antiprojekcija ([info]antiprojekcija) rakstīja,
@ 2023-01-29 14:56:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Zaļā nākotne
Daudz lasām par modeļiem, bet pataustīt parasti neviens nedod. Lūk uzdūros vienam modelim, kam ir pieejama fantastiska vizualizācija: http://neocarbonenergy.fi/internetofenergy/

Modelis balstīts uz laikapstākļu simulāciju, un parāda kā visa pasaule var tikt nodrošināta ar enerģiju izmantojot tikai atjaunojamās tehnoloģijas - saule, vējš, biomasa, hidro, geothermal. Uzglabāšanai izmanto baterijas, pumped hydro, CAES un Power-to-gas (šajā modelī lietots metāns nevis ūdeņradis). Modelējot cenas atbilstoši novērotajiem learning curves, šāda tīkla izmaksas (LCOE) globāli būtu zem 0.06 EUR/kWh - lētāk, nekā šodien.

Konkrētajā modelī kodolenerģija nav iekļauta, jo tā nav atjaunojama - taču kā raksta autori, pat mēģinot to iekļaut, modelis to neizmanto, jo tā nav cost competitive.

Viens interesants secinājums par gaišo nākotni - ogles un pat gāzes ģenerācija nākotnē neatmaksāsies pat skatoties tīri darbināšanas izmaksas, tādēļ to vienkārši dabūs slēgt ārā pat bez īpašas likumdošanas.

Turu īkšķus. :)


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 15:42 (saite)
1) Iet runa par p2g - metānu, kas ražots no H2O + atmosfēras CO2. Līdz ar to tur ir noslēgts cikls.

2) Biokurināmais nav pamats, kopumā modelis paredz 70% saules enerģiju, 18% vēju, bet lielāko daļu no atlikušā - hidro. Biokurināmais ir būtisks tikai atsevišķās vietās, kur tam ir dabiski priekšnosacījumi (līdzīgi kā geothermal).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 15:46 (saite)
1) Noslēgts cikls protams ir labāk par CO2 koncentrācijas audzēšanu atmosfērā bet uzdevums, cik es saprotu ir CO2 līmeni atmosfērā samazināt, tāpēc vajadzētu izvēlēties tos paņēmienus kas viņu izvāc nevis laiž pa riņķi.
2) Geotermālā enerģija dažās vietās tiešām var konkurēt ar AES un to labi papildināt. Kāreiz seismiski aktīvas vietas kur AES būvēt nevar ir arī geotermāli akttīvas vietas, tas meiko sensu. Bet 70% no saules paneļiem nozīmētu ļoti liela izmēra solārās fermas, kuras kā jau teicu nav kompaktas, degradē vidi. Perspektīvs risinājums ir izvietot saules enerģijas savācējus ārpus zemes atmosfēras, to arī var, tikai tur ir jāizdomā kā enerģiju nogātād pie patērētājiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 15:53 (saite)
Nu ja kāds izdomās maģisku tehnoloģiju CO2 samazināšanai, tad samazināsim. Labākais uz ko varam cerēt ar esošām tehnoloģijām (ieskaitot AES) ir nepūst tur jaunu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 15:56 (saite)
Tieši tā, nepūst tur jaunu.

Un nekādas maģijas - tas pats p2g process, tikai iegūto metānu izmantojam nevis kā degvielu, kas CO2 izmet atpakaļ atmosfērā bet kā ķīmiskās rūpniecības izejvielu, no metāna var taisīt citus ogļūdeņražus, spirtus, skābes, polimērus un būtībā visus pārējos organiskos savienojumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 15:58 (saite)
Nu tas jau viens otru nekā neizslēdz, vai ne? Daļu lieto enerģijas uzkrāšanai, daļu industrijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:01 (saite)
Jā iespējams ka dažās vietās kādu laiku nāksies izmantot ogļūdeņražu degvielu, kamēr nav konstruēti tik pat ērti H2 dzinēji, konkrēti tas ir aviācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:03 (saite)
Es arī domāju, ka ilgtermiņā enerģijas glabāšanai lietos H2, nevis CH4 - vienkārši dēļ augstākās efektivitātes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:07 (saite)
Tā varētu būt, ja metāliskais ūdeņradis

https://en.wikipedia.org/wiki/Metallic_hydrogen

izrādīsies metastabils un uzkrājams, tad tā ir ļoti laba enerģijas uzkrāšanas forma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 15:59 (saite)
Nu tob., problēma ir tajā, ka atmosfērā ir tik daudz CO2, ka mums to nespīd ar p2g būtiski samazināt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:05 (saite)
Un vēl es vēlējos piezīmēt ka drošai enerģētikai (lai nesanāk nodarboties ar optimization of demands, t.i. knapināšanos un ierobežošanos) jābalstās ir vismaz 3 dažādiem paņēmieniem, tīri redundancei. Ja mēs vienu paņēmienu - dedzināt ogļūdeņražus elektrības ražošanai - atmetam, tad paliek saules, vēja/ ūdens un atomenerģētika. Nu un ģeotermālie avoti lokāli.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:09 (saite)
Jau bez AES ir vairāk paņēmienu:
1) vējš,
2) saule,
3) hidro,
4) īstermiņa uzglabāšāna baterijās
5) ilgtermiņa uzglabāšana H2/CH4

Paliek tikai jautājums par pareizajām proporcijām, lai nosegtu visas vajadzības un būtu ekonomiski.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:13 (saite)
Tie īsti nav nav atsevišķi paņēmieni, jo būtībā mums ir kas

- enerģijas iegūšana pa taisno no saules - saules paneļi
- enerģijas iegūšana no atmosfēras/ hidrosfēras kustības ( kas būtībā tāpat ir neyieša saules enerģijas izmantošana)
- enerģijas iegūšana no skaldāmajiem elementiem - atomenerģija
- enerģijas iegūšana no zemes iekšējā siltuma.

