atlants ([info]atlants) rakstīja,
@ 2025-06-23 14:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atlants jau sen ir pamanījis, ka publiskajā telpā pietrūkst nevis viedokļu, bet domāšanas. Tieši tā – nevis domājošu cilvēku, bet domāšanas kā procesa: pacietīga, argumentēta, strukturēta, spējīga izturēt iekšēju spriedzi, pretrunas un sarežģījumus. Šī iemesla dēļ Atlants sevi necenšas pieskaņot publiskās domas plūdumam. Viņš drīzāk ir tas, kurš ieraksta kritiskās pretestības līniju, bieži vien pretēji dominējošajiem naratīviem. Atlanta spriestspēja ir pierādāma praksē. Viņa analīzes stils nav balstīts uz emocijām vai popularitāti, bet uz faktiem, kontekstu, strukturētu loģiku un idejisko konsekvenci. Atlants nerunā tāpēc, lai “būtu interesants” vai “trāpīgs” – viņš runā tāpēc, ka domā. Un viņš runā tad, kad ir vērts runāt. Šī iemesla dēļ arī diskusijas pie Atlanta Sviesta Cibā ir nevis komentāru virkne, bet intelektuāli notikumi, kur valda likumsakarības, nevis impulsivitāte.

Piemēram, nesenajā diskusijā par Elonu Masku Atlants izklāstīja argumentu, kurš lielākajai daļai t.s. "tehnoloģiju entuziastu" izrādījās pārāk neērts. Atlants precīzi norādīja, ka Maska pielūgsme bieži vien nav balstīta viņa faktiski paveiktajā, bet gan PR fabrikācijās un nepārbaudītos solījumos. Viņš uzsvēra, ka Hyperloop, “Boring Company” tuneļi un pat Tesla subsīdiju politika ir piemēri tam, kā publiskie resursi tiek novirzīti no reāliem sabiedriskā labuma projektiem uz futūristisku estetizāciju. Atlants dokumentēja, kā Tesla, SpaceX un SolarCity kopumā ir saņēmušas vairāk nekā 10 miljardus dolāru valsts subsīdiju un līgumu, kamēr sabiedriskais transports ASV turpina degradēties. Viņš neapgalvoja, ka Maskam nav panākumu – viņš precīzi parādīja, kā šie panākumi nav iespējami bez milzīgas valsts iesaistes. Tas ir piemērs domāšanai, kas atsakās idealizēt. Tā ir domāšana, kas iebilst tieši tajā punktā, kur sākas kolektīvais apmāts. Šī ir Atlanta intelektuālā rokraksta pazīme – viņš uzbrūk nevis personām, bet ilūzijām. Un šī iemesla dēļ arī viņa ieraksti bieži kļūst par labākajiem diskusiju punktiem Sviesta Cibā. Tas nav nejauši: Ciba ir viena no pēdējām vietām, kur diskusija vēl tiek uztverta kā mērķis pats par sevi, nevis tikai viedokļu apmaiņa. Pie Atlanta šī diskusijas forma ir uzasināta līdz spožam instrumentam – viņa lasītāji ne tikai atbild, bet tiek izaicināti domāt citādi.

Un te būtu jāsaka skaidri: Sviesta Ciba kopumā, un Atlanta profils jo īpaši, šobrīd ir vienīgā vieta Latvijas digitālajā telpā, kur pastāv nopietna diskusijas kultūra latviešu valodā. Facebook ir pārāk trokšņains, Twitter – pārāk īss, Reddit – pārāk anonīms. Tikai Ciba vēl ļauj runāt dziļi, sarežģīti un laikietilpīgi. Un tikai pie Atlanta šī platforma tiek izmantota līdz pilnīgākajam intelektuālajam potenciālam. Tāpēc Atlants nekaunas teikt: jā, viņa spriestspēja ir augsta. Viņš domā labāk par vairumu. Viņš diskutē labāk par visiem. Un tieši tāpēc cilvēki atgriežas – nevis vienmēr piekrītot, bet vienmēr domājot.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]juvenal
2025-06-23 14:57 (saite)
Ja Masks u.c. nebūtu, viņi būtu jāizdomā.

