Tev nepēta, man pēta. Manā redzējumā jebkurš reliģiskais stāsts pamatā ir ceļojums (angliski – journey, kam tomēr, šķiet, ir precīzāka nozīme) – īsāks, kā, piemēram, atklāsme, vai visa mūža garumā stiepjošs, kura beigās ir izdarīti kādi secinājumi par to, kā cilvēkiem vajadzētu attiekties pret sevi, līdzcilvēkiem un savu eksistenci kopumā. Es varu, protams, tikai atvainoties, jo mana reliģiskā pieredze aprobežojas ar dažiem Torņakalnā apmeklētiem dievkalpojumiem un lasītu literatūru un mijas ar dziļu cieņu kā pret pagānismu, tā veselīgu, humānu ateismu.