Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2018-06-01 13:13:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Senie draugi jaukie latviešu kalvinisti nesen deva manā virzienā mājienus, ka Jura Rubeņa aiziešanas vai "izstumšanas" procesa viens no pilieniem varētu būt bijusi mana recenzija par viņa grāmatu "Mīlestība, attiecības, sekss". Nu, vārdi par to, ka viņš raksta kā gudrības meklētājs universālists nevis kā luterāņu mācītājs vai teologs. Tā nebija kritika un pat ne viedoklis - tā bija fakta konstatācija.
Ja vēlas kritizēt Rubeņa "izstumšanu" no LELB, ja tāda ir notikusi, sakarīgs veids, kā to darīt, būtu teikt, ka Rubenis grāmatā nekur neraksta, ka runā kā sava amata pārstāvis, piemēram. Viņš kā privātpersona var rakstīt, kādu vien grāmatu grib. Tas nav pārliecinoši konkrētajā priekšvēsturē, bet tas vismaz ir sakarīgi.
Nesakarīgs veids, kā kritizēt viņa "izstumšanu", ir dot mājienus vai teikt, ka LELB vajadzētu pieņemt un sevī uzsūkt visus viedokļus, t.i., jebkādus viedokļus (par jebkuru no kristietības pamatatziņām, piemēram), un būt iekļaujošai tādā veidā, kas tālu pārsniedz prasības uz iekļaušanu, kādas mēs izvirzām (salīdzinājumam) nevalstiskajām organizācijām, politiskajām partijām, domubiedru grupējumiem vai jebkam tamlīdzīgam. Pat ļoti demokrātiskas domubiedru grupas, piemēram, "Dzīvnieku brīvība", ir jutušās spiestas izstumt no sava vidus cilvēkus, kas soctīklos vai citur pauž viedokļus, kas ir pretēji biedrības statūtiem un programmai. Tā būtu nepareizi darīt? Ir pareizi. Ja, piemēram, mūsu politiskās partijas būtu stingrākas savos uzstādījumos un tiešām neturētu savās rindās politiķus, kas nepiekrīt šiem uzstādījumiem vai darbojas pretēji šiem uzstādījumiem, visa politiskā dzīve, manuprāt, uzlabotos un vēlētāji piedzīvotu mazāk vilšanos. Neviens jau nespiež nevienu kaut kur iestāties vai piedalīties.
Tas būtu citādāk arī, ja LELB vietā būtu kāda cita paveida kristiešu apvienība - kāda no jaunbaznīcām, jaunkristietībām, piemēram, kas radušās 20. gadsimtā, dažādu jaunu strāvojumu (neohinduisma, saientoloģijas, kristīgā ateisma, ekoreliģiju u.c.) ietekmē. Bet luterisms pēc savas būtības ir ārkārtīgi dogmatisks (es to šeit nesaku kritizējot) -- tas bija dogmatiskāks (t.i., stingrāks un cietāks tajā, ko tas uzskata par pareizo interpretāciju) par 16. gadsimta katolicismu, piemēram. Skat. Tridentas koncila vēsturi: daudzas no lietām, kuras šodien uzskata par tīri katoliciskām, tika dogmatiski nostiprinātas un pat gandrīz vai uzkonstruētas kā reakcija uz Lutera cietajām pārliecībām, par kurām kardināliem šķita, ka "nē, nu šitā jau nu gan nav, pārlasi Jēkaba vēstuli", utt.
Jo, protams, "kristietība" kā tāda - nevis luterisms - nav aizsargāta ar autortiesībām; ikviens var sevi saukt par jebko un sludināt absolūti pilnīgi jebko. Kas arī tiek darīts. Katoļi nesen neiekļāva un izsvieda (naturāli viņu, kā mūsdienās mēdz teikt, "vajājot" un "ierobežojot viņa vārda brīvību") vienu laikam jezuītu, kas bija uzrakstījis veselu sacerējumu par to, kā, nu, Kristus attiecības ar apustuļiem būtībā bija dzimumattiecības, krustā sišana bija viens liels un varens BDSM akts un tā tālāk.
Man nav nekādu iebildumu pret universālismu. Vispār nekādu. Es pat, varētu teikt, gaidu nākamo lielo universālistu, kas izvilks sulu no visām lielajām reliģijām un filozofiskajām sistēmām, un fizikas teorijām un uztaisīs no tā visa kaut ko lielu, skaistu un brīnišķīgu, kas mūs visus tad pārliecinās. Es neticu, ka tas notiks, bet ko lai zina. Mana problēma ar Juri Rubeni, t.i., ar Kenu Vilberu, Ričardu Roru un visu šo plejādi ir tāda, ka man viņu piedāvātais garīgums šķiet diezgan virspusējs un bieži arī garlaicīgs - turklāt, manuprāt, ir nopietna problēma ar ētikas daļu, jo to noteikti nevar reducēt uz "biežāk smaidiet" vai tml. Bet tas tā varbūt ir tikai man un es neesmu tipiskākais lasītājs.

