiņas. Kaut kādi 18. gs. herētiskie murgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:41 (saite)
Nu re citi saka ka esot, varbūt Krišjānis vienkārši nav izlasījis ? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:47 (saite)
Tu būsi pārsteigts - ne viss, kas kādreiz uzrakstīts, ir patiess.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:50 (saite)
Nu tā gan ir, piemēram bībele.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:33 (saite)
Cilvēk mīļais, reliģija neko nepēta, nav nekādu trial and error. Cut this univerālistu crap.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:40 (saite)
Tev nepēta, man pēta. Manā redzējumā jebkurš reliģiskais stāsts pamatā ir ceļojums (angliski – journey, kam tomēr, šķiet, ir precīzāka nozīme) – īsāks, kā, piemēram, atklāsme, vai visa mūža garumā stiepjošs, kura beigās ir izdarīti kādi secinājumi par to, kā cilvēkiem vajadzētu attiekties pret sevi, līdzcilvēkiem un savu eksistenci kopumā. Es varu, protams, tikai atvainoties, jo mana reliģiskā pieredze aprobežojas ar dažiem Torņakalnā apmeklētiem dievkalpojumiem un lasītu literatūru un mijas ar dziļu cieņu kā pret pagānismu, tā veselīgu, humānu ateismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:46 (saite)
Es arī dziļi cienu pagānus un Nīči, bet tas paredz būt godprātīgam un uztvert reliģiju truth claims/propositions nopietni, proti, tā, kā to domā paši reliģiju praktizētāji, nevis kādā iedomātā, neiespējamā jungiskā metapozīcijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:50 (saite)
Nu tev ir dažādas reliģijas ar dažādiem truths, pastāsti kā tu to uztver vienādi nopienti ? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-07-01 12:53 (saite)
Tādā gadījumā atvainojos.

Ja varu precizēt, manā uztverē šis "pētījums" (saprotu, ka šī jēdziena piesaukšana aizvainoja visvairāk) ir tā skatīšanās virsū savai esamībai. Pacelt acis no ikdienas darbībām virtuvē un guļamistabā, un apzināti gribēt redzēt savai dzīvei citu dimensiju. Es ar to nedomāju "centīgi urbities tajā, ko tad īsti ar šo visu bija domājis Dievs", bet drīzāk vienkārši "ar aizrautību skatīties". Manuprāt, tieši to dara kā talantīgi zinātnieki, tā arī dziļi reliģiski cilvēki – viņi skatās. Un viņi skatās uz lietām skatās ar aizrautību un mīlestību, nevis garlaikotu laicīgumu (nāk prātā tās Skalbes zemu piekārtās karotes).

Bet atzīstu, ka man viennozīmīgi būtu jāiedziļinās vairāk. Reizēm tas gan šķiet nesavietojami ar citām dzīves interesēm / neizpildāmi viena mūža laikā, un līdz ar to zaudē aktualitāti. Bet tad izpaliek kvalitatīva un empātiska dialoga radītā bauda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:57 (saite)
/neizpildāmi viena mūža laikā, un līdz ar to zaudē aktualitāti./

aha, ir šāda problēma, mēs zinām, sk. mind uploading.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?