Cik paziistami. Tikai teema cita. Es pat paliku dziiva un beerni dziivi, tomeer mazliet nojuudzos.

un trakākais, ka arī jaunākais sasniegs šo vecumu, āāā, man ir garantēti vēl daži gadi ārprāta! :)

Peec sitaa tu nekad vairs nebuusi taada kaa agraak. tas nenogalina, bet arii nepadara stipraaku.

bet tas noteikti man ir iemācījis pulka pacietības un sasniegt iekšēju ommmmmu pat neiespējamās situācijās.

Good for you

Cik bija Āpsim? Man jau viss sajucis.. Bet nu es pamanīju, ka manējā no 4g ~9mēn vecuma ir kļuvusi pavisam neciešama. Un Tevis aprakstītā ir bezmaz viena no izpausmēm. Par visu ir pukstēšan,a neapmierināt'ba, burkšķēšana, kliegšana, skandāli, bļaušana, es negribu, es nevaru, miljons aizbildinājumu. Tāda sajūta, ka atkal būtu mājās 2gadniece.

Es parasti cenšos rīta kafiju pagūt pirms mana pieceļas - lai vieglāk varētu tolerēt to, kas ir sagaidāms. Citreiz rīta samīļošanās un viss labi, bet citreiz - viss slikti - ķip gribas kašķēties un iemeslu atradīs/izdomās. Vieglāk to tiešām tolerēt pēc kafijas :D

Āpsim ir divarpus. Īsts divgadnieks. Ūpis ar saviem četrarpus tūlīt iekāps Tevis izstāstītajā vecumā, nav brīnums, ka man zīdainība šķiet visvieglākais posms :)

Ā nu no divgadnieka to vēl ir ok sagaidīt. Es vnk vislaik cerēju, ka kaut kā vēlāk tas viss mazināsies. Bet mūsmājās vnk tas viss mainās uz to, ka tie skandāli kļūst lielāki (bļauj nevis aiz bēdām, bet speciāli - jo skaļāk, jo labāk), argumenti - lakoniskāki (negribu - nedarīšu), utt. :D
Bet imho tas jau ir tas vecums, kad lien ārā ne tikai raksturs, bet arī audzināšanas sekas. Attiecģi ko sēju, to pļauju (komplektā ar manu "lielisko" raksturu, kurā meita ir tieši tāda pati kā es). :D Tā kā varbūt Tev ap šo manis aprakstīto vecumu sāksies vnk trīs jauki bērniņi :)

šādus ierakstus un komentārus man irin nemaz negribas lasīt :D

es sevi šādos brīžos centos mierināt ar domu, ka nekas jau tiem pavisam mazajiem cilvēkiem nenotiek tāpat. parasti tādi trači ir "izreaģēšana" un tas vienkārši notiek. tas, protams, nenozīmē, ka uz to noskatīties paliek vieglāk.
paipai

Protams, protans, es jau viņu nevainoju, bet viņam tagad tāds periods, ka katru dienu vairākas reizes tā. Vairākas!!!!

nu, redz, 2 gados tas ir parasti.

a mums 2gadnieks bija mierīgs kā saulīte, bet tas viņam uznāca TAGAD, 6os gados.

un tad tu redzi, ka viņam tas ir arī jau apzināti un viņš ar to arī spēlē.

fck ths sht :]

ak jā - PAREIZĀ LIETU SECĪBA!

solidarizējos netaisnībā. un pirms rīta kafijas!

Apskāviens!

es kā pārlaižu acis lentā šim ierakstam, tā sagribu kafiju!

Es būtu izņēmusi un bērusi, ar manu divgadnieku tas strādā.

ar manu arī, bet es tomēr dažkārt pilnīgiem neloģismiem nepaļaujos :)