neskatīšos video, bet šī skaitās sen zināma lieta. vecāki, kas nevakcinē bērnus, arī mazāk ved bērnus pie ārstiem un vairāk cenšas ārstēt paši. attiecīgi sanāk statistika, ka viņu bērni slimo mazāk.

droši vien pazīsti gan tādus vecākus, kas ved bērnu pie ārsta ar katrām iesnām un lieto nopietnas zāles pie nedaudz paaugstinātas temperatūras, gan tādus, kas visu ārstē ar mājas līdzekļiem un pašu sameklētām gudrībām, un pie ārsta iet vien tad, ja vajadzīga zīme skolai. tie nevakcinētāji ar lielu varbūtību ir otrie, jo viņi vairāk uzticas sev un mazāk uzticas ārstiem. nu un salīdzināt šo divu grupu bērnus slimošanas biežumā var vien tad, ja katru ikdienā novēro kāds ārsts. ja novērotu - tad tam būtu rakstā/prezentācijā jābūt uzsvērtam.

(Reply to this) (Thread)

Nerunāsim par tiem (protams, salīdzinoši nedaudzajiem), bet tomēr - bērniem, kuri nevakcinācijas dēļ vnk nomirst. Viņi arī tātad turpmāk neslimo...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tie, kas nomirst no vakcīnām, tie arī vairs neslimo, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jup, tie arī neslimo.

(Reply to this) (Parent)

es runāju par to, ka statistikai nevar ticēt. un šeit statistikā ir salīdzināti dzīvi bērni, tā ka par nomirušiem runā kaut kkur citur. ja kāds tic šai statistikai, tad viņam ir jāiepazīstas ar citiem iespējamiem iemesliem, kādēļ šīs divas grupas atšķiras. nomiršana no vakcīnas ir ļoti reta, kamēr neuzticēšanās ārstiem - bieža. es, piemēram, pārstāju vest pie mūsu agrākās ārstes bērnus par bronhītiem pēc tam, kad sapratu, ka ārstes uzspiestās antibiotikas šajā gadījumā nav vajadzīgas un mani mājas līdzekļi strādā labāk. mani bērni slimo tikpat bieži kā vienas manas radenes bērni, bet, atšķirībā no manis, viņa sazinās ar ārstu pat 37.1 temperatūras gadījumā, un aizrautigi lieto antibiotikas un temperatūras "nosišanas" zāles. tā nu sanāk, ka viņas bērns slimo 10reiz biežāk, kaut gan patiesībā viņa vienkārši vairāk uzticas ārstiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ārstu kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Manā gadījumā mans ārsts man neizraksta a/b kamēr nav skaidrs, ka bez tā netiks galā (nu, tur bakteriāla infekcija pa virsu virālai).

Šinī gadījumā bez papildus informācijas, piekrītu tev, ka nav iespējams salīdzināt, bet te ne tik daudz akmens statistikas dārziņā, kā drīzāk tas, ka lai korekti intepretētu statistiku, ir labi kaut kādā zināmā līmenī to izprast, ko tā uzskaita; vai korekti uzskaita; ar ko salīdzina un vai salīdzinājumiem ir jēga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, šādus pētjumus taisa studenti savos kursa darbos. atceros, reiz kāda bioloģijas studente gribēja izpētīt, kā tec2 ietekmē iedzīvotāju veselību, un tādēļ viņa apkopoja divu poliklīniku datus. hipotēze bija, ka pie tec2 cilvēki vairāk slimo. izrādījās, dati nebija salīdzinami, jo katra ārste parastu saaukstēšanos nosauca citādāk, un atšķirības starp ārstiem bija daudz lielākas nekā iespējamās atšķirības starp dzīves vietām.

secinājums; katrs kādreiz ir pirmkursnieks un nesajēdz lietas. tās ir cilvēktiesības, sākumā nesajēgt lietas.

un ja tu būtu redzējis skolēnu zinātniskos darbus. bet neviens neliedz viņiem publiski apkaunoties, savus datus un secinājumus kaut kur parādot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu redzējis 3. kursa studentu darbus, kas pretendē uz skolēnu zpd līmeni...