P.S. Ja es būtu viņu vietā, LELB iekšējos konfliktus es noteikti nerisinātu caur portālu Delfi.

blessings, blessings (biežāk smaidiet)

Atj. Atvainojiet, ja šeit rakstītais kādam ir aizskaroši.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]marina_
2018-06-01 13:47 (saite)
bet kur tad lai liekas ar saviem garīgajiem meklējumiem, ar savu ceļu, kurš ved ārā no dogmām, varbūt vēl trausls un bezgaumīgs, pasmaidiet un tā, bet absoulīti nepieciešams mums visiem, lai drusku kļūtu, emm, mierīgāki, atspringtāki un iekš sevis vērsti

(Atbildēt uz šo)


[info]anonymous
2018-06-01 14:40 (saite)
Jā, "garlaicīgs" ir tieši tas vārds, ko pa galvu miļļāju jau gadiem.

(Atbildēt uz šo)


[info]annuska
2018-06-01 15:11 (saite)
mani tas nevis aizskar, bet apbēdina, jo Tu saki par Rubeni apmēram to pašu, ko Ilmārs Tolstovs, lai gan esi daudz gudrāka

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]teja
2018-06-01 16:19 (saite)
:o man nelikās, ka vina kaut ko sliktu par j.r. saka, es šo ieraxtu sapratu "nebrīnîeties ja no dogmatiskas organizācijas izslēdz kādu ar pārāk brīviem uzskatiem".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2018-06-01 16:22 (saite)
tajā rakstā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2018-06-01 16:22 (saite)
recenzijā

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2018-06-01 16:45 (saite)
bet arī šeit - ka viņš nav pietiekami kristietis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2018-06-01 16:46 (saite)
piedošanu, luterānis

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2018-06-01 17:13 (saite)
lūk
bet vispār arī 'kristietis' ir pārāk politiski un vēsturiski sarežgīts, par to sarunāties sanāk tikai intelektuāli vingrinājumi. neviens no tā neklūst ne labāks cilvēks nedz nāk tuvāk Dieva valstībai

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2018-06-05 10:51 (saite)
kas tur sarežģīts un politisks, Romas pagāni par kristiešiem sāka saukt kāda Jēzus Kristus sekotājus - jūdus, grieķus, ziemeļāfrikāņus, arābus un visus pārējos - ko pēdējie arī sāka nēsāt kā normālu atpazīšanas goda zīmi, kas vienlaikus ietver arī atšķirošo kritēriju: sekošanu Kristum, caur kuru tad arī ieiet valstībā. cits izplatīts apzīmējums - arī no ārpuses - bija "nācariešu sekta", taču tas nav tik raksturojošs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2018-06-06 01:00 (saite)
man nācies būt dažādos kristiešu lokos, kas citas denominācijas neuzskata par "īstiem kristiešiem". un tad vēl ticības apliecības jautājums, kur mēs par patiesību uzskatām kaut kādus vārdus kaut kādā valodā...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2018-06-06 01:21 (saite)
nav jābūt kaut kādos lokos, gan Jēzus, gan viņa apustuļi jau tolaik gana daudz runā par viltus kristiešiem, vilkiem jēru ādās, maldu ganiem, antikristiem un patiesību sagrozošām maldu mācībām. tad met šo savu aizspriedumu ne jau uz šodienas "kristiešiem", bet drīzāk uz galvenajiem vaininiekiem - Jēzu, apustuļiem un praviešiem. ticību dažādi indivīdi tajos pašos rakstos, kaut vai, kur Jēzus Pēterim jautā, par ko tas viņu tur, un Pēteris atbild:: "tu esi Kristus, dzīvā Dieva dēls" vai visi tie daudzie ļaudis, kuri jau tolaik apliecināja ticību, piemēram, uz grēku piedošanu un dzīvošanu nākamajā pasaulē vēl pirms Nīkajas utt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2018-06-06 01:23 (saite)
ar to es gribēju teikt, ka konstatēt, ka ir kristieši, kuri tādi ir tikai vārda pēc, ir kaut kas pilnīgi normāls = tā i r normāla un pat pavēlēta kristīgā prakse.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]annuska
2018-06-01 15:14 (saite)
pie tam, Rors pat nav izmests no Romas katoļu baznīcas, arī Lorenss Frīmans, škiet, joprojām ir priesteris

