antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2021-10-28 00:18:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
JBP ķermeņa valoda
[info]bauda, šis Tev, no kultu pētnieka perspektīvas! Goda vārds, nemeklēju, uzdūros pilnīgi nejauši, lasot par kultiem. :)

What speaking like Jordan Peterson probably feels like

"He spoke in the round. He absorbed every dewy-eyed question into his feedback loop. He made lingering and deep eye contact with every woman in the crowd. The inner ring seemed to think he was speaking to each of them individually, privately. (..) On the other hand, there are scads of people who can’t stand watching him or listening to him. They cringe through every breathless paragraph. His strangulated voice is like nails on a chalkboard. They feel claustrophobic at the long droning whine of performed intellectual brilliance."

"I confess: I adopted the Peterson-body while reading from my poetry and novels back in the 1990s, as a classical music vocalist, while teaching yoga or meditation, and while proselytizing for the two cults that I was in."

"Peterson has mastered the muscular ballet of inflated masculine intellectualism. He embodies the wish of otherwise liberal men who feel that speech is the only sanctioned public violence left to them.

He can be pipsqueaky but imperious. He can whine on stage and still be seen as commanding. He can express pain and fragility as an emperor of confidence. He can have his lobster and eat it too."

"Peterson’s body tells them it’s okay to strike out from an avoidant bubble of self-fascination. It says that you can be as wimpy and whiney as you really feel inside, and yet still dominate. His body tells them that their own endless internal monologue of grievance is noble, smart, productive, and should be monetized."


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2021-10-29 10:25 (saite)
Es neredzu, kā tu savā norādē izproti atšķirību starp Eiropas un anglosakšu tiesību tradīcijām un vārda brīvības koncepciju tajās. Tieši tai pašā saitē ir speciāli pāris rindkopas par personu vietniekvārdiem un tiek norādīts, ka:
Since the changes brought forth by Bill C-16 do not mention pronouns, both Cossman and Brown cite a 2014 policy released by the Ontario Human Rights Commission (OHRC) for guidance.
Page 18 reads: “Gender-based harassment can involve: (5) Refusing to refer to a person by their self-identified name and proper personal pronoun.
The policy itself is not legally binding, Cossman says, but a human rights tribunal “does tend to follow the policy that’s articulated.
The OHRC is a provincial body, however — whereas Bill C-16 is federal — but Brown says the Department of Justice has said the federal guidelines will mirror the OHRC policy. (izcēlumi mani)

Kas ir tieši tas, par ko Pītersons vismaz savulaik bažījās. Un viņš par to bija runājis stipri nopietnāk nekā šai tvītā, tai skaitā, piemēram, Kanādas senāta komitejā, tāpēc piesaukt tieši tvītu (kā principiāli nenopietnu mēdiju) izklausās vairāk pēc ad hominem.

Par kultūrmarksismu neizteikšos, jo tur mūsu viedokļi varētu drīzāk sakrist.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-29 11:21 (saite)
Noskatījos to senāta sēdi, un tur jau senatori arī norādīja uz šiem pašiem principiālajiem iebildumiem, uz ko JBP & co patiesībā nav atbildes:

1. Neviens (C-16) nespiež lietot jaunizdomātus personvārdus, vienmēr ir iespēja lietot vai nu vārdu, vai vienkārši teikt "they". Ievēro, ka tas ir centrālais JBP arguments - ka viņam spiedīšot lietot "zhe", utt, kamēr par neko tamlīdzīgu neiet runa. Viņi tur taisnojas visādiem slippery slope argumentiem, bet nu jau arī pēdējo gadu pieredze rāda, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek (tāpēc piesaucu to twītu - jo šāda šmaukšanās ir burtiski vienīgie piemēri, ko viņi vispār var piesaukt!).

2. Ir zināms, ka trans cilvēki gan eksistē, gan pret viņiem notiek gan diskriminācija, gan vardarbība. Tādā ziņā tos iekļaut aizsargātā grupā ir tikai loģiski.

3. Viņam norāda, ka burtiski visas psihologu biedrības atzīst, ka dēļ gender identy notiek uzbrukumi, un ka šos cilvēkus no tiem būtu jāaizsargā, pretēji JBP apgalvojumam, ka tas viss esot "modernisma" ar "marksistisku" ievirzi izgudrojums (ievēro, ka senāta priekšā ne reizi neatveras mute pateikt "kultūrmarksisms"). Viņa atbilde kā vienmēr nošļūc uz to, ka viņam "spiedīšot" kaut ko teikt, bet skat. 1.

Man tas viss izklausās pēc vienkāršas naida kurināšanas politisku mērķu vārda. Skat., kā sliktie marksisti izdomājuši personvārdus, un tagad uzspiež mums tos teikt. Kamēr realitāte ir tā kā tajā tiesas gadījumā - cilvēks nepārtraukti lieto nepareizo dzimumu, un dara to apzināti, lai kādu sāpinātu (tajā gadījumā savu bērnu). Tieši šie otrie gadījumi ir tie, pret ko šis likums paredz aizsargāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2021-10-29 13:16 (saite)
1. Priecājos, ka tā ir, bet ievēro, ka tas, ko tu saki, ir tieši pretēji tam, kas rakstīts tiešā tekstā tevis iedotajā linkā (pirmais pasvītrojums, ko citēju).

2. Neapšaubāmi. Cik nu es atceros šo seno figņu, viss JBP arguments bija, ka jebkurš cilvēks drīkst saukt jebkuru citu, kā vien vēlas un ka nedrīkst ar likumu piespiest TEVI VISOS gadījumos saukt mani, kā nu ES vēlos, un sodīt tevi, ja tu to nedari. Izņēmmumi būtu kontekstā, kad ir pamats domāt par runas faktisku bīstamību adresātam. Piemēram, pūlī uzkurināt un lietot nicinošu valodu, kas var novest pie vardarbības, utt. Citiem vārdiem sakot, kad runa ir par spēka pozīcijām.

3. Jautājums jau, KĀ šie cilvēki ir jāaizsargā un KAS ir jādara, lai viņiem būtu droši. Kā jau teicu, JBP apgalvojumi par modernismu un marksismu arī man nešķiet adekvāti, bet acīmredzot viņam šķita, ka ir pamats uztraukties par runas brīvības pārlieku ierobežojumu.

Priecājos, ka īstenība nav tik drūma, un ka cilvēku nesauks pie tiesas tāpēc, ka viņš ikdienas situācijā atļausies nesaukt kādu citu tai vārdā, ko viņam pieprasa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2021-10-29 17:49 (saite)
Ok, sapratu jautājumu par 1. - tur iet runa par "harassment" kontekstu, kas ir vairāk nekā nejauši vai neapzināti kādu nosaukt nepareizā personvārdā. Piemēram wikipēdija to apraksta kā: "behavior that demeans, humiliates or embarrasses a person, and it is characteristically identified by its unlikelihood in terms of social and moral reasonableness". Šādā kontekstā ir diezgan skaidrs kā cita starpā saukšana vecajā dzimumā (it īpaši publiski) ar mērķi pazemot cilvēku ir "harrasment", bet aizmāršība vai pārteikšanās nav.

Par 2. - nav jau tiesa. Prasība ir nesaukt nepareizi (cilvēkam nepieņemamā veidā), nevis noteikti saukt kā prasa. Par to jau tā runa - vari saukt vārdā, vari saukt neitrāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?