(Reply to this) (Parent)

Šis izklausās pēc vēlmjdomāšanas(atvaino, ja kļūdos), jo dati ir publicēti, gan jau visu var pārbaudīt, izskatīt dažādos griezumos, bet šobrīd dati rāda ļoti konkrēti, ka vakcinētie slimo daudz vairāk.

Šādu pētījumu ir aizdomīgi maz, kas arī raisa jautājumus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir daudz tādu pētījumu, kuru rezultāti ir atkarīgi no tā, kā tiek veikts pētījums. piemēram, ja pēta dažādu diētu ietekmi uz cilvēkiem, tad parasti cilvēkiem pasaka, ko ēst un ko neēst, sākumā viņi cenšas, bet pēc tam pārsvarā ēd tāpat kā agrāk, un rezultāti pēc ilgāka laika sanāk dīvaini. tādi ir lielākā daļa diētu pētījumu. ticami būtu tikai tādi, kur cilvēka katru ēdienreizi kontrolē, tas būtu iespējams pansionātā vai cietumaā varbūt, un to pētījumu ir tik maz, ka tur nekas liels nesanāk.

tātad ja dati ir publicēti, tad meklē - kā tika novēroti šie bērni. ja tas ir tikai pēc poliklīniku statistikas, tad tiem nav nekādas vērtības (sk augšminēto piemēru ar mani un radeni). ja tie ir bērni kontrolētos apstākļos, varbūt bērnunamos, tad tiem var ticēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja dakteris paņem savas, gana plašās, prakses datus un savelk griezumā vax pret nevax, tad viņam sanāca rezultāts, kas apskatāms dotajā adresē, ar grafikiem u.t.t. Ja atšķirība būtu 10% robežās, neviens par to neuztrauktos, bet atšķirība ir vairākkārtīga, atsevišķiem veselības problēmu veidiem pat daudzkārtīgi par sliktu vakcinētajiem bērniem.

Vai šādu tendenci jāignorē, jo 50 gadus vecas grāmatas saka, ka vakcīnas darbojas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tieši tā. nevakcinēšanās pati par sevi ir totāla neuzticēšanās ārstiem; padomā pats. viņi taču ārstus par bērnu gandrīz slepkavām uzskata. viņi darīs visu, lai nevajadzētu bērnus pie tādiem ārstiem vest.

atceros pati, kā reiz nevēlējos lietot konkrētas zāles un ārste mani brīdināja par drīzu nāvi un teica "padomājiet taču vismaz par saviem bērniem". es ļoti jūtu šo uzticēšanās atšķirību. neuzticēties nozīmē pašam uzņemties atbildību.

ja ārstticīgā vecāka bērns ārstu apmeklē 2 reizes gadā, bet ārstneticīgā vecāka bērns ārstu apmeklē reizi 5 gados, tad tur ne tāda vien atšķirība sanāk. turklāt mans ārstticīgais radinieks, manuprāt, tikai ar pārmērīgu zāļu lietošanu ir astmas pazīmēs iedzīvojies un mammai par apmierinājumu lieto inhalatoru.

varbūt arī ir atšķirība, bet ne šādā veidā tā meklējama. ja kāds apmeklētu katru vakcinēto un nevakcinēto ģimeni un draudzīgi iztaujātu par slimošanām pēdējā gada laikā, tad varbūt būtu lielāka jēga. vai ja visiem uztaisītu analīzes un kaut kādus mērījumus. šeit pētījumu tēma drīzāk ir psiholoģiskais aspekts. protams, interesanta tēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tēma drīzāk apzīmējama kā graujoša/sensacionāla/šausminoša un nekavējoties jāveic neatkarīga/kontrolēta/caurspīdīga izpēte, lai apgāztu, vai apstiprinātu apgalvojumu, ka vakcīnas padara bērnus slimākus citā organisma daļā/funkcijā, nekā paredzētā aizsardzība, ko vakcīnai vajadzētu dot.