(Atbildēt uz šo)

gluži otrādi
[info]kants
2018-06-01 15:18 (saite)
tu tak esi cienīgākā un pazemību-mācošākā ideoloģiskā pretiniece ever:)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2018-06-01 16:24 (saite)
O, jūs sapratāt, ka šis ir "atbalsts" Rubeņa izstumšanai? Nē, nav. Rubenis baznīcai ir milzīgs, milzīgs zaudējums.

Šī bija "ideoloģiska pretestība", citējot Tevi, 1) neinformētajam veidam, kādā par šo izstumšanu tiek spriests; 2) izplatītam pieņēmumam, ka luterāņu teoloģija=bezjēdzīgs šķelošs dogmatisks bulšits; 3) pārliecībai, ka Aleksandrs Bite un pārējie ir ļauni un stulbi, jo viņi kritizēja Rubeni, kurš mums visiem patīk; 4) uzskatam, ka ir viena pareiza, īsta, mīloša, palīdzoša, ļoti pazemīga un autentiski kristīga luterisma interpretācija, proti, tā, ko izstaro Torņkalna Lutera draudze un LU teoloģijas fakultātes vadība

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kants
2018-06-01 19:54 (saite)
es aptuveni caur Roru par kristieti paliku:) bet ne par Rubeni runa - varbūt tieši viņa padzīšana tuvina nākamo reformāciju - jautājums ir par to, vai baznīcas identitātei jābūt vēsturiskai, resp. Lutera laika dogmatika ir pirms šodienas, bet tai nav jābūt šodienas situācijas cēlonim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2018-06-01 20:11 (saite)
jā, tieši par to ir jautājums, Tu pareizi pateici. tieši pa šo līniju notiek strīds. par to, vai cilvēka daba ir mainījusies, vai ir kaut kas jauns zem saules, vai teologi laika gaitā ir kļuvuši gudrāki, vai Bībeles teksti un veco koncilu atziņas ir novecojušas un tām nepieciešama modernizācija, modernāks jēdzieniskais aparāts, jauna antropoloģija, jauna sociālā teorija.

nav tā, ka es nesaprotu otras puses viedokli. un Tev ir taisnība: es esmu liela, lepna un uzpūtīga grēciniece, paldies, ka aizrādīji

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2018-06-01 21:37 (saite)
tas pats, nedaudz literārāk izteikts
https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/komentari/elles-aizstavibai-19431

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]annuska
2018-06-01 21:54 (saite)
"Torņaklna skolā" jau pirms pāvesta mācīja, ka elle ebreju valodā esot tā vieta aiz tempļa, kur bojājās upurēto dzīvnieku paliekas, tātad miskaste :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kants
2018-06-02 10:35 (saite)
es gadienā nerakstīju tieši pretējo? (bez ironijas?)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2018-06-03 12:29 (saite)
es sāku domāt, ka man arī ir 'teja' minētais autisma spektrs, jo es gandrīz neko nesaprotu, ko cilvēki komentē un raksta savos blogos..
atvainojos vēlreiz

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2018-06-05 10:59 (saite)
bet tā ir viltus dihotomija: kristietība jau no paša sākuma ir g a n vēsturiska (piesaistīta konkrētai vietai, laikam, tautai, miesai - inkarnācija!), g a n pārvēsturiska. jo nav jau tādas Lutera laika vai Augustīna "laika" dogmātikas: gan Augustīna "Dieva pilsēta", gan Lutera "Par gribas verdzību" (sevišķi polemiskajā rekursā pret Erasmu) ir tikpat aktuāli kā tolaik, tā šodie. ir tikai nemainīgā Dieva labā vēsts cilvēcei, tikpat nemainīgais Dieva likums - bez kura labā vēsts vienkārši zaudētu savu jēgu - tikpat nemainīgais cilvēka status naturae, un tikpat nemainīgais jaunās dzīves Kristū apsolījums.
melu tēvs jau arī visu laiku "vēsturē" maina formas, veidolus un izpausmes, bet substance taču paliek tā pati. un dogmātika ir atbilde šai melu tēva šeipšiftošanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]teja
2018-06-01 17:24 (saite)
mana problēma ar Rubeni, Vilberu un Roru ir ka vini ir balti intelektuāli vīrieši un likely autiskais spektrs. es ceru ka Tu nepārpratīsi, ko es saku. tas vienkārši neder visiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2018-06-01 17:52 (saite)
droši vien viscaur pārprotu, bet paldies par komentāru :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]teja
2018-06-01 18:59 (saite)
nu es nevainoju vinjus ad hominem bet viñu mācības formātu. tāirvispār kaut kàda intelektuāla utopija nevis universālisms

