Es neredzu, kā tu savā norādē izproti atšķirību starp Eiropas un anglosakšu tiesību tradīcijām un vārda brīvības koncepciju tajās. Tieši tai pašā saitē ir speciāli pāris rindkopas par personu vietniekvārdiem un tiek norādīts, ka:

Since the changes brought forth by Bill C-16 do not mention pronouns, both Cossman and Brown cite a 2014 policy released by the Ontario Human Rights Commission (OHRC) for guidance.
Page 18 reads: “Gender-based harassment can involve: (5) Refusing to refer to a person by their self-identified name and proper personal pronoun.”
The policy itself is not legally binding, Cossman says, but a human rights tribunal “does tend to follow the policy that’s articulated.”
The OHRC is a provincial body, however — whereas Bill C-16 is federal — but Brown says the Department of Justice has said the federal guidelines will mirror the OHRC policy. (izcēlumi mani)

Kas ir tieši tas, par ko Pītersons vismaz savulaik bažījās. Un viņš par to bija runājis stipri nopietnāk nekā šai tvītā, tai skaitā, piemēram, Kanādas senāta komitejā, tāpēc piesaukt tieši tvītu (kā principiāli nenopietnu mēdiju) izklausās vairāk pēc ad hominem.

Par kultūrmarksismu neizteikšos, jo tur mūsu viedokļi varētu drīzāk sakrist.