Sākotnējie dati ir un tiem vajadzētu uzdzīt šausmām jebkuram vecākam, kurš ļāvis vakcinēt savus bērnus atbilstoši uzspiestajam(esmu gājis tam cauri, tā ka zinu no personīgās pieredzes, kā tas notiek) kalendāram.

Šajā gadījumā dati liecina, ka antivakseru aizdomām pret konkrēto produktu līniju ir pamatotas aizdomas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tak tāda informācija klīst apkārt jau sen, pamanīju to pirms gadiem 30 (par autismu) un kopš tā laika mēdzu uzmest aci. neviens arī nav traucējis veikt izpēti; to autismu pārliecinoši apgāza. esmu lasījusi diezgan cienījamos avotos, ka ir iespējama saikne starp vienu kombinēto vakcīnu un vēlākām autoimūnām slimībām, bet tur tā atšķirība bija nevis daudzkārtīga, bet stipri zem 10% (ko tu uzskati par nenozīmīgu). drīzāk zem 1%; tiešām neatceros.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenozīmīgu salīdzinoši ar vairākkārtīgu.

Par šiem autisma pētījumiem ar zinu, bet ja atceros pareizi tos veica vakcīnu ražotāji paši, vai kāda no meitaskompānijām, attiecīgi ticamība godīgumam, šādam pētījumam, ir maza.

Uztrauc, ka šādu pētījumu tikpat kā nav un esošie veikti ar potenciālu ieinteresētību konkrētā rezultātā.

Tā ka emocijas pie malas un skatamies kas notiks, vai arī jāvāc vismaz parakstus, lai šāds pētījums tiktu veikts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neatceries pareizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja Tu atcerētos pareizāk par mani, droši vien padalītos ar kādu drošticamu informāciju, ko man pat negribētos apstrīdēt dēļ šīs informācijas izcelsmes, vai pamatotības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3136032/

Tur ir arī tsk. linki uz tālāko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies!

(Reply to this) (Parent)

Jau paliek interesanti: "... no causal link was established between MMR vaccine and autism as the data were insufficient... "

Tātad, pētījums daļēji tika atsaukts nevis tāpēc, ka nerada autismu, bet tāpēc, ka pētījums veikts ar pārāk mazu grupu, kas rada izmantojamu datu trūkumu. Rakstā minēts, ka 12 bērni, kuru datus izmantojot izrādījās, ka vakcīnas ir saistītas ar autisma rašanos, bet to nevar attiecināt uz sabiedrību kopumā, jo pētāmā grupa pārāk maza. Tā sanāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"no causal link was established" ir pieklājīgs veids kā pateikt "tukšdiršana".

Bet palasi tālāk. Tai skaitā par to, kas noskaidrojās attiecībā uz Wakefieldu pašu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palasīju, ka potenciāls interešu konflikts, kas var būt tikpat "no causal link was established" bez pietiekamas izpētes un kas pēc būtības neietekmē, ka ir Wakefielda fakts, ka dotajiem divpadsmit bērniem vakcīnas izraisīja autismu ar pietiekami lielu ticamību, lai to apgalvotu pētījumā, kamēr izpētot šo duci neapstiprinās pretējais.

un

Uz vakcīnu ietekmi sabiedrībā kopumā, ne Wakefielda pētījums, ne tā noliegums nedod pamatu apgalvot, ka vakcīnas rada autismu, vai ka nerada, jo tas joprojām nav pienācīgi izpētīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Psc... nu, šis bija tāds lakmusa papīrs.

Ir skaidrs, ka tāpat kā ir vakcīnu nozombētie, tu esi antivakcīnu nozombētais.

Atzīsti vien, tev nav svarīgi kas ir patiesībā, bet lai tev izskatās taisnība.

Atā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lai man būtu taisnība, man ir jābūt taisnībai, tāpat, kā pretējai pusei.

Patiesību var noskaidrot cenšoties to noskaidrot, nevis uzspiežot savu viedokli ar jebkādiem līdzekļiem, tai skaitā izvairoties no pretējās puses doto datu apspriešanas.

