pajautā! -

Šo te visvairāk ietekmējot divi faktori (pieņemot, ka mācīšanās laiks + prakses laiks ir līdzīgi):
1) tas, cik agrā bērnībā cilvēks ir sācis mācīties attiecīgo svešvalodu (jo agrāk, jo mazāks akcents)
2) cilvēka muzikālā dzirde (jo labāka muzikālā dzirde, jo vieglāk iemācīties citas valodas)

Pēc maniem, gluži pretēji, tā ir. Biju ievēŗrojis, ka tie, kas ātri apgūst mūzikas instrumentus, ātri apgūst arī valodas. Kā likums.

Jautājums - vai viņi tiešām pārvalda instrumentu profesionāli vai arī spēj nospēlēt uz sitiena tikai to, ko paši spēlē? Nav jābūt ar absolūto dzirdi, lai kļūtu par estrādes zvaigzni.

People with good musical ability can learn to pronounce words in another language better thanpeople who do not have good musical ability.
The more formal education you have and the younger you are when you start, the better you will beat learning a 2nd language.

-> konspekts no Kosslyn, Stephen M., and Robin S. Rosenberg. Introducing Psychology: Brain, Person, Group. 4th Edition. Pearson Education, 2010. ISBN: 9780558882846.

Savākts no šejienes

Tomēr ir atšķirība vai cilvēks mācās un viņam tas lēni padodas vai viņš vispār nemācās un tāpēc arī neko nemāk. Varbūt tie mūziķi, ja vien mācītos valodu, mācītos to ātrāk par kādu bez muzikālās dzirdes.

Klau, vienkārši notici ka tā ir.

Atsaucoties uz to, ko rakstīja digna. Ja kāds "krievu" mūziķis būs žīds, tad gandrīz ar garantiju runās ar mazāku akcentu angliski, nekā parasts krievs, neskatoties uz to, ka krievu un angļu valodas fonētiski ievērojami atšķiras.

Tas tāpēc, ka žīdiem vairāk kā citiem ir attīstīta atdarināšanas māksla, ne velti lielākā daļa parodētāju nāk no viņiem.

Kur te ir ola, kur vista, īsti nezinu, bet arī starp mūziķiem viņu ir proporcionāli daudz.

Mans brālēns nav žīds, bet arī viņš brīnišķigi māk atdarināt dažādas skaņas, cilvēkus,
viņš necieš sķību dziedāšanu tur, kur citiem viss šķiet OK
un viņam brīnišķīgi padodas runāt svešvalodās, lai gan uzcītības viņam nav vispār.

man anglenes skolotājs teica, ka iepriekšējais šitāds frukts ir bijis Plakidis [es dziedu sliktāk par sarūsējuu dušas rori, kamēr par P. jautājumu nav], tā ka davaj to izmīto mītu par abs_muz_di mīnusojam un netiražējam. par vecumu tikdaudz trāpīts, ka valodā labāk ienirt „bērna prātā”, ilgstoši un atraisīti imitējot, par neprecizitātēm saņemot mīļus pielabojumus nevis divniekus.
bet skola jau tūdaļ ir klāt un pat labākos no mums sačakarē.
tas galīgi nav tik viennozīmīgi, kā te jau minēts.

Daudz kas tieshaam ir atkariigs no taa, kas maaca konkreeto valodu. Ja native speaker, tad maacaamajam pielips tas native speaker akcents vairaak vai mazaak. Vide arii ljoti ietekmee. Es daudz laika beerniibaa pavadiiju skatoties amerikaanju filmas, tagad visi saka, ka man diezgan speeciigs amerikaanju akcents.

pieliip tas, ko visvairak dzird. man studiju laika bija NYC akcents, pec tam Oksfordas, tagad man visi jauta, kada man saistiba ar Glasgovu. Tikai francu valodaa es runaju latviski.