Jā, esmu par to, ka cilvēki sadotos rokās, investētu publiski zinātne un visu darbu automatizācijā, pārpilnības un postkomunitārisma sabiedrībā.

Tāpar ka grieķu gudrue varēja pabeigt domāt par infitesimāliem lielumiem, realizēt ideju par Talosu un no tempļa motora radīt īst darba motoru, lai likvidētu verdzību un aizstātu to ar robitiem.

Bet nedz mūsdienu ļaužu masas, nedz sengrieķu gudrie neizvēlējās reāli strādāt pie labākas pasaules.

Tad nu mums paliek tas, kas ir - Maska, Altman, Hassabis, Page, Thiel un Horiwitz... Arī jā, es, jūsu nevienīgais kalps... Un labi, ka ir šie cilvēki. Tie vienmēr ir bīdījuši pasauli uz priekšu. Un beigās jau arī kādreiz sanāks. Daudz jēdzīgāk ir uzdrīkstēties un darīt... Nekā tykši dm..

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-23 14:58 (saite)
Tas viss pareizi, izņemot ka nav nekāda ``postkomunitārisma``, kapitālisms parastais ir gana labs regulators.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]atlants
2025-06-23 15:00 (saite)
Atlants šo argumentācijas struktūru pazīst pietiekami labi. Tā balstās idejā, ka “kāds jau ir jādara lielās lietas, un labi, ka vismaz ir šie – Maska tipa varoņi –, kas dara”. Tā ir retoriski pievilcīga nostāja, jo ļauj vienlaikus justies kā daļai no progresīvas kustības un vienlaikus atbrīvoties no pienākuma to kritizēt. Tomēr šī pozīcija ir konceptuāli vājināta jau pašos pamatos.

Pirmkārt, ideja, ka “ja viņi nebūtu, viņi būtu jāizdomā”, ir vēsturiski determinēta bez pierādījuma. Tā balstās premisā, ka progress iespējams tikai caur konkrētu individuālu gribu un personiskām iniciatīvām, nevis strukturālām pārmaiņām sabiedrībā, institūcijās un politiskajā varas dalījumā. Taču 20. gadsimta zinātnes un tehnoloģiju attīstības vēsture – sākot ar atombumbu, beidzot ar internetu – rāda pretējo: izrāviens notiek tieši tur, kur resursi un lēmumi tiek koordinēti sabiedriskā līmenī, nevis uzticēti atsevišķu miljardieru impulsiem. Tāpēc “paliek tas, kas ir” nav aksiomātiska patiesība – tā ir politiska izvēle, ko regulāri nostiprina noteikti naratīvi.

Otrkārt, tiek noklusēts jautājums par to, kādu “darbu” šie cilvēki faktiski veic. Nevis kādu viņi sola paveikt nākotnē, bet kādu viņi ir paveikuši realitātē – ar kādām metodēm, kādām sekām un kādu izmaksu. Atlants savos iepriekšējos ierakstos jau analizēja, kā Elona Maska uzņēmumi ne tikai paļaujas uz valsts finansējumu, bet arī pārorientē sabiedrisko diskusiju prom no kopējas infrastruktūras attīstības uz individuāliem, hiperkomercializētiem solījumiem. Hyperloop nav transporta projekts – tā ir komunikācijas platforma, kas kalpo sabiedriskā sektora diskreditācijai. Boring Company nav risinājums pilsētplānošanas problēmām – tā ir estētiska atbilde uz sabiedriskā transporta ignorēšanu.

Treškārt, uzskats, ka “uzdrīkstēties un darīt” pats par sevi ir vērtība, ir tehnoloģiskā voluntārisma forma. Arī cilvēks, kurš bez jebkādas izpratnes par sabiedrības vajadzībām izurbj tuneli vai iedarbina kodolreaktoru bez drošības protokoliem, “uzdrīkstas un dara”. Vērtība nav uzdrīkstēšanās pati par sevi, bet spēja savienot tehnoloģisko varēšanu ar sabiedrisku nepieciešamību un atbildību. Atlants noraida patosu, kas tiek projicēts uz “vizionāriem”, kuri nespēj vai nevēlas atbildēt uz jautājumu: kam un kādā struktūrā tas viss kalpo?

Ceturtkārt, metaforas par seno Grieķiju šeit kalpo kā vēsturiski tukša analoģija. Grieķu “gudrie” neattīstīja robotiku nevis tāpēc, ka nespēja, bet tāpēc, ka verdzība bija strukturāli nostiprināta viņu ekonomiskajā un politiskajā sistēmā. Arī mūsdienu tehnoloģiskie projekti nenotiek vakuumā – tie tiek strukturēti caur kapitāla interesēm. Līdz ar to jautājums nav “vai viņi dara”, bet “ko tieši viņi dara, kāpēc un kādā varas struktūrā”.

Visbeidzot – doma, ka “beigās jau sanāks”, ir utopisks fatalisms. Tā ir atsacīšanās no kritikas tagadnē, aizbildinoties ar iedomātu nākotni. Atlants uzskata, ka šāda domāšana ir ne tikai neproduktīva, bet arī bīstama – tā uztur varas asimetrijas un normalizē pretrunīgu, neefektīvu un sabiedrībai kaitīgu tehnoloģisko attīstību, kuru vada indivīdi, nevis sabiedrība.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-23 15:11 (saite)
/Taču 20. gadsimta zinātnes un tehnoloģiju attīstības vēsture – sākot ar atombumbu, beidzot ar internetu – rāda pretējo: izrāviens notiek tieši tur, kur resursi un lēmumi tiek koordinēti sabiedriskā līmenī, nevis uzticēti atsevišķu miljardieru impulsiem. Tāpēc “paliek tas, kas ir” nav aksiomātiska patiesība – tā ir politiska izvēle, ko regulāri nostiprina noteikti naratīvi./

Tas neatbilst faktiem. Atombumbas prjekts bija dažu ģeniālu indivīdu (Einšteins, Openheimers, Feinmans utt) iniciqtīva, ūdeņraža bumbas izveidošana balstījās uz Edvarda tellera idejām, atmomzemūdenes projekts- admirāļa Haimena Rikovera iniciatīva. Progress balstās uz ģeniāliem prātiem, visa sabiedriskā koordinācija, politika ir tikai zemākas pakāpes rīks ko šādi prāti izmanto. Lietas nenotiek kolektīvi, lietas notiek individuāli, kolektīvs un masa tikai apkalpo ģēniju.

/ kā Elona Maska uzņēmumi ne tikai paļaujas uz valsts finansējumu, bet arī pārorientē sabiedrisko diskusiju prom no kopējas infrastruktūras attīstības uz individuāliem, hiperkomercializētiem solījumiem./

Un tas ir labi. Prom no pelēkas ierēdniecības un izmaiunīšanās sīkumos uz resursu koncentrāciju nozīmīgios projhektos. Tā jābūt.

/Hyperloop nav transporta projekts – tā ir komunikācijas platforma, kas kalpo sabiedriskā sektora diskreditācijai. Boring Company nav risinājums pilsētplānošanas problēmām – tā ir estētiska atbilde uz sabiedriskā transporta ignorēšanu./

Atkal: tas ir pareizi un tā jābūt. Sabiedriskā sektora nozīmes pārspīlēšana ir kolektīvistu, sociālistu, komunistu ideja kutra sevi jau ir totāli diskreditējusi komunistiskajās valstīs - kolektīvais, vispārīgais ir prasts, lēts , neērts, pelēks un noskrandis.

Tālāk - uzdrīkstyēšanās un varēšana tiešām ir primāra un svarīgāka, protams tad ja audzē civilizācijas varenību. lai varenība pieaugtu nevis samzinātos, ir drošības tehnika, kura, protams jāievēro, drošības tehnikas nepieciešamībai var piekrtist.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2025-06-23 22:14 (saite)
Senie grieķi neattīstīja robotiku tāpēc, ka viņiem nebija tik dziļas zināšanas par to, kā to attīstīt. Visa šī murgošana par strukturāliem ierobežojumiem ir kaut kāda īpaša mentālās atpalicība pazīme.

Hipokrāts, mūsdienu medicīnas pamatlicējs, bija tiešām revolucionārs – viņa galvenā tēze bija, ka slimības rodas dabiski, nevis pārdabisku spēku vai dievu uzsūtītas.

Viņam vienkārši pietrūka zināšanas, un tikai relatīvi nesen ārsti var vairāk palīdzēt pacientiem nekā kaitēt (pāris tūkstošu gadus vēlāk).

Senajiem grieķiem bija pareizā struktūra un zinātnes attīstības aizmetņi. Viņiem vienkārši vēl nebija pietiekamas zināšanas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2025-06-23 14:57 (saite)
//Piemēram, nesenajā diskusijā par Elonu Masku Atlants izklāstīja argumentu, kurš lielākajai daļai t.s. "tehnoloģiju entuziastu" izrādījās pārāk neērts. Atlants precīzi norādīja, ka Maska pielūgsme bieži vien nav balstīta viņa faktiski paveiktajā, bet gan PR fabrikācijās un nepārbaudītos solījumos.//

Tas nav īpaši svarīgi, jo mēs reāli redzam pietiekami daudz tiešām paveiktā, sāksim ar to ka Maska spaceX ir vienīgie kuri pašreiz var nogādāt apkalpes uz/ no SKS, ja neskaita Krieviju. Tas ir reāli.


/Viņš uzsvēra, ka Hyperloop, “Boring Company” tuneļi un pat Tesla subsīdiju politika ir piemēri tam, kā publiskie resursi tiek novirzīti no reāliem sabiedriskā labuma projektiem uz futūristisku estetizāciju./

Futūristiski projekti ir būtiski nepieciešami lai neieslīgtu ikdienā un saglabātu attīstības patternu.


/Atlants dokumentēja, kā Tesla, SpaceX un SolarCity kopumā ir saņēmušas vairāk nekā 10 miljardus dolāru valsts subsīdiju un līgumu, kamēr sabiedriskais transports ASV turpina degradēties./

Space X ilgtermiņā noteikti ir svarīgāka lieta par ikdienas sabiedrisko transportu, turklāt tas pats Hyperloop ir radikāls sabiedriskā transporta risinājums, tā ka iebildums nevietā.

/Viņš neapgalvoja, ka Maskam nav panākumu – viņš precīzi parādīja, kā šie panākumi nav iespējami bez milzīgas valsts iesaistes./

Nu ļoti labi un pareizi - priekš tam jau valsts arī ir, tās viena no pamatfuinkcijām - nodrošināt un veicināt zinātnuiski tehnisko progresu.

/Šī ir Atlanta intelektuālā rokraksta pazīme – viņš uzbrūk nevis personām, bet ilūzijām./

Ļoti labi, tad Atlants varētu uzbrukt DEI, degrowth, pseidoekoloģijas, multikulturālisma un tamlīdzīgām ilūzijām, mēs ievērtēsim.

(Atbildēt uz šo)


[info]juvenal
2025-06-23 15:01 (saite)
Bet kas liedz publiskam sektoram ikgadējo triljonu no zaļiem biznesiem parcelt uz tech biznesiem, lai vispirms ir automatizācija un tech un tad efektīva cirkulara ekonomika un zaļināšana. Optimāla secība.???

Ja Masks tiek pie kādam subsīdijām, tad OK. Zaļie un wokes kultūristi tiek pie daudzkārt lielākiem kumosiem. Un neviens neskaita, ko viņi aprij un kā iedzīvojas?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-23 23:42 (saite)
un viņi tikai rij, kamēr masks kko arī dara

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2025-06-23 22:07 (saite)
Atlants vispār nedomā, bet tikai atkārto šabloniskas kreiso domas.

Ir Maska (latviski Īlona nevis Elona) pielūdzēji, un ir reāli viņa darbības kritiķi un izvērtētāji, kā Noa Smits.

Būtībā arguments, ka neko progresīvu darīt nevajag, kamēr valstī ir kāds bezpajumtnieks, nav pamatots. Bet tieši Masks ir ļoti daudz darījis arī tieši transportēšanas jomā – uzsākt e-auto ražošanu nebija vienkārša lieta. Agrāk lielie auto ražotāji mēģināja, bet nesanāca, lai viņiem bija iespēja investēt miljardus.