Šobrīd neesi devis neko, kas apgāztu, vai pat liktu šaubīties par manā sākotnējā ierakstā dotajiem datiem, jo kā redzi pat Weikfīlda gadījums ir skatāms no dažādām pusēm(kas pat nav darīts).

(Reply to this) (Parent)

Kas saistībā ar manā sākotnējā ierakstā minēto doktorāta statistiku dod iemeslu domāt, ka vakcīnas pašas, vai arī tikai alumīnijs šajās vakcīnās tomēr rada tik lielas problēmas, lai būtu vērts to papētīt sīkāk un tik caurspīdīgi, lai nozares neatkarīgajiem spečukiem nebūtu kur piekasīties.

(Reply to this) (Parent)

Vai vispār kāds kaut ko atceras senāk par pāris gadiem? Kādus megafeilus darījušas farma un pārtikas ražošanas korporācijas unisonā ar politiķiem. Un pēc tam to paslaucījušas zem paklāja. Imo neviens neatceras tālāk pār pēdējo mediju propagandas ciklu un viss. Savukārt tie, kas pēta un stāsta vēsturi par visiem megafeiliem, tiek ostrakēti un pasludināti par nemiera cēlājiem, konspiwhatever, antiwhatever disidentiem, kurus vajag norakt un parastajai tautai turpināt ticēt varai. Ne velti mums te tagad ir orveliski institūti aļa "factcheckers", kuri sākuši uzpeldēt kā sēnes pēc lietus tikai tāpēc, ka internets izrādījies pārāk liels šķērslis Plānu virzīšanai. Vajag apkarot "viltus ziņas" n šit. Un kurš būs labāks viltus informācijas apkarotājs kā politiķu-mediju-oligarhu konglomerāts, mūsu pašreizējā monarhu-augstmaņu-klēra ģilde. Merchants and their pet politicians/propagandists.

(Reply to this) (Parent)

>> atceros pati, kā reiz nevēlējos lietot konkrētas zāles un ārste mani brīdināja par drīzu nāvi

Mūs savukārt mācīja, ka tā teikt pacientiem ir pats visliktākais, ko vien var teikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādu gadījumu, kad tiešām būtu drīza nāve, ir ļoti reti. Varbūt insulīns 1. tipa cukura diabētam. Bet arī tad pietiktu ar pāris reizēm, kad slimnieku diabēta komā aizved ar ātrajiem un slimnīcā atkačā, lai pacients tomēr pats izlemtu, ka dzīve ar insulīnu ir grūta, bet tomēr labāka nekā bez.

Un kas notiks, ja kādā citā gadījumā pacients nelietos zāles un tomēr nenomirs? Viņa ticība ārstiem, kas jau tā bija zema, tikai kļūs vēl zemāka.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas bija pirms 8 gadiem un tagad atļaujos justies kā uzvarētāja. nu ne drīza nāve, bet nāve caur strauji progresējošu invaliditāti. bet ar to es gribēju teikt, ka ļoti labi zinu, ka tie, kas atbildību par savu veselību uzņemas paši, rīkojas citādāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pacienti vienmēr uzņemas atbildību par savu veselību paši. Atšķiras tikai avoti, kuros viņi ieklausās.

Jā, es saprotu, ka paradigmas izpratnē, kā strādā medicīna, mainās lēnu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, tas ir aprakstīts diezgan daudzos rakstos - ka vidēji paiet 17 gadi no zinātniska pētījuma līdz ārstēšanai, tas ir, līdz vadlīnijām. tā ka mierīgi ir iespējama situācija, kad ārsti saka vienu, un zinātnieki citu. bet pacientiem tagad ir iespējams noskaidrot, ko zinātnieki saka.

speciāli tev īslaicīgi noņēmu atslēgas

http://klab.lv/users/kihelkonna/855533.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/637035.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies, tieši tagad nav laika skatīt, jo jāiet uz darbu. Bet vakarā palasīšu.

(Reply to this) (Parent)

Izlasīju. Komentēju šeit, jo tur nevar.

