Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-06-30 17:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viltvārdis maldu gars luteristu ķeceris Krišjānis Lācis savā šviterī man pārmet "iecietīgu", "samierniecisku" un "jēriņisku" attieksmi. You watch out, beibī! Kad mūsu poupisti integrālisti nāks pie varas, darba un pāraudzināšanas nometnēs būs ne tikai liberāļi, bet arī luteristi kalvinisti. Jūs jau esat sarakstos. Un arī nekādus depresīviķus Kirkegorus nekādās universitātēs nedrīkstēs studēt. Jūsu brīvās gribas vietu ieņemsim mēs – mēs, draudziņ. Amen!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:33 (saite)
Cilvēk mīļais, reliģija neko nepēta, nav nekādu trial and error. Cut this univerālistu crap.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2020-07-01 12:40 (saite)
Tev nepēta, man pēta. Manā redzējumā jebkurš reliģiskais stāsts pamatā ir ceļojums (angliski – journey, kam tomēr, šķiet, ir precīzāka nozīme) – īsāks, kā, piemēram, atklāsme, vai visa mūža garumā stiepjošs, kura beigās ir izdarīti kādi secinājumi par to, kā cilvēkiem vajadzētu attiekties pret sevi, līdzcilvēkiem un savu eksistenci kopumā. Es varu, protams, tikai atvainoties, jo mana reliģiskā pieredze aprobežojas ar dažiem Torņakalnā apmeklētiem dievkalpojumiem un lasītu literatūru un mijas ar dziļu cieņu kā pret pagānismu, tā veselīgu, humānu ateismu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2020-07-01 12:46 (saite)
Es arī dziļi cienu pagānus un Nīči, bet tas paredz būt godprātīgam un uztvert reliģiju truth claims/propositions nopietni, proti, tā, kā to domā paši reliģiju praktizētāji, nevis kādā iedomātā, neiespējamā jungiskā metapozīcijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:50 (saite)
Nu tev ir dažādas reliģijas ar dažādiem truths, pastāsti kā tu to uztver vienādi nopienti ? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2020-07-01 12:53 (saite)
Tādā gadījumā atvainojos.

Ja varu precizēt, manā uztverē šis "pētījums" (saprotu, ka šī jēdziena piesaukšana aizvainoja visvairāk) ir tā skatīšanās virsū savai esamībai. Pacelt acis no ikdienas darbībām virtuvē un guļamistabā, un apzināti gribēt redzēt savai dzīvei citu dimensiju. Es ar to nedomāju "centīgi urbities tajā, ko tad īsti ar šo visu bija domājis Dievs", bet drīzāk vienkārši "ar aizrautību skatīties". Manuprāt, tieši to dara kā talantīgi zinātnieki, tā arī dziļi reliģiski cilvēki – viņi skatās. Un viņi skatās uz lietām skatās ar aizrautību un mīlestību, nevis garlaikotu laicīgumu (nāk prātā tās Skalbes zemu piekārtās karotes).

Bet atzīstu, ka man viennozīmīgi būtu jāiedziļinās vairāk. Reizēm tas gan šķiet nesavietojami ar citām dzīves interesēm / neizpildāmi viena mūža laikā, un līdz ar to zaudē aktualitāti. Bet tad izpaliek kvalitatīva un empātiska dialoga radītā bauda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2020-07-01 12:57 (saite)
/neizpildāmi viena mūža laikā, un līdz ar to zaudē aktualitāti./

aha, ir šāda problēma, mēs zinām, sk. mind uploading.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?