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2018-06-05 11:34 (saite)
Starp citu, ne tikai kalvinistu, bet arī konfesionāli ievirzīto luterāņu aprindās tavs minētais raksts vairākkārt atzinīgi pieminēts. Lielāku lomu gan nospēlēja Bites raksti pret agrāko Rubeni un attiecīgajās nedēļās pat šis - http://www.laikmetazimes.lv/2017/01/30/vardes-kurkst-pa-gravi-atkal-ruben’s-ruc…-pardomas-par-kadu-gramatu/ jo Bite & co nebija sagatavojuši teoloģisku šīs grāmatas atspēkojumu, kas arī deva ieganstu Torņakalna sašutumam, turklāt viņi kā argumentu izmantoja arī paša arhibīskapa divdomīgo un dažādi nolasāmo vērtējumu par grāmatu - kas arī ir situācijas galvenais cēlonis, jo ar visu pēdējos gados visnotaļ centralizēto aparātu un bīskapu kolēģiju un sviestainām hierarhijām ir radīta situācija, kurā zem vienas baznīcas sadzīvo dažādi, pat pretēji virzieni, un jebkurš var kā pēdējo instanci piesaukt arhibīskapa atvērtību dažādībai. Tikpat labi apbižotie varētu uzdot jautājumu, kāpēc konfesionāli luteriskais zars līdzvērtīga rakstura iebildumus neceļ pret Romkatoliskām tendencēm baznīcā (kas nozīmētu apstrīdēt arhibīskapu) uttujpr.

Un pie lutrāņiem - pat ar visiem vocatio formulējumiem - mācītāja jeb draudzes gana privāto personu un darbību nemaz tik viegli nevar nodalīt no publiskās. http://www.lelb.lv/lv/box/files/lelb_not._par_macitaju_kalposanu27sinode.pdf

"Mācītājam tiek atņemts mācītāja amats ar Bīskapu kolēģijas lēmumu, ja:
51.1.1. mācītājs ar savu dzīvesveidu ir smagi pārkāpis Sv. Rakstos minētās morāles normas un grauj mācītāja amata reputāciju;
51.1.2. mācītājs sludina mācības, kas pretrunā ar LELB Satversmes Preambulā noteikto mācību vai nepareizi pārvalda Sakramentus;
51.1.3. mācītājs ir atkārtoti vai ļaunprātīgi, vai smagi pārkāpis šo noteikumu nosacījumus;"

- jā, 16., 17. gs. jebkura luterāņu mācītāja publiski izdota grāmata attiecīgi arī tika uzskatīta par vienu no publiskās sludināšanas formām. Lielais šķēlums starp publisko/privāto mācītāja kalpošanas darbā un dzīvē vairāk radies 18.-19.gs., bet no tā nopietni luterāņi jau vairāk kā 150 gadus mēģina tikt prom. Autortiesības uz kristietību ir aizsargātas ar paša Kristus, viņa apustuļu un praviešu vārdiem, arī luterismam - kas nozīmē parakstīšanos zem katoliskajām un luterāņu ticības apliecībām - ir autortiesības, jo tās tiek uzskatītas par pareizu Dieva Vārda skaidrojumu, bet šī Vārda "autors" ir Gars, un viņš savas tiesības uz pēdējo patiesības instanci tomēr aizsargā. Luters ļoti labi šo visu apzinājās, tāpēc visu dzīvi vēl bez sava klasiskā jautājuma: "kā es varu zināt, būt drošs, ka esmu pestīts/ka man ir žēlīgs Dievs?" nemitīgi nokāvās ar jautājumu: "kā es varu zināt, ka tie nav tikai mani privātie personiskie uzskati, un ka es neesmu viens tāds gudrais?" Tāpēc tas, zem kā parakstās luterāņu mācītāji un draudze nav tikai kādas atsevišķās personas "cietas pārliecības", pēclutera paaudzes un jo sevišķi Hemnics ir daudz darījuši, lai parādītu, ka viņu mācība nav tikai kaut kāda atsevišķa īpatņa eksistenciālie pārdzīvojumi, kas formulēti dogmātikas valodā.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?