Piekrītu, ka pašam jāpēta, ar abām rokām par un taurēju to, no savas cibas kanceles, jau vismaz divus gadus. Kādam pat ir pielecis, tātad darbojas.

Zinātnes-prakses cikli saprotami, bet secinājumos rakstīts, ka maz zināms, tātad nav pētīts pietiekami, vai tiek slēpti (Despite their policy salience, little is known about time lags and how they should be managed.) un 17 gadi ir ilgākais cikls, tātad ir arī ātrākas iespējas jaunām lietām nonākt līdz pacientiem(ne seceinājumos).

(Reply to this) (Parent)

Gandrīz visus pētījumus sponsorē farmācijas kompānijas, līdz ar to tie ir plika graša vērti. Mūsdienās nav pieņemts uzklausīt neatkarīgus speciālistus, kas nav ieinteresēti peļņā, jo tie ir tikai gaisa jaucēji un konspirācijteroristi no augstmaņu un aparčiku ģildes viedokļa.

Tam vēl labāks piemērs ir cik maz vai nemaz nav pētījumu par dažādos pasaules reģionos atrodamajām dabas veltēm, kuras izsenis lietotas dažādu ligu ārstēšanai un vienkārši kā preventīvs ilglaicīgs līdzeklis veselības profilaksei. Vairumā populāro rakstu, kur tiek pieminēti visādi ženšeņi, ingveri, vērmeles etc. tiek uzsvērts, ka "nav zinātnisku pierādījumu šo augu efektivitātei", tikai pieklājības labad pateikts, ka ir pieņēmums, ka tie palīdz.

Normāli ne? Par tūkstošgadēm pazīstamām aktīvajām vielām augos mūsdienu advancētajai medicīnas zinātnei vēl ar vien nav ne mazākās saprašanas, bet par 11 mēnešos kaut kādā zasekrečenā valdības/korporāciju laboratorijā uzburtu čūsku eļļu ir viss skaidrs pirmajā nedēļā, par ko bliež visos politiķu un mediju skaļruņos. "Lietojiet šito, tas laps!"

Neattiecas tikai uz kovidafēru. Šāda veida prakse ir jau vismaz gadsimtu, kopš farmakorpi, politiķi un mediji sākuši gulēt vienā gultā. Šo blēdību, intelektuālā negodīguma un administratīvo iestāžu krupcijas rezultātā miruši un smagi sabojāti droši vien vairāk cilvēku, nekā pasaules karos, bet to nevar parādīt ar līķu kaudžu fočenēm tranšejās, tāpēc tas nav noticis.
Piemēram, kurš vairs atceras, ka tabaka/smēķēšanas, savā laika bija ārstu un farmaceitu apsveiktas, jo ir safe-effective un pat šo to uzlabo.

(Reply to this) (Parent)

pārāk plaša tēma diskusijai SC.
piem, lauku bērns (ferma, saimniecība vs ciemata centra daudzstāvene) vs pilsētas bērns (privātmāja vs daudzdzīvokļu ēka), vides, produktu, mikroorganismu, gēnu ietekme.

/+ pie visām ts bērnībā obligātajām vakcīnām nu jau pat ārsti iesaka pārvilkt pāri ts "noteiktajam" laikam, skatīties atbilstoši bērna fiziskajai veselībai, un domājuši vecāki to ievēro, par spīti birokrātijai. Problēma, ka pat ārsti ne vienmēr spēj savus bērnus pasargāt no pāragras vai nevajadzīgas potēšanas. Zinu gadījumus tieši mediķu ģimenēs, kur pāragra potēšana bērnībā rada lielas veselības problēmas bērniem.
Ir labi, ka šobrīd ir daudz vairāk pieejas informācijai.

(Reply to this) (Thread)

Kā redzi šajā sarunā, tad šo informāciju cenšas noliegt, kā nebūtisku, tādejādi turpinot klausīt rakstītiem noteikumiem, kamēr tos ar bērnu asinīm un vecāku asarām pārrakstīs kautkad nākotnē.

(Reply to this) (Parent)