Tātad avoti: saule (tieši un netieši), skaldāmie elementi un planētas iekšējais siltums. 3galv. veidi.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:15 (saite)
Tu tā kā vēlies nodrošināties pret situāciju, kad saule beigs spīdēt? Domāju, tad mums būs lielākas problēmas. :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:18 (saite)
Starp sauli un mums ir atmosfēra ar saviem laikapstākļiem kurus mēs nemākam kontrolēt => mums vajag enerģijas avotu kas nav no tā atkarīgs. Tāds ir reāli AES un potenciāli kosmosā izvietotas saules elektrostacijas, bet ar tām ir virkne vēl neatrisināti inženiertehnisku problēmu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:15 (saite)
+ vēl kas attiecas uz apkuri, iespējams lētāk izrādīsies uzkrāt siltumu, nekā enerģiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:20 (saite)
Arī derīgs papildu variants, man ir tikai viens vispārējs padoms: Ne vienmēr skatīties kas ir lētāk, vairāk skatīties kas ir ērtāk, kompaktā, drošāk, labāk kontrolējami, jaudīgāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:37 (saite)
Mēs pilnīgi visās lietās pie vienādas kvalitātes skatāmies, kas ir lētāk, jo lētāk = vairāk. Un 1 kWh = 1 kWh neatkarīgi no tā kā tā ir ražota. Tāpēc lētāk šeit ir vissvarīgākais kritērijs (protams, pieņemot, ka tīkla stabilitāte un vajadzīgās jaudas ir nodrošinātas - šīs lietas neviens nepiedāvā kompromitēt).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:40 (saite)
Nē, vismaz tik pat svarīgi kā lētums ir arī vadāmība un drošība - jo ko man līdz lēts elektrības piegādātājs kuram piemēram ir iespējami pārtraukumi. Es tādu pasūtītu 1 māju tālāk un pirku dārgāk bet ērtāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:41 (saite)
Bet nu jā tu pareizi saki - pie vienādas kvalitātes.

Atslēgvārds ir kvalitāte.

Elektrības piegādātājs kas var nodrošināt jebkuru jaudu un dara to stabili ir kvalitatīvāks, ir diezgan acīmredzami kā tādam piegādātājam jābūt avotu diversitātei. Rezervēšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antiprojekcija
2023-01-29 16:48 (saite)
Tā "jebkuru jaudu" daļa ir viltīga - līdz šim tā nebija problēma, jo pašas ģenerācijas stacijas bija lētas salīdzinot ar degvielu, līdz ar to tās varēja būvēt ar uzviju, pat ja tas nozīmēja, ka tās darbojās varbūt 50% no laika. Attiecīgi, pie vajadzības jaudu varēja dubultot "just like that".

Ar AES un atjaunojamajiem resursiem tā nesanāk. Konkrēti AES šeit ir pati nekonkurētspējīgākā tehnoloģija, jo uz papildu jaudu jāgaida 10-20g. Kurš šodien nopietni var prognozēt, kādas jaudas mums vajadzēs pēc 20g?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 16:58 (saite)
Pčc 20 gadiem mums vajadzēs lielākas jaudas. Tik tālu ir skaidrs. Līdz ar to izeja no šīs krīzes ir masīvi būvēt AES, ņemot vērā kā būvēšanas laiki ir ilgi un kamēr AES nav sabūvētas - cik ir iespējams kompensēt ar sauli utt, cik nav iespējams - atstāt TEC un ņemt tos ārā par tik par cik palaižas jauni reaktori.

AES būvēt ir ilgi => jo ātrāk sāksim, jo ātrāk tiksim pie ērtas elektroapgādes, bez vajadzības sekot patēriņam.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2023-01-29 17:22 (saite)
vai arī ieguldīsim resursus lētāku un efektīvāku enerģijas ieguves veidu izpētei un attīstīšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 17:31 (saite)
Nevis vai/ arī bet un/ arī. Kodolsintēzes pētījumi protams tiek turpināti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2023-01-29 17:58 (saite)
tev tak saka, ka nav perspektīvas, jo dārgi , tu skaiti mantras un atkārto tās pašas dogmas.

kāpēc jāattīsta dārga tehnoloģija, kurai ir nepieciešama sarežģīti iegūstama degviela, pēc kuras paliek radioaktīvi atkritumi, ja ir alternatīvas? kāpēc tu tik spītīgi atsakies aplūkot šīs alternatīvas? tev ir kāda privāta merkantila interese atomenerģijas biznesā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 18:01 (saite)
Es jau izskaidroju kāpēc dārgi nav arguments.

//kāpēc jāattīsta dārga tehnoloģija, kurai ir nepieciešama sarežģīti iegūstama degviela,//

Tāpēc ka jaudīgi, kompakti, ērti - labi vadāmi.

/pēc kuras paliek radioaktīvi atkritumi,/

kas arī ir vērtīga izejviela

/ja ir alternatīvas? /

Nav. Ir vērtīgi papildinājumi, tos Antiprojekcija parādīja, bet alternatīvas - nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zazis
2023-01-29 18:07 (saite)
:D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-01-29 18:09 (saite)
:P

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?