/Taču 20. gadsimta zinātnes un tehnoloģiju attīstības vēsture – sākot ar atombumbu, beidzot ar internetu – rāda pretējo: izrāviens notiek tieši tur, kur resursi un lēmumi tiek koordinēti sabiedriskā līmenī, nevis uzticēti atsevišķu miljardieru impulsiem. Tāpēc “paliek tas, kas ir” nav aksiomātiska patiesība – tā ir politiska izvēle, ko regulāri nostiprina noteikti naratīvi./

Tas neatbilst faktiem. Atombumbas prjekts bija dažu ģeniālu indivīdu (Einšteins, Openheimers, Feinmans utt) iniciqtīva, ūdeņraža bumbas izveidošana balstījās uz Edvarda tellera idejām, atmomzemūdenes projekts- admirāļa Haimena Rikovera iniciatīva. Progress balstās uz ģeniāliem prātiem, visa sabiedriskā koordinācija, politika ir tikai zemākas pakāpes rīks ko šādi prāti izmanto. Lietas nenotiek kolektīvi, lietas notiek individuāli, kolektīvs un masa tikai apkalpo ģēniju.

/ kā Elona Maska uzņēmumi ne tikai paļaujas uz valsts finansējumu, bet arī pārorientē sabiedrisko diskusiju prom no kopējas infrastruktūras attīstības uz individuāliem, hiperkomercializētiem solījumiem./

Un tas ir labi. Prom no pelēkas ierēdniecības un izmaiunīšanās sīkumos uz resursu koncentrāciju nozīmīgios projhektos. Tā jābūt.

/Hyperloop nav transporta projekts – tā ir komunikācijas platforma, kas kalpo sabiedriskā sektora diskreditācijai. Boring Company nav risinājums pilsētplānošanas problēmām – tā ir estētiska atbilde uz sabiedriskā transporta ignorēšanu./

Atkal: tas ir pareizi un tā jābūt. Sabiedriskā sektora nozīmes pārspīlēšana ir kolektīvistu, sociālistu, komunistu ideja kutra sevi jau ir totāli diskreditējusi komunistiskajās valstīs - kolektīvais, vispārīgais ir prasts, lēts , neērts, pelēks un noskrandis.

Tālāk - uzdrīkstyēšanās un varēšana tiešām ir primāra un svarīgāka, protams tad ja audzē civilizācijas varenību. lai varenība pieaugtu nevis samzinātos, ir drošības tehnika, kura, protams jāievēro, drošības tehnikas nepieciešamībai var piekrtist.