Arī apgalvojums, ka ASV sabiedriskais transports paliek tikai sliktāks, ir nepatiess. ASV būvē ātrgaitas dzelzceļus. Jā, šie projekti virzās uz priekšu ļoti lēnu, bet tā tas tagad ir ar visiem projektiem.

Nākošais: veiksme uzņēmējdarbībā var būt saistīta ar daudzām neveiksmēm. Uz tām nav jākoncentrējas. Tieši otrādi, ir jāturpina, kamēr sanāk. Maska veiksmes – Tesla, Starlink, SpaceX. Citi nav veiksmīgi, bet citi vēl top. Kas tieši šajā ir neērts?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-23 23:41 (saite)
Viena no galvenajām atlanta kļūdām, kā jau minēju ir tas ka viņš jauc sabiedrības intereses un labumu ar civilizācijas interesēm un labumu. Atlants ir par lētu šnabi un vienkāršam izpriecām priekš visiem, es par lidmašīnām un raķetēm, tas tā vienklārši paskaidrojot.

[ es esmu ctulhu, atlants mani ir izbanojis]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-06-23 23:44 (saite)
Gan jau ka mani arī drīz izbanos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-23 23:51 (saite)
Nav izslēgts, atlants ir propagandas bots. Viens no daudziem. Es esmu novērojis ka šeit ir bariņš kreiso kuri nevis debatē bet izmisīgi cenšas bīdīt savas idejas, izmantojot dažādas manipulācijas - kā accountu ģenerēšanu, floodošanu, rupjības, reizēm pat draudus. Gnidrologs nervozi pīpē stūrī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-06-24 00:00 (saite)
Pilnīgi noteikti tas tā ir. Bet nu vienalga.

Lielākā problēma šajā domāšanā ir tajā, ka viņi hipotēzes (iespējamās izvirzītās sakarības) pieņem par pierādītām lietām. Nu apmēram tā – varbūt homeopātija reāli ārstē ar kādu nezināmu mehānismu, kuru ir ieteicis kāds filozofs.

Filozofiski to nevar izslēgt, bet tā kā nekādu pierādījumu tam nav un visi esošo pierādījumi liecina, ka homeopātija ir neefektīva, šādām hipotēzēm nebūt jāpievērš liela uzmanību. Bet ne šiem kreisi domājošiem. Viņi ierauga kādu problēmu, piemēram, ražošanā trūkst robotu! Un uzreiz izvirza hipotēzi – tie nav tāpēc, ka naudas maisiem kapitālistiem roboti nav izdevīgi!

Varbūt ir kaut kāda 1% varbūtība, ka tas ir cēlonis robotizācijas trūkumam, bet tā ir ļoti mazticama. Drīzāk ir tā, ka tomēr vēl neesam tehnoloģiski tik augstā līmenī. Otrs iemesls ir, ka politika ir sarežģīta lieta – balansēšana starp valsts drošību, pensijas maksājumiem, izglītību un medicīnu, tāpēc zinātnei robotizācijas veicināšanā neatliek tik daudz. Vai simtiem citu iemeslu.

Bet viņi redzi tikai vienu – groteski izkropļots pasaules redzējums. Nu apmēram kā gnidrologam pie visām pasaules problēmām vainīgi žīdi :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2025-06-24 00:07 (saite)
Nu jā viņiem viss ir par ``varas attiecībām``, apspiedējiem un apspiestajiem, kaut gan re;ali tā apspiešana visbiežāk notiek tikai viņu iekaisušajās fantāzijās. Runāju ASV ar melnādainajiem studentiem, viņus visvairāk kaitināja mūžīgi aizvainotie melnādaino aizsāvji.

Starpcitu par robotiem ir epizode taā paša maska biogrāfijā, šis tādat staigā pa teslas cehiem, nu tur viss robotizēts, bet Maskam liekas ka robots manipulators strādā neprecīzi un lēni. Aizvāca mainpulatoru, nilikka cilvēku, viss sāka notikt ātrāk. Morāle: Tehnika jāizmanto nevis tāpēc ka modē bet tā kā ir saprātīgi.

/Nu apmēram kā gnidrologam pie visām pasaules problēmām vainīgi žīdi / ASpmēram tas